0,04% visu elektronisko vēstuļu saturēja personas datu (paroļu, kredītkaršu numuru utt.) izvilināšanas nolūkā izveidotu pikšķerēšanas tīmekļa vietņu saites, kas ir par 0,01% vairāk nekā jūlijā. 6,29% elektronisko ziņojumu saturēja kaitīgas datnes, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Surogātpasta izplatītāju iemīļotākie temati augustā bija zāles, kā arī citas veselībai domātas preces un pakalpojumi.
Pagaidām nevēlamā korespondence galvenokārt tiek izplatīta ar elektroniskā pasta starpniecību, taču sociālo tīklu popularitāte arvien biežāk mudina surogātziņu sūtītājus strādāt šajā informācijas kanālā. Veidojas pat jauns termins "draugmēstule", kas attiecas uz automātisku iespējami daudzu lietotāju pievienošanu savam kontaktpersonu sarakstam, lai palielinātu lapas apmeklētību.
Augustā visnegaidītākā pārmaiņa pikšķerētāju uzbrukumiem visvairāk pakļauto organizāciju sarakstā ir sociālā tīkla Facebook noslīdēšana no otrās vietas uz devīto. Pagājušajā mēnesī pret šo resursu vērsto uzbrukumu daļa ir samazinājusies vairāk nekā desmit reižu. "Tagad ir grūti pateikt, ar ko saistīts tik straujš ļaundaru intereses zudums par šo populāro sociālo tīklu. Mēs pieņemam, ka tas ir tikai pagaidu miers un pikšķerētāji atkal pievērsīs uzmanību pazīstamajam sociālajam tīklam," atzīmē Kaspersky Lab eksperte Marija Namestņikova, norādot, ka vienlaikus dubultojusies uzbrukumu daļa bankai HSBC, kas konsekventi saglabā vietu pirmajā piecniekā, un spēļu pakalpojumam WoW, kas no saraksta astotās vietas pārvietojies uz ceturto.
Surogātpasta izcelsmes valstis
Honkonga, kas jūlijā debitēja saraksta 17. vietā, augustā negaidīti ierindojusies surogātpasta izcelsmes valstu otrajā pozīcijā. No šīs valsts teritorijas izplatīti 7,7% visu surogātpasta vēstuļu. Mazliet mazāk (7,2%) surogātpasta ir izplatīts no Indijas teritorijas, kas ieņēmusi trešo vietu. Līdepozīciju joprojām saglabā ASV, no kuru teritorijas ir izsūtīti 15,5% surogātpasta.
Surogātpasta tematu pirmais piecnieks augustā
-
Zāles, veselībai domātās preces un pakalpojumi — 30,6% (+11,5% salīdzinājumā ar 2010. gada jūliju)
-
Luksuspreču atdarinājumi — 12,7% (+6,1%)
-
Izglītība — 12,3% (–5,7%)
-
Datorkrāpšana — 9,3% (–1,5%)
-
Surogātpasta pakalpojumu reklāma — 7,3% (+0,5%)
Drošības padomi
Diemžēl nav iespējams sevi pilnīgi pasargāt no surogātpasta, taču var ievērojami samazināt nevēlamās informācijas daudzumu un iespēju zaudēt vērtīgus datus. Lai to veiktu:
-
ierobežojiet publiski pieejamās personiskās informācijas apjomu;
-
izveidojiet vismaz divas e-pasta adreses — privātai sarakstei (kuru nekāda ziņā neizplatiet populāros resursos) un sabiedriskai saziņai;
-
necentieties izdomāt viegli iegaumējamu vai "jauku" e-pasta adresi — jo tā ir garāka un grūtāk nolasāma, jo labāk;
-
kritiski izmantojiet internetu — izturieties skeptiski pret surogātpasta aicinājumiem: neticiet pēkšņam laimestam, neatsaucieties uz bezmaksas preču vai lētu zāļu piedāvājumiem;
-
SMS izsūtīšanas gadījumā vienmēr noskaidrojiet patieso cenu ziņojumiem uz īsajiem numuriem — pārbaudiet informāciju par SMS akcijām to rīkotāju mājaslapās;
-
neticiet paziņojumiem "nobalso par mani konkursā", "palīdzi — man ir problēmas" un tamlīdzīgiem;
-
pārbaudiet adreses īstumu pārlūkā, pirms ierakstāt personiskos datus mājaslapā — atcerieties, ka pikšķerēšanas vēstules ir visbīstamākais surogātpasta veids;
-
nekad neatbildiet uz surogātpastu un nepārejiet uz tajā ietvertajām saitēm — tas izraisīs vienīgi jums nosūtītā surogātpasta pieaugumu.
