20 Oktobrī, Otrdiena
Ziņas :

Netipiska ziema no Amerikas līdz Urāliem

Ziņas » Dažādas

Palielināt Samazināt 5 Jan 2011 , 15:08

Netipiska ziema no Amerikas līdz Urāliem

Sniega daudzums nav uzskatāms par katastrofu, bet jāgatavojas plūdiem.

Iemesls milzīgajam nokrišņu daudzumam jau pašā ziemas sākumā ir vienkāršs – no Amerikas līdz Urāliem šogad bijis maz no Atlantijas okeāna nākušu ciklonu, kuri parasti sev līdzi atnes atkušņus un pakausē sniega kalnus. Biezo sniega segu valsts un pašvaldību atbildīgie dienesti sauc par nepieredzētu dabas stihiju, kas nodara lielus zaudējumus valsts tautsaimniecībai kopumā. Cik lielus, šobrīd nav zināms. Ekonomikas ministrija šādus aprēķinus neveic un arī negrasās to darīt. Finanšu ministra padomnieks Aleksis Jarockis norāda, ka stihiju radīto zaudējumu segšanai valsts budžetā paredzēta speciāla programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kas domāti valsts un pašvaldību īpašumu glābšanai.

A. Jarockis: "Ja pašvaldības ar sniega radīto zaudējumu aprēķiniem dosies uz Vides un reģionālās attīstības ministriju, iesniegs pieteikumu par konkrētu zaudējumu apjomu, tas tiks izskatīts, rūpīgi izvērtējot, vai kaitējumu nodarījis sniegs vai iestādes vadītāja nolaidība. Ja kādai pašvaldības ēkai nebūs notīrīts jumts un tas ielūzīs, kompensāciju saņemt nevarēs. Kas attiecas uz dažādām tautsaimniecības nozarēm – valsts nevar kompensēt zaudējumus, kas radušies privātā biznesā. Tam jābūt apdrošinātam, un zaudējumi jāsedz apdrošinātājiem. Ja sniega dēļ cietušie, piemēram, siltumnīcu saimniecību īpašnieki dosies uz nozares ministriju un tā zaudējumus atzīs par nopietniem, kompensāciju jautājumu varētu izskatīt arī valdībā."

Ne gluži globālā sasilšana

"Tādi nu ir šie neizskaidrojamie atmosfēras procesi," saka Meteoroloģijas pārvaldes prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna. "Šoziem notiekošo nevar norakstīt uz daudz piesaukto globālo sasilšanu – pasaules labākie meteorologi nebūt nav vienisprātis, ka tas būtu galvenais faktors, kas ietekmē nokrišņu daudzumu, jo – pašlaik ir tik daudz datu, ka pierādīt var jebko," skaidro A. Vīksna. Vaicāts, vai ar milzu sniega kaudzēm sagaidīsim arī Līgo svētkus, speciālists mierina – tik traki nebūšot.

A. Vīksna: "Šīs nedēļas beigās ar dienvidrietumu vēju Latvijā beidzot ielauzīsies silta gaisa masas, izraisot īslaicīgu atkusni. Tas nebūs patīkami, jo uz jau tā neizbraucamajiem ceļiem veidosies, kā tautā saka, žļurga. Tomēr līdz janvāra beigām saglabāsies sals un arī nokrišņi, gan ne tik intensīvi kā līdz šim. Lai gan pastāvīgs aukstums iestājies samērā agri, saukt šo ziemu par katastrofu gan nevarētu."

Pēc meteorologu novērojumiem, 2010. gads bijis otrs nokrišņiem bagātākais pēdējos 82 gados, jo nokrišņu daudzums gada laikā par 30% pārsniedzis normu, sasniedzot 856 milimetrus. Lielāks tas bijis vien 1928. gadā, kad nokrišņi normu pārsniedza par 33%.

Neraugoties uz to, ka ziema vēl pašā plaukumā, meteorologi iedzīvotājus aicina jau tagad apsvērt, kā sagatavoties iespējamiem plūdiem pavasarī, jo neviens nevar garantēt, ka sniegs kusīs pakāpeniski un plūdu nebūs.

Kam katastrofa, kam ne

Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē ar sniegu cīnās, kā nu kurš var, turklāt šajos reģionos situāciju var vērtēt kā apmierinošu, jo nav fiksēti būtiski pārrāvumi elektroenerģijas padevē, kā tas ir, piemēram, Latgalē. Tomēr it visos reģionos atzīst – vislielākās problēmas ir iztīrīt ceļus, kas ved uz attālām un vientuļām lauku mājām, jo bieži vējš tos aizvilcis ar sniegu tā, ka paiet ilgs laiks, līdz izdodas to izšķūrēt.

Tā Auces novada Ukru pagasta sekretāre Mārīte Zole atzina – viegli nav, tomēr pavisam ieputināti vientulīgajā Lietuvas pierobežā viņi vēl neesot. "Mums pagastā ir viena mašīna, kas tīra ceļus. Tas nozīmē, ka bagātīgu tīrīšanu pēc katras uzsnigšanas nevaram atļauties – tīrām tikai tur, kur tas tiešām nepieciešams. Jādomā, ka budžetā būs nepieciešami grozījumi papildu līdzekļu piešķiršanai ceļu tīrīšanai," skaidro M. Zole.

Zemgales plānošanas reģiona vadītājs, Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcēvičs atzīst – vairāk problēmu ir pilsētās, kur ielu tīrīšanu un sniega izvešanu traucē ielu malās atstāti auto, sūdzības tiekot saņemtas arī no privātmāju īpašniekiem, kuriem, šķūrējot ielu, aizber piebraucamo ceļu pie mājas. "Šā gada ziema tomēr rada pamatīgus izdevumus – gada pēdējās dienās sniega tīrīšanai Jēkabpilī atvēlējām vēl 10 tūkstošus latu, visu iztīrīja, nauda teju visa izmantota, bet pēc piecām stundām ceļi atkal bija piesniguši," tā L. Salcevičs.

Situācija reģiona maģistrālajos ceļos esot laba, jo braucamā kvalitātē tos uztur "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU).

LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Kaija Gulbe atzīst – ziema viņus nav pārsteigusi. "Gatavošanos ziemai LAU sāk jau krietni pirms oficiālā ziemas sezonas sākuma. Līdz 1. oktobrim bijām nodrošinājušies ar kaisāmo materiālu, kā arī sagatavojuši ziemas darbiem nepieciešamo tehniku. Darba slodze, īpaši cilvēkiem, kas strādā uz autoceļiem, ir liela, tomēr ar to mēs visi bijām rēķinājušies," skaidro K. Gulbe.

Jāpiebilst, ka LAU pakalpojumus – ceļu attīrīšanu no sniega un sniega aizvākšanu, ceļu slīdamības samazināšanu, autoceļu operatīvo kopšanu un apsekošanu – var izmantot arī pašvaldības.

Trauslā elektroapgāde

Jaunākās ziņas liecina, ka vakar austrumu un ziemeļaustrumu reģionā bez elektrības bija aptuveni 21 tūkstotis mājsaimniecību. Pašvaldību vadītāji pārmet "Latvenergo" neprasmi organizēt efektīvu avārijas seku novēršanu, jo iesaistīto cilvēku skaits esot nepietiekams, bet energouzņēmums vaino pašvaldības par ceļu netīrīšanu, kas apgrūtina avārijas dienestu piekļuvi bojātajām elektrolīnijām.

"Ceļu netīrīšana ir ļoti nopietna problēma. Piemēram, Rēzeknes apkaimē vietējās nozīmes ceļi 1. janvārī pulksten 13, kad tur bijām ar "Latvenergo" vadītāju, bija forsējami tikai ar apvidus auto," stāsta a/s "Latv-

energo" sabiedrisko attiecību speciālists Andris Siksnis. Uzņēmumā arī norāda – tas, kas noticis Latgalē, neesot pieredzēts, un šādam izņēmumam nevarot būt gatavs neviens enerģētikas uzņēmums. Pilnīgai seku likvidācijai un elektroenerģijas padeves atjaunošanai būšot nepieciešama vismaz nedēļa, ja vien laika apstākļi atkal nepasliktināsies.

***

uzziņa

- Sniega segas biezums Rīgā līdz šim pieredzēto 35 cm vietā sasniedzis jau 55 cm. Mērsragā sniegs zemi klāj 50 cm biezumā, bet Rucavā sniega sega ir 49 cm bieza. Vismazāk sniega ir Ventspilī – tikai 27 cm, kā arī Liepājā, kur sniega segas biezums ir 32 cm.

- A/s "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20 167 km, galvenie valsts autoceļi ir 1622 km jeb 8,0%, reģionālie autoceļi – 5320 km jeb 26,4%, vietējie autoceļi – 13 225 km jeb 65,6%.

- Ziemas laikā LAU izmanto vairāk nekā 700 dažādu tehnikas vienību, no kurām 237 automašīnas aprīkotas ar kaisīšanas iekārtām un sniega lāpstām. Turklāt ceļus uzturēt braukšanas kārtībā palīdz arī 200 autogreideri, 153 traktori un 24 buldozeri.***

Ja vēlies nobalsot par šo rakstu, sūti SMS ar tekstu

TXT BALSS

uz numuru

1897


Nobalsots 493 reizes


Maksa (0,36 LVL) ir pievienota telefona rēķinam vai atrēķināta no priekšapmaksas kartes.
Atbalsts: +37129469896 | zinuspice@gmail.com | Piedāvā fortumo.lv
IESKATIES!

Materiāls publicēts sadarbībā ar vietni

Ievietots : 05 Janvārī 2011

Skatīts : 1479 reizes

Avots : http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/saimnieciba/?doc=91481

Birkas : zaudējumu, nokrišņu, meteorologu, sniega, ziema, stihiju, atmosfēras, ziemas, ciklonu, katastrofu

(Balsu nav)
"Ziņu Spice" rekomendē
Komentāru pagaidām nav. Esi pirmais !
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ziņu Spice neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Ziņu Spice patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju, kā arī dzēst neatbilstošos komentārus.
Komentāru noformēšana

Cilvēku alkatību tik zeme veldzē.
-- Laksu sakāmv.

"Liepājas brāļi" ar dziesmu pateicas mediķiem

  • Visi aktuālie video
  • 20 Oktobrī vēsturē

    Kā rūpējaties par ugunsdrošību mājās?
    Atbildes: 19
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Tiek izmantotas uCoz tehnoloģijas | Katalogs | Kinofilm@LV