Jums noteikti ir nācies būt tādu cilvēku sabiedrībā, kuri labi orientējas vīnā un savstarpējās sarunās viegli pārmij vārdus, kas normālam cilvēkam nav saprotami. Varbūt esat sastapies ar informāciju par vīnu, kur neko nevarat saprast, vai – tālu nav jāmeklē – uz jebkuras vīna pudeles etiķetes, izņemot ārzemju nosaukumus un profesionālus terminus, nekā cita nav. Es jūs labi saprotu, pati tam esmu gājusi cauri, bet bez šiem „dzīvi apgrūtinošajiem vārdiņiem” nevar iztikt, ja gribas izprast mīļotā dzēriena noslēpumus. Tā mēs nolēmām apvienot šos profesionālos terminus vienā skaidrojošā izziņu vārdnīcā, kur jūs varēsiet atrast terminu skaidrojumus un atšifrēt burtu salikumus. Ja neatrodat kādu terminu, kas jūs interesē, uzrakstiet mums, mēs noteikti papildināsim šo sarakstu.

Saīsinājumi:

• angl. – angļu
• sp. – spāņu
• it. – itāļu
• lat. – latīņu
• port. – portugāļu
• fr. – franču
• v. – vācu

A

AOC, Appellation d’Origine Сontrôlée (fr. „kontrolētas izcelsmes nosaukums”) – apzīmējums, kas liecina, ka vīns tiek kontrolēts pēc ģeogrāfiskās izcelšanās vietas. Tā ir augstākā pakāpe franču vīnu klasifikācijā. Piemēram, ja uz etiķetes būs norādīts: Appellation Bordeaux Controlée, tas nozīmē, ka atbilstoši likumdošanai, kura tika ieviesta 1935. gadā, vīns radīts Bordo, ievērojot noteiktus ražošanas standartus un ražīgumu dotajā reģionā, kas garantē vīna kvalitāti un raksturo tā galvenās iezīmes.

Appellation (fr. „nosaukums”) – ar likumu noteikts un aizsargāts vīna izcelsmes ģeogrāfiskās vietas nosaukums.

Auslese (v. „izlase”) – kopš 1994. gada tā Vācijā apzīmē vīnus, kuru gatavošanai vīnogas tiek novāktas vismaz nedēļu vēlāk par citām. Parasti tās ir saldas vīnogas, ko skārusi botrytis cinerea. Šis vīns parasti ir salds, bet ne vienmēr labi sabalansēts. Labākos vācu Riesling Auslese var uzglabāt vairākus gadu desmitus.

B

Beerenauslese (v. „ogu izlase”) – vīnogu gatavības pakāpe ( kategorija) kvalitatīviem vācu vīniem. Šī vīna pagatavošanai veic īpašu ogu atlasi, kuras ir skārusi botritisa sēnīte (sk. botrytis cinerea). Vīnogas novāc vairākos etapos un šķiro ar rokām. Rezultātā tiek iegūti augstvērtīgi vīni ar augstu cukura saturu.

Bianco (it.) – balts.

Blanc (fr.) – balts.

Blanco (sp.) – balts.

Bodega (sp. „pagrabs”) – vīna pagrabs, vīndarītava vai vīna tirgotava Spānijā. Šāds nosaukums var būt arī restorānam, kas specializējies spāņu vīnos.

Botrytis cinerea (lat.) – zinātniskais nosaukums „dižciltīgajam pelējumam”. Tā ir dabīgā pelējuma sēne, kas pārklāj vīnogas miziņu un barojas no šķidruma ogas iekšienē. Izplatīts reģionos, kur ir silts un mitrs klimats. Pateicoties šim pelējumam, vīndari iegūst koncentrētus, saldus, augstas kvalitātes vīnus.

Brut (fr. „neapstrādāts”) – apzīmējums šampanietim un dzirkstošajiem vīniem ar zemu cukura līmeni, t.i., ļoti sauss pēc garšas.

C

Cantina (it. „pagrabs”) – vīna pagrabs, vīndarītava Itālijā.

Cava (sp. „ala”) – tradicionālais spāņu augstas kvalitātes dzirkstošais vīns, kas izgatavots pēc tradicionālās šampanieša ražošanas metodes, kad vīns tiek pakļauts otrreizējai fermentācijai pudelēs.

Château (fr. „pils”, „muiža”) – apzīmē īpašumu, kurā audzē un gatavo vīnu. Ne vienmēr сhâteau teritorijā atrodas majestātiska pils, dažreiz tā ir vienkārša, neliela celtne ar tai klāt pieguļošiem vīna laukiem.

Classico (it. „klasisks”) – vārds, ko Itālijā iekļauj dažādu DOC un DOCG vīnu nosaukumos, lai norādītu, ka vīns ražots reģiona vēsturiskajā vai klasiskajā zonā, kas parasti nodrošina piemērotu augsni un ideālus klimatiskos apstākļus.

Clos (fr. „noslēgts”) – noslēgts vīna dārzs, parasti – ar mūra sienu visapkārt.

Crianza (sp.) – izturēts spāņu vīns. Atbilstoši likumdošanai, sarkanie vīni tiek gatavināti vismaz 2 gadus, pirms tie nonāk pārdošanā, no kuriem seši mēneši tiem jāpavada mucās, bet Rjohas (Rioja) un Ribera del Duero reģionos – ne mazāk kā gadu.

Cru (fr. „augsne”, „kultivēšana”, „raža”) – specifisks franču termins, ar kuru apzīmē vīnoglauku ar noteiktām, stingrām robežām, no kura nāk ļoti augstas kvalitātes vīns. Lai patērētājs varētu šajos vīnos orientēties, ir ieviesta atsevišķa Cru Classée vīnogulāju klasifikācija.

Cru Bourgeois (fr.) – neklasificēts franču vīna dārzs no Francijas reģiona – Medokas (Medoc), šīs kategorijas vīni ir labas kvalitātes, bet nepieder 1855. gada klasificētiem cru classée vīniem, kaut arī starp tiem gadās izcili paraugi.

Cru Сlassée (fr.) – oficiāli klasificēts vīnoglauks Bordo reģionā (Francija). Šis nosaukums var būt tikai uz to vīna pudeļu etiķetēm, kuras nāk no muižām un vīna dārziem, kas iekļauti oficiālajā klasifikatorā, kuru 1855. gadā ieviesa Tirdzniecības palāta, lai palīdzētu patērētājiem orientēties daudzajos vīnos, kas nāk no labākajiem vīnogu laukiem.  

Cuvée (fr.) – tieši tulkojot, tas nozīmē vīns no viena kubla (cuve), bet tas var nozīmēt arī jauktu vīnu, t.i., ņemtu no vairākiem kubliem. Arī veiksmīga ražotāja partija, piemēram, Cuvée Prestige – prestižs (labākais) vīns. Šampaņā ar vārdu „cuvée” apzīmē labāko iegūto vīnogu sulu – pirmos 2050 litrus (no 4 tonnām vīnogu).

D

DO, Denominación de Origen (sp.) – „nosaukums pēc izcelsmes”, garantē vīna izcelsmi un kvalitāti atbilstoši savam reģionam. Ekvivalents franču klasifikācijai АОС.

DOC, Denominazione di Origine Controllata (it.) un Denominação de Origem Controlada (port.) – nosaukumi, kurus kontrolē pēc izcelsmes. Identiska AOC vīna klasifikācijai Francijā. Savukārt Spānijā – Denominacion de Origen Calificada, augstākā vīnu klasifikācija pēc ģeogrāfiskās izcelsmes un ar vēl stingrākiem ražošanas kritērijiem noteiktā reģionā.

DOCa, Denominación de Origen Calificada (sp.) – visaugstākā vīnu kategorija Spānijā, aizsākta 1988. gadā, bet praktiski nelietota līdz 1991. gadam, kad pirmo reizi DOCa kategorija tika piešķirta Rjohas (Rioja) reģionam un vēlāk, 2002. gadā, šo statusu saņēma vēl viens reģions – Priorata.

DOCG (it.) Denominazione di Origine Controllata e Garantita - visaugstākā itāļu vīnu klasifikācija pēc izcelšanās. Šo vīnu ražošanu stingri reglamentē attiecīgā vīndarīšanas reģiona likumdošana. Tomēr bieži šo vīnu statuss ir pārspīlēts un daudzi vīndari neievēro šīs normas, tā zaudējot klasifikāciju. Tad vīns saņem zemāko, vietējā vīna kategoriju, piemēram - Toscana IGT, bet pēc savas kvalitātes tas nav sliktāks par DOCG  vīnu. Profesionāļu aprindās šo vīnu dēvē par „ Supertoskānas”.

Domaine (fr.) -  muiža ar tai piederošo vīnoglauku.

Dulce (sp.) – salds.

E

Eiswein (v. „ledus vīns”) – unikāls saldais vīns, kuru gatavo no vīnogām, kuras, atrodoties uz  vīnogulāju stīgām, tiek pakļautas salam -7˚С. Tāpēc arī šai kategorijai ir nosaukums „ledus vīns”. Tad ogas sasaldētā veidā izspiež un rezultātā iegūst tīru augļu koncentrātu. Tādu ražošanas tehnoloģiju pielieto Vācijā, Austrijā un Kanādā.

F

Fermentācija – vīna rūgšanas bioķīmisks process, kad vīna raugu fermenti, kurus satur vīnogas, pārvērš cukuru spirtā un ogļskābā gazē. Barrel fermented (angl.) – fermentēts mucās, dažus vīnus fermentē ozolkoka mucās. Parasti tas tiek noradīts uz baltā vīna etiķetes, jo tā nav tam raksturīgā metode.

Frizzante (it.) – viegli dzirkstošs vīns (atšķirībā no vairāk dzirkstošā spumante).

G

Gran Reserva (sp.) - – izturēts spāņu vīns, kas ir pagatavots no labākajām vīnogām labākajos ražas gados. Atbilstoši likumdošanai, pirms tas nonāk pārdošanā, šis vīns tiek gatavināts vismaz 60 mēnešus, no kuriem 18 mēnešus vīns tiek turēts mucās un atlikušo laiku – pudelēs. Baltie un rozā vīni tiek gatavināti 48 mēnešus, tai skaitā 6 mēnešus tie jātur mucās.

Grand Cru (fr.) – tulkojumā - „ diženais vīnogu lauks”. Nosacītā vīnu klasifikācija pēc labākajiem vīna laukiem, atšķir tos no parastajiem vīniem.

H

Halbtrocken (v.) – pussauss.

I

IGT (it.) Indicazione Geografica Tipica – kvalitatīvu vīnu kategorija, kura neatbilst DOC un DOCG līmeņa vīnu ražošanai.

K

Kabinett (v.) – vīnogu gatavības pakāpe (kategorija) kvalitatīviem vācu vīniem. Tie ir izlases vīni, kuri iegūti no pilnīgi nobriedušām ogām ar pašu zemāko alkohola saturu.

L

Landwein (v.) – sauss vai pussauss vācu galda vīns ar norādītu ģeogrāfisko izcelsmes vietu.

Llieblich (v.) – pussalds.

M

Moelleux (fr..) – tulkojumā nozīmē „ mīksts un maigs”. Parasti tie ir pussaldie pēc garšas vīni lielākā daļā vīna darītavu Francijas reģionos. Izņēmums ir Luāras vīni – ar šo terminu apzīmē saldos, deserta vīnus no pārbriedušām vīnogām.

N

Negociant (fr.) Negociants – vīna tirgotājs. Vēsturiski, negocianti veda pārrunas ar vīndariem par vīnu iepirkšanu un pārdošanu vairum- un mazumtirgotājiem.

P

Pago (sp.) – individuālā saimniecība, vīna dārzs Spānijā.

Prädikatswein (v.) – vīnogu gatavības pakāpe (kategorija) kvalitatīviem vācu vīniem no noteiktiem vīndarītāju apgabaliem. Šai kategorijai atbilst lielākā daļa vācu vīnu. Šajā kategorijā pastāv sešas dažādas vīnogu gatavības pakāpes atkarībā no ražas novākšanas laika: Kabinett, Spätlese, Auslese, Beerenauslese, Trockenbeerenauslese, Eiswein.

Q

Q.b.A. (v.) Qualitätswein bestimmter Anbaugebiete – kvalitatīvi vīni no kāda no 13 Vācijas vīnkopības reģioniem un no atļautām vīnogu šķirnēm.

R

Reserva – dažādās valstīs šim terminam ir atšķirīga nozīme. Bieži tas ir izturēts vīns ar augstāku kvalitāti. Ne vienmēr tas tiek reglamentēts ar atsevišķu likumu, kā piemēram, Jaunās Pasaules valstīs tikai pats ražotājs nosaka, kāds vīns un cik ilgi tiks turēts mucās. Spānijā vīni var iegūt Reserva statusu tikai atbilstoši ļoti stingrai nacionālajai vīnu klasfikācijai pēc to nogatavināšanas laika. Sarkanie vīni jānogatavina 3 gadus, no kuriem 12 mēnešus – mucās. Baltie un rozā Reserva vīni jāgatavina vismaz 24 mēnešus, no kuriem 6 mēnešus – ozolkoka mucās, bet pārējo laiku – pudelēs.

Rosado (sp.) – rozā.

Rosato (it.) – rozā.

Rosé (fr.) – rozā.

Rosso (it.) – sarkans.

Rotwein (v.) – sarkanvīns.

Rouge (fr.) – sarkans.

S

Sec (fr.) – sauss, nesalds vīns.

Seco (sp.) – sauss.

Sekt (v.) – kvalitatīvs dzirkstošais vīns Vācijā.

Sélection des grains nobles (fr.) – izcils vīns, kas tiek iegūts no „dižciltīgām” vīnogām, kuras skārusi botrytis cinerea sēnīte un no kurām gatavo prestižos, saldos vīnus Elzasas reģionā (Francijā).

Semi-dulce (sp.) – pussalds.

Semi-seco (sp.) – pussauss.

Skābums – skābes daudzums vīnā, kas nepieciešams tā struktūrai un ilgmūžam. Ļoti svarīgi ir panākt sabalansētību skābes līmenim vīnā, lai neiznāktu pārāk ass, var arī neitrāls un garlaicīgs.

Solera (sp.) – īpaša gatavināšanas un izturēto vīnu un jauno vīnu jaukšanas metode Spānijā. Šī sistēma sastāv no vienāda izmēra mucām ar vīnu, bet ar dažādām brieduma pakāpēm. Šo metodi ražošanā izmanto Heresā, Madeirā, Malagā.  

Someljers (fr. „sommelier” – „vīnzinis”) – vīnu speciālists, kurš restorānā vai veikalā atbild par vīnu iepirkšanu, pareizu uzglabāšanu un pārdošanu. Parasti someljers var sniegt padomus par vīna izvēli un tā saderību ar ēdieniem, viņa pienākumos ietilpst arī orientēšanās stiprajos alkoholiskajos dzērienos, bezalkoholiskajos dzērienos (ūdens, tēja, kafija), sieros un cigāros.  

Sparkling (angl.) – dzirkstošs.

Spätlese (v.) – vīnogu gatavības pakāpe (kategorija) kvalitatīviem vācu vīniem. Tas ir vīns no vēlīnās vīnogu ražas, vismaz septiņas dienas pēc parastās ražas novākšanas.

Spumante (it.) – dzirkstošais vīns (atšķirībā no „frizzante”, kas ir viegli dzirkstošs).

Sulfīti – konservants (Е220), sēra dioksīds, ko ražotāji izmanto, lai aizsargātu vīnu no dažādām baktērijām, t.i., kā antiseptiķi. Tā arī tiek pagarināts vīna mūžs, citādi vīna sastāvdaļas oksidējas, negatīvi ietekmējot tā garšu un krāsu. Tas nav bīstams cilvēka dzīvībai, bet daudzās pasaules valstīs šī viela ietilpst alergēnu sarakstā, tāpēc ražotājiem uz etiķetes obligāti jānorāda sulfītu klātbūtne. Sērs, savienojoties ar ūdeni, pārvēršas sulfītos, kas garantē mikrobioloģisku stabilitāti. Zemāks sēra saturs tiek izmantots nefiltrētos sausajos sarkanvīnos.

T

Tafelwein (v.) – galda vīns Vācijā un Austrijā.

Tanīni – fenola vielas,  kuras satur vīns. Ražošanas procesā tanīni nokļūst vīnā no miziņām, kauliņiem un vīnogu ķekariem, kā arī no ozolkoka mucu (it īpaši no jaunām) koksnes, tā gatavināšanas laikā. Negatavi tanīni parasti pārsvarā ir jaunos vīnos un tie rada savelkošu efektu mutē, bet tie ir svarīgi vīna struktūras radīšanai. Ar laiku tanīni mīkstinās un ir „ dzīvībai svarīgi”, lai gatavinātu nopietnus sarkanos vīnus un ir noderīgi vīna saskaņošanai ar ēdienu.

Terroir (fr.) – tulkojumā – „ augsne”, bet vīndari šo terminu izmanto, lai apzīmētu noteikta vīnogu lauka visu apstākļu kopumu. Tie ir gan augsne, gan atrašanās vieta, gan reljefs, gan mikroklimats un citi svarīgi faktori, kas atstāj ietekmi uz vīnogu kvalitāti un līdz ar to uz vīnu. Šie  terroir raksturojumi izskaidro atšķirīas starp vīniem.

Tinto (sp., port.) – sarkans.

Trocken (v.) – sauss.

Trockenbeerenauslese (v.) – vīnogu gatavības pakāpe (kategorija) kvalitatīviem vācu vīniem. Šis vīns tiek gatavots no rozīnēm līdzīgām savītušām ogām un atrodas vācu kvalifikācijas piramīdas pašā augšā. Saldi, medaini vīni ar gatavināšanas potenciālu līdz vairākiem gadu desmitiem.

V

VDQS (fr. Vin Délimité de Qualité Supérieure) - kvalitātes vīni ar ierobežotiem kontroles parametriem , kuri vēl neatbilst AOC kategorijas vīnu ražošanas prasībām. Ar likumdošanu stingri reglamentēta ražošanas zona, audzējamās vīnogu šķirnes un vinofikācijas metodes.

Vendange tardive (fr.) – saldi vīni no vēlīnās ražas. Salduma pakāpe starp dažādiem vīniem var atšķirties. Šāds uzraksts uz etiķetes ir raksturīgs Elzasas reģionam Francijā.

Vin de Pay (fr.) – vietējais vīns. Vietējie franču provinču vīni, kategorija augstāka par vin de table, bet zemāka par AOC. Šīs kategorijas vīnu iegūst no noteiktas vīnogu šķirnes un ražo noteiktā teritorijā, kuras vārdā ir arī nosaukts.

Vin de Table (fr.) - galda vīns. Zemākā kvalitātes pakāpe franču vīnu klasifikācijā. Vīns pagatavots no vīna materiāla, kurš iegūts dažādākām vīnogu šķirnēm, un no dažādākiem Francijas vīna apgabaliem.

Vinho de Mesa (port.) – galda vīns Portugālē.

Vino de Mesa (sp.) – galda vīns. Zemākā vīnu kategorija  Spānijā, vīna masveida ražošanai.

Vino de Tavola (it.) – galda vīns. Zemākā vīnu kategorija Itālijā, vīna masveida ražošanai.  

Vintage (fr.) – ražas novākšanas gads. Vintāžas šampanietis – viena ražas gada vīns.

Vitis Vinifera (lat..) – vīnogu šķirne, ieskaitot visas klasiskās vīnogu šķirnes, no kurām tiek ražots vīns.

W