Meklējot labu vīnu, var vadīties pēc dažām īpašībām, kas piemīt visiem izciliem vīniem - intensitātes (izteikta garša un tās piesātinājums), sarežģītības (daudz dažādu garšu, kas ir harmonijā viena ar otru), līdzsvara (līdzsvars vīna galveno sastāvdaļu vidū - taukskābju, cukura tanīnu un alkohola), struktūras (vienmērīgs un maigs) un pēcgaršas (ilga, patīkama un baudāma).
Tā kā degustēšana un dalīšanās ar domām par nodegustētā vīna kvalitāti ir ārkārtīgi subjektīvs process, gadu gaitā ir izveidojusies starptautiski pieņemta kārtība, kā profesionāli degustēt un novērtēt vīnu:
1. Ielejiet vīnu glāzē un ieskatieties tā krāsā, novietojot glāzi uz balta fona. Pēc krāsas ir iespējams noteikt vīna vecumu, izcelsmes vietu un šķirni,
2. Viegli iegrieziet glāzi, lai vīns tajā sāk lēnām virpuļot, - tas kļūs gaisīgāks un glāzē izdalīsies vīna aromāts,
3. Dziļi ieelpojiet un mēģiniet atpazīt vīna aromātus - ar laiku Jūs izveidosiet savu vīna aromātu "bibliotēku" un vārdu krājumu, ar kuru aprakstīt vīnus un to aromātus pēc paša pieredzes,
4. Iemalkojiet vīnu un prātā veiciet "pierakstus" par vīna garšu un tā struktūru Jūsu mutē,
5. Izgaršojiet vīnu, pārvietojot to mutē no vienas puses uz otru, tajā pat laikā minimāli iesūcot mutē gaisu, un atkal - prātā veiciet "pierakstus" par vīna radītājām sajūtām un garšu,
6. Izspļaujiet vīnu, ja gaidāmi vēl ir citi vīni, ko degustēt, vai norijiet, ja tas, ko esat nogaršojis vai iegādājies, Jums sagādā baudu.
Veicot šādu vīna radīto sajūtu un garšu novērtējumu, ir vērts padomāt par strukturētu veidu, kā novērtēt to pašu vīnu pēc sešiem mēnešiem, gada vai pat trīs gadiem, lai varētu redzēt, kā vīns ir attīstījies (nogatavojies), vai salīdzināt tādas pašas šķirnes vīnu no citiem ražotājiem, reģioniem vai valstīm. Šajā gadījumā lieti noderēs vispārpieņemta "degustēšanas anketa", kas ir iedalīta četrās dažādās kategorijās, piedāvājot vēl detalizētāku vīna novērtēšanu:
Krāsa
o Piesātinājums: bāls, gaišs, vidējs, tumšs. Vīna krāsa ar laiku paliek arvien tumšāka, un jo piesātinātāks un tumšāks tonis, jo stiprāka tā garša un izturētāks vīns, lai gan jāmin - ja visiem sarkanajiem vīniem laiks nāk tikai par labu, tad daudziem baltvīniem ir tieši pretēji - laiks tos var sabojāt. Baltvīnus ar brūnganu nokrāsu laiks padara nebaudāmus. Sarkanvīnam, kas gatavots no vīnogām ar biezāku mizu, kā Cabernet Sauvignon (piemēram, Jacob's Creek Reserve Cabernet Sauvignon), ir dziļāka un tumšāka krāsa nekā vīnogām ar plānāku mizu, kā Pinot Noir (piemēram, Wyndham Estate Bin 333 Pinot Noir).
o Nokrāsa: Baltvīnam - zaļganie, dzeltenie, zaļie, zeltaini-dzeltenie toņi. Baltvīns zaudē tā sākotnējo zaļo nokrāsu līdz ar pudeles vai mucas vecumu. Sarkanvīnam - purpura, rubīna sarkanais, brūnais tonis. Sarkanvīns var būt purpura krāsā, kad tas ir jauns, un var pat iegūt vairāk kieģeļsarkanu toni līdz ar vīna briedumu.
Smarža
o Piesātinājums: vāja, vidēji stipra un stipra vīna smarža. Stiprs vīna aromāts rodas no stiprākas garšas vīnogām - bieži vien tieši smarža ir noteicošais vīna kvalitātes vērtēšanā, salīdzinot dažādu ražotāju vīnus no vienlīdzīgām vīnogu šķirnēm.
o Īpašības: katrs raksturo vīnu pēc savām zināšanām un dzīves pieredzes, bet ir svarīgi izmantot visiem saprotamus īpašības vārdus. Parasti vīnus raksturo pēc ziedu, augļu, dārzeņu, karameļu un koka īpašībām. Svarīgi sniegt tādu raksturojumu, kam citi cilvēki spēj atsaukties un rast kādu saikni vai asociācijas ar Jūsu vīna raksturojumu.
Garša
o Garša: sausais, pussausais, pussaldais, saldais un viegli saldais vīns. Pilnīgi sausiem vīniem gandrīz vispār nejūt saldos fermentus (cukura daudzums iespējams līdz 4g/l). Pussausie vīni ir vidēji saldi (cukura daudzums iespējams līdz 12g/l), bet pussaldiem vīniem salīdzinājumā ar citu veidu vīniem cukura un skābes daudzums veido gandrīz ideālas vīna sastāvdaļu proporcijas (cukura daudzums iespējams līdz 45g/l). Savukārt saldie vīni ir ar izteiktu, ļoti saldu garšu (cukura daudzums iespējams lielāks par 45g/l). Viegli saldiem vīniem fermentācijas process ir pārtraukts ātrāk nekā pussaldiem vai pussausiem vīniem, tādējādi atstājot tajā atlikušo cukuru saldākai garšai.
o Skābes: maigs, sabalansēts, skābs, ass - dažas vīnogu šķirnes, piemēram, Gewürztraminer, ir maigas, kamēr citas - Sauvignon Blanc un Riesling - var būt skābākās un asākas.
o Tanīni (sarkanvīniem): maigs, ar sabalansētu uzbūvi, graudains un raupjš sarkanvīns. Tanīnus satur vīnogu miziņas, kauliņi un kātiņi. Pareizās proporcijās tie dara brīnumus ar vīna struktūru un aromātu, kā arī pasargā vīnu no bojāšanās. Vīnogām ar biezāku mizu, piemēram, Cabernet Sauvignon un Syrah (otrs Shiraz nosaukums), ir lielāks tanīna piesātinājums nekā, piemēram, plānāku mizu vīnogu šķirnēm - Pinot Noir. Jo augstāks ir tanīnu līmenis jaunā vīnā, jo lielāks ir tā uzglabāšanas un nogatavināšanās potenciāls. Šāds vīns garšā sākotnēji ir ļoti agresīvs un kļūst mierīgāks tikai ar laiku. Tieši tādēļ slavenu vīndarītavu "labo gadu" vīnus ir vērts iegādāties izturēšanai, bet pilnīgi noteikti tos nevajadzētu dzert uzreiz.
o Pēcgarša: īsa, vidēji ilga, ilga - pēc tā, cik ilgi nogaršotā vīna garša saglabājas mutē, vērtē to, cik garšas piesātināts ir vīns.
Uzbūve
o Uzbūve: viegls, vidēji viegls, piesātināts - vīna uzbūve ir tā svars vai vīna viskozitāte. Piemēram, Sauvignon Blanc vīnogu šķirnes vīns ir daudz vieglāks par Chardonnay vīnogu šķirnes vīniem. Vīna uzbūvi vislabāk var noteikt, iegriežot glāzi un ļaujot vīnam virpuļot pa glāzes iekšējām sieniņām - tas, kā vīns notek lejā no sieniņām, nosaka tā uzbūvi. Piesātināti vīni ir smagāki un tecēs lēnāk un kārtveidīgi. Vidēji viegli vīni nav tik biezi un notek, atstājot bezkrāsainas glicerīna līnijas uz glāzes sieniņām. Viegli vīni nav smagi, tāpēc gandrīz vispār neatstās nekādas pēdas uz glāzes sieniņām.
Papildu vērtējumi
Papildu vērtējumi vīniem ir to vērtība salīdzinājumā pret to cenu, vīna atbilstība kādam konkrētam ēdienam, tā uzglabāšanas un darīšanas tehnika un vispārējs kvalitātes novērtējums.
Vīnu un ēdienu saderība
Tradicionāli pieņemtais savienojums starp sarkanvīnu un gaļu, un baltvīnu un zivīm vai putnu gaļu joprojām ir populārs arī mainīgajā mūsdienu pasaulē. Bet arvien biežāk modernā komunikācija, jauni transporta veidi un pasaules tautu migrācija uz vienu vai otru valsti padara maltītes un vīna gatavošanu un baudīšanu par starptautisku piedzīvojumu, savienojot garšas no visas pasaules un sniedzot iedvesmu eksperimentēt. Ēdiena un vīna saderība tāpat kā vīna degustēšana nav precīza zinātne, lai gan arī šeit ir trīs galvenās vadlīnijas:
Saskaņojiet vīna un ēdiena garšas intensitāti
o Garšas intensitāti nosaka vai nu pēc konkrētas ēdiena sastāvdaļas, vai ēdiena pagatavošanas veida un tad piemeklē tādas pašas garšas intensitātes vīnu - piemēram, gaļas sautējumam lieliski derēs piesātinātas uzbūves vīns kā Cabernet Sauvignon vai Syrah, bet izsmalcinātam tvaicētu vai vārītu jūras velšu ēdienam - Riesling vai Pinot Gris vīnogu šķirņu vīnu.
Saskaņojiet cukura līmeni ēdienā un vīnā
o Sausie vīni lieliski garšo ar pikantiem ēdieniem vai ar ēdieniem ar lielāku ogļhidrātu daudzumu; vēlās ražas vai pārgatavojušies vīni - ar desertiem.
Saskaņojiet vienu vai divas līdzīgas garšas ēdienā un vīnā
o Ēdienus ar sēnēm lieliski papildinās piezemētāki Pinot Noir vīni.
Vīna baudīšanas etiķete
Glāzei vai kādam citam stikla priekšmetam, no kura tiek piedāvāts un baudīts vīns, ir ārkārtīgi svarīga loma - aizmirstiet spilgti dekorētas un krāsainas, dīvainas formas un sarežģīta reljefa glāzes. Tās varbūt ir acīm tīkamas, bet tās viennozīmīgi traucēs pilnībā izbaudīt vīna garšas un smaržas buķeti.
Tā vietā iegādājieties vienkāršas, caurspīdīga stikla un tulpjveidīgas formas glāzes.
o ieteicams vairākas reizes nopulēt glāzes, lai vīna baudītājam netraucē balti kaļķa nosēdumi vai citi netīrumi,
o ieteicams izmantot glāzes ar garākām kājiņām, lai nevajadzētu turēt glāzes apaļo daļu, kurā iepildīts vīns, tādējādi sasildot vīnu,
o tulpjveidīga glāze ar konusveida augšdaļu ļauj vīna aromātam saglabāties glāzē, apmierinot vīna baudītāja smaržu maņu, un pilnībā izbaudīt vīna īpašības.
o glāzei jābūt tik lielai, lai tajā varētu ietilpt pietiekami liels vīna daudzums, kad tā ir līdz pusei pilna vai aizņemtas divas trešdaļas no glāzes, ielejot ierasto vīna daudzumu. Tādējādi vīna aromāts koncentrējas glāzes augšgalā, ļaujot vīna baudītājam ievirpuļot vīnu bez tā izliešanas ārpus vīna glāzes.
o formālos un oficiālos vīna degustēšanas pasākumos vīna glāze nedrīkst būt piepildīta vairāk kā par vienu trešdaļu no visa glāzes tilpuma.
Dienvidnieciskākie vīni pasaulē
Gana daudz esam lasījuši vai dzirdējuši par Eiropas, Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas vīniem, tādēļ vērts pievērsties vīniem, kas nāk no dienvidiem - Austrālijas un Jaunzēlandes vīniem.
Vairāk kā pirms diviem gadsimtiem pirmie vīnogulāji tika iestādīti Sidnejas apkaimē, un pēc neilga laika pirmās ražas vīni, Pinot Gris, Frontignac, Gouais, Verdelho un Cabernet Sauvignon tika sūtīti pārdošanai Eiropā, pierādot neskartās zemes bagātību un auglību. Savukārt Jaunzēlandes pirmais vīndaris bija brits Džeims Basbijs (James Busby), kurš XIX gadsimta trīsdesmitajos gados sāka gatavot vīnu Waitangi reģionā. Sākotnēji ražot vīnu bija gan ekonomiski neizdevīgi, gan arī nepopulāri. Daudz izdevīgāk bija ražot piena produktus. Bet sakarā ar 1960. gada izmaiņām Lielbritānijas ārpolitikā un labvēlīgas tirdzniecības nosacījumu ar Jaunzēlandi atcelšanu, piena produktu ražošana kļuva neizdevīga. Ātri vien daudzas piena saimniecības pārtapa par vīna dārziem un vīna darītavām - pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās līdz ar atļauju alkohola tirdzniecībai 24 stundas diennaktī sāka veidoties Jaunzēlandes vīna darīšanas un baudīšanas kultūra.
Mūsdienu Austrālijas un Jaunzēlandes vīna industrijas, lai arī atrodas salīdzinoši tuvu viena otrai, krasi atšķiras gan izmēra, gan arī vīnogu šķirņu ziņā. Austrālijas vīna industrija ir apmēram piecas reizes lielāka par Jaunzēlandes vīna industriju, - lielākais Austrālijas vīna uzņēmums ražo kā visa Jaunzēlandes vīna industrija kopā. Jaunzēlandē ir 10 vīna reģioni, kamēr Austrālijā to ir ap 60. Lai gan Jaunzēlandei arī ir savas priekšrocības - tās centrālais Otago reģions ir visdienvidnieciskākais vīna reģions pasaulē, sniedzot iespēju ražot tādus vīnus kā Sauvignon Blanc un Pinot Noir, kas ir Jaunzēlandes viseksportējamākās vīna šķirnes. Savukārt Austrālijā tās ir Shiraz, Cabernet Sauvignon un Chardonnay.
Vissvarīgākie vīna konkursi Austrālijā un Jaunzēlandē
Lai būtu informēti par jaunākajām vīnu šķirnēm un labākajiem vīniem, sekojiet vissvarīgākajiem un ietekmīgākajiem vīna konkursiem Austrālijā - The Jimmy Watson Trophy, The Canberra Wine Awards un The Sydney Top 100 (tajā ietilpst arī Food & Wine Matching nominācija). Vissvarīgākie un ietekmīgākie vīna konkursi Jaunzēlandē ir Air New Zealand National Wine Awards un New Zealand International Wine Show.
Jaunumi vīna industrijā
Jaunumi vīna industrijā parādās katru sezonu līdz ar jaunas ražas novākšanu un jaunu vīnu nogatavošanos. Visaktuālākās tendences vīna pasaulē -
- Vīns palielina savu globālo alkoholisko dzērienu tirgus daļu un saņem ar vien lielāku piekrišanu valstīs, kur tradicionāli nav pieņemta vīna baudīšana, piemēram, Ķīnā un Indijā.
- Joprojām bieži sastopama parādība valstīs un reģionos, kur tiek ražots vīns, ir vietējo vīnu atbalstīšana - Malbec ir populārākā vīna šķirne Argentīnā, Sangiovese - Itālijā, Sauvignon Blanc - Jaunzēlandē un Shiraz - Austrālijā.
- Chardonnay turpina savu uzvaras gājienu un ir vispopulārākais vīns pasaulē.
- Pēdējā laikā novērojama tendence iegādāties vieglākus, svaigākus un elegantāka stila vīnus ar zemāku alkohola līmeni.
- Vīna ražotāji arvien biežāk savai produkcijai izmanto aizskrūvējamos vāciņus - īpaši aromātiskajiem baltvīniem.
- Vīna ražotāji joprojām dod priekšroku tā saucamajām "šķirnes" etiķetēm ("šķirnes" etiķetes ir etiķetes, kurās vīna nosaukums ir aizstāts ar vīna galvenās izmantotās vīnogu šķirnes nosaukumu, lai asociētu vīnu ar noteiktas vīna šķirnes kvalitāti un vienkāršotu vīna izvēles procesu vīna baudītājam). Īpaši bieži tā rīkojas Vecās pasaules vīna ražotāji, kas šādā veidā cenšas piesaistīt arvien jaunus klientus globālajā tirgū.
Par Džimu Robertsonu
Vīna industrijas veterāns Džims Robertsons piedzīvojis Austrālijas un Jaunzēlandes vīna parādīšanos pasaules vīna tirgos un ir ieņēmis vadošās pozīcijas, ietekmējot Jaunzēlandes vīna eksporta izaugsmi jau kopš 1992. gada.
Džims vienmēr ir izjutis īstu kaisli pret vīnu un visu, kas saistās ar to, - universitātes laikā strādājis restorānos, sadarbojies ar vīna ražotāju reklāmas jomā, pāris gadus vadījis vīna bārus Londonā, ļoti labi iepazinis vīnogulājiem bagāto Napas ieleju, kamēr divpadsmit savas dzīves gadus dzīvojis Kalifornijā. Lielākais viņa hobijs ir pēc iespējas biežāk ceļot pa pasaules visdažādākajiem vīna reģioniem.
Džimam Robertsonam ir vairāk kā divdesmit piecu gadu liela pieredze starptautisko alkoholisko un atspirdzinošo dzērienu mārketinga industrijā. 1992. gadā Džims pievienojās "Pernod Ricard" un pašreiz pārstāv un attīsta "premium" klases Austrālijas un Jaunzēlandes vīna zīmolus starptautiskajā tirgū, īpaši koncentrējoties uz Jacob's Creek un Brancott Estate zīmolu vīniem.
