Nespeciālistam, kurš ne visai labi orientējas augļkopības un tamlīdzīgās jomās, patiešām var sareibt galva, mēģinot saprast, no kurienes uz kurieni katrs konkrētās šķirnes kociņš ticis vests un kas no tā tālāk sanācis. Bet gala rezultāts ir iznācis pozitīvs - ķirši Eiropā popularitātes ziņā aizvien veiksmīgāk konkurē ar zemenēm un sezona, gardēžiem par prieku, izstiepjas aizvien garāka.
Tomēr ir viens strīdīgs jautājums, kas mūsdienās nevis vieš skaidrību, bet tieši otrādi, tiek vēl vairāk saasināts, proti, kam pienākas gods būt par ķiršu lielvalsti vai ķiršu lielkontinentu. Dažādi avoti vēsta par divām pretrunīgām versijām: pirmā apgalvo, ka Eiropa nodrošina aptuveni 80 % pasaules tirgus, savukārt otrā mēģina pārliecināt, ka ASV izaudzē vairāk ķiršu nekā visas Eiropas valstis kopā. Tajā pašā laikā ķirši zināmā mērā ieguvuši arī tādu kā luksus preces statusu, jo prasa īpašu apiešanos, bet nav daudz tādu ļaužu, kas gribētu rāpties kokos un ar rokām lasīt ķiršus, kā tas īstenībā piedienētos. Turklāt tā nav vienīgā ķiršu kaprīze; kā zināms, tie nemīl ilgāku uzglabāšanu, pārvadājot ātri sabojājas, un, ja ceļš no koka līdz mutei ir pārāk garš, zaudē izskatu, spirgtumu un garšu.
Toties labumu ķiršos ir tik daudz, ka visus pat grūti uzskaitīt: kālijs, kalcijs, fosfors, magnēzijs, cinks, vesela virkne vitamīnu. Tieši tāpēc ķirši speciālistu sarunvalodā bieži vien tiek saukti par minerālogām, bet vienkāršiem cilvēkiem zināšanai varētu pietikt ar faktu - jo intensīvāka un sarkanāka ķiršogas krāsa, jo vairāk tajā bioaktīvo vielu.
Bet, lai tiktu līdz visiem labumiem, ķirši vispirms ir jādabū rokā, t.i., jānolasa vai jānopērk. Lai iegūtu to labāko, ko no ķirša vispār var iegūt, jāizvēlas tikai piebriedušas, sulīgas, spīdīgas ogas, turklāt labāk ar visiem kātiņiem. Tas tāpēc, ka kātiņš ne tikai tur, bet arī sargā ķirsi no visādiem nelabumiem. Ja kātiņa nav, tajā vietā ogā tiek iekšā visvisādas nelabas sīkbūtnes un to sabojā.
Taču ķiršiem ir viens mīnuss - tajos reizēm iemitinās tārpi. Pirmā pazīme, kas varētu modināt aizdomas par nepiederošas personas klātbūtni ogā, ir matētā miziņa. Jāteic gan, ka miziņa matēta kļūst arī tad, ja ķirsis vismaz trīs dienas jau ir pastāvējis nepiemērotā temperatūrā. Ko darīt? Ja ir radušās nelabas aizdomas, tad ķiršus uz 15 minūtēm iemērc remdenā ūdenī, un visiem nepiederīgajiem vajadzētu izlīst laukā.
Ķiršu kauliņus vislabāk izņemt laukā ar speciālu ierīci, bet, ja tādas nav, noderēs nazis vai daļēji vaļā atliekta saspraude, vai arī drošības adata. Pašus kauliņus, nomazgātus un svaigā gaisā izžāvētus var izmantot kūku pamatņu cepšanai - tādām kūkām, kurām jānoslogo virsma. Protams, tos var izmantot arī citiem nolūkiem, kā nu kuram patīk, arī mākslai. Šajā ziņā visievērojamākais kauliņš, šķiet, atrodas Drēzdenē, kur to var aplūkot tā dēvētajās Zaļajā Velvēs - tas ir bijis paredzēts kā auskars, kurā iegrebtas 185 fizionomijas jeb galvas, ko nu kurš tur saskata, saprotams, ar īpašu palielināmo stiklu.
Arī kulinārijā ķirši var izvērsties, kā nu šiem vien patīk, sākot no elementāriem desertiem, turpinot ar alkohola kombinācijām un beidzot ar nopietniem gaļas ēdieniem. Iereibušie ķirši un ķirši konjakā ir divas receptes, kas vairākus gadus pēc kārtas ir ierindojušās Vidusjūras reģiona ķiršu sezonas topā, un pēc tam tās pārņēmuši arī atturīgākie ziemeļeiropieši. Tajās dominē divas lietas: pats par sevi saprotams, ķirši un labs konjaks. Kā papildus piedevas noder kanēļa standziņas, vaniļas pākstis, cukurs. Ja nepatīk alkohols, tad varbūt der cita recepte - ķiršu sula, sakulta ar olas dzeltenumu un cukuru. Tas ir labs līdzeklis novājinātam organismam, tikai jāņem vērā, ka izskats šim produktam nebūs visai pievilcīgs, jo ķiršu produkti kombinācijā ar olas dzeltenumu vai dzeltenu krēmu rada pelēcīgu krāsu. Toties garša atsver visu!
Konditores Maijas Kaires desertu receptes ar ķiršiem:
KARAMELIZĒTAIS ĶIRŠU KRĒMS BRILĒ
Gatis Poikāns
|
3 personām
200 g saldā krējuma
100 ml piena
4 olu dzeltenumi
50 g cukura
Ķirši (mērcēti rumā)
Vaniļas pāksts (vai parastais vanilīns)
Pagatavošana:
Piens, saldais krējums un cukurs jāuzvāra, pēc tam jāiemaisa olu dzeltenumi un vaniļa. Gatavo masu salej karstumizturīgās formiņās. Formiņas novieto uz paplātes, kurā ieliets nedaudz ūdens. Liek visu cepeškrāsnī (mazos grādos) apmēram uz vienu stundu. Kad krēms gatavs, tam virsū kārto ķiršus, kas mērcēti rumā.
Piezīme: Ļoti interesanta, maiga garša, kas mijas ar asu, spēcīgu, patīkamu ruma garšu.
KARSTĀ ĶIRŠU ŠOKOLĀDES KŪKA AR SALDĒJUMU
Gatis Poikāns
|
3 personām
Kūkai:
5 olas
100 g cukura
100 g šokolādes
75 g sviesta
45 g miltu
Ķiršu saldējums
Ķirši (svaigi vai apvārīti sīrupā)
Pagatavošana: Olas ar cukuru samaisa, tad pievieno sviestu, kurā izkausēta šokolāde.Iesijā miltus. Iegūto masu pilda formītēs, pa vidu ievieto ķiršus. Kūku cep folija vai silikona formās, var izmantot arī keramikas krūzītes. Cep apmēram 15 minūtes 180 grādu temperatūrā. Ja tiek izmantoti keramikas trauciņi, tad kūku var pasniegt arī tajos. Kad kūka gatava, tad vēl karstai virsū liek saldējuma bumbu. Var pasniegt ar vaniļas mērci un ķiršiem.
