Grēka ābols
Visiem ir zināms stāsts par Ēdenes dārzu, Ādamu un Ievu, kas pagaršoja "grēka ābolu”. Taču šī stāsta sakarā nekur Bībelē nav pieminēts tieši ‘ābols’. Bībelē ir rakstīts "auglis no koka dārza vidū”. Jā, tas varēja būt ābols, taču tikpat labi arī aprikoze, mango vai kāds cits auglis.
Ņūtona ābols
Āboli turpina būt slaveni arī stāstā par zinātnieku Izāku Ņūtonu, kas
sēdēja zem ābeles, kad ābols nokrita tam uz galvas un Ņūtons atklāja
gravitācijas likumu. Taču iespējams, ka patiesībā tā nemaz nenotika. Šis
stāsts tika pirmo reizi publicēts kādā Voltēra esejā ilgi pēc Ņūtona
nāves. Pirms tam, Ņūtona brāļa meita bija vienīgā persona, kas tika
stāstījusi šo stāstu. Tas ļoti iespējams ir izdomāts.
Volts Disnejs uzzīmēja Mikipeli
Viena no pasaules visatpazīstamākā tēla , Mikipeles, radīšana tiek piedēvēta Voltam Disnejam. Diemžēl, Mikipele bija Disneja studijas animatora nr.1 Ub Iwerks iztēles auglis. Pats Disnejs nekad nav bijis labs zīmētājs, vienmēr piedzīvojot grūtības pašam uzskicēt Mikipeli – tēlu, kas padarīja viņu slavenu. Disnejam par laimi Iwerks bija pazīstams kā ātrākais zīmētājs tā laika animācijas jomā. Viņš viens pats uzzīmēja Mikipeles pirmo īsfilmu Plane Crazy (1928) tikai 2 nedēļās. Taču nenoniecināsim Disneju – viņš ieskaņoja Mikipeles balsi vairākus gadus vēlāk, kad kļuva iespējams apskaņot filmas.
Napoleons bija maza auguma
Dzirdēts stāstam, ka Napoleona lielās ambīcijas kompensēja viņa nelielo augumu. Ne viss no tā ir patiesība – Napoleons, kurš nēsāja iesauku ‘mazais kaprālis’, bija apmēram 160 cm garš – garāks ka vidusmēra 18. gadsimta francūzis. Kāpēc tāda iesauka? Napoleona militārās karjeras sākumā viņa dienesta biedri deva šo iesauku, lai norādītu uz viņa tā laika zemo dienesta pakāpi. Iesauka saglabājās pat tad, kad Napoleons bija kļuvis par Francijas pavēlnieku.
Šekspīrs uzrakstīja Hamletu
Viliams Šekspīrs, kas ir plaši pazīstams kā viens no visu laiku izcilākajiem dramaturgiem, nereti izmantoja senāku stāstu adaptācijas. Tā notika arī ar viņa pazīstamāko darbu ‘Hamleta traģediju’ (1603) -tā tika izrakstīta par pamatu ņemot senu skandināvu sāgu. Bet, lai arī tas nav oriģinālākais darbs, iespējams – pats labākais.
Amerika kļuva neatkarīga 1776.gada 4.jūlijā
Ne gluži! Vairums Amerikas skolas bērnu (un ne tikai Amerikas) ir pārliecināti, ka Amerikas dibinātāji parakstīja Neatkarības deklarāciju 1776.gada 4.jūlijā. Taču zināms, ka karš turpinājās vēl 7 gadus pirms neatkarība no Anglijas tika iegūta 1783.gada 3.septembrī. Šajā dienā britu Džordžs III un amerikāņu līderi parakstīja galējo miera izlīguma dokumentu.
Edisons izgudroja elektrisko lampiņu
Tomass Edisons ir pazīstams kā pasaules lielākais izgudrotājs. Viņa patentu skaits – 1093 patenti – pārsteidz. Iespaidīgi, taču: viņš nav izgudrojis vairumu no patentētajām lietām. Edisona izgudrojumus izdarīja viņa laboratorijas tehniķi, bet elektrisko lampiņu – pat ne viņa laboratorijā. 40 gadus pirms Edisona dzimšanas, angļu zinātnieks sers Hamfrijs Deivis izgudroja lampiņu, kas spīdēja izmantojot karbona sastāvdaļu. Daudzus gadus vairāki zinātnieki centās uzlabot Deivisa modeli, taču neviena no lampiņām nespīdēja ilgāk par 12 stundām. Edisona laboratorijas jaunievedums bija pareizā lampiņas spīdēšanas sastāvdaļa, kas nodrošināja daudz dienu darbību. Liels uzlabojums, bet ne izgudrojums.
