Astronomiskais rudens Zemes ziemeļu puslodē iestājas brīdī, kad saule šķērso debess ekvatoru rudens punktā, savukārt dienvidu puslodē tad iestājas pavasaris. Pret sauli ir pavērsts Zemes ekvatora apvidus, un abas Zemes puslodes saņem vienādu saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma.
Meteoroloģiskais rudens sākas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pazeminās zem +10 grādiem un beidzas aktīvas veģetācijas periods. Vidēji Latvijā tas notiek 25.septembrī. Vidzemes un Alūksnes augstienē meteoroloģiskais rudens iestājas visagrāk - parasti 18.septembrī. Savukārt visvēlāk tas notiek Baltijas jūras piekrastē - laikā ap 5.oktobri, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Prognozes liecina, ka meteoroloģiskais rudens visticamāk iestāsies septembra beigās, līdzīgi kā pērn, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra zem +10 grādu atzīmes pazeminājās ap 28. un 29. septembri. Bet vēl gadu iepriekš - 2008. gadā - meteoroloģiskais rudens iestājās agrāk - jau septembra vidū.
Laiku ap 23.septembri mēdz dēvēt par rudens saulstāvjiem, jo saule stāv līdzsvarā, vai vienādībām, jo nakts un diena ir aptuveni vienāda garuma.
