Balta Ziemassvētku diena,
Mazi rūķīši baltās micēs,
Vai tas mums ir tikai licies,
Tikai licies, tikai licies,
Tikai licies, tikai licies.
Pašā sniega laukumā,
Pašā sniega baltumā,
Dejo balta Sniegbaltīte
Sniegpārsliņu sagšā.
Sniegavīri polku lec,
Dejas dejo jauns un vecs.
Atkal klāt ir balta ziema,
Balta Ziemassvētku diena.
Mazā sveču gaismiņā
Skumīgs rūķītis snauž.
Savām siltām rociņām
Gaismiņu tas auž.
Jancis ienāk istabā,
Brīnās:"Kas tad tas?"
Stāv uz mazā galdiņa
Svečturītis mazs.
Ziemassvētkos jāēd daudz,
Lai tu drīzāk lielāks audz.
Lai ir bagāts Jaunais gads,
Sētā neienāk lai bads.
Viens saņēma kažociņu,
Cits- rakstainu cepurīti.
Trešajam koši cimdi,
Man- sniegbalta villainīte.
Balta, trausla svecīte
Svečturītī mirdz.
Jancim priekā actiņas
Nebēdnīgi mirdz.
Ziemassvētki klāt,
Salavecis nāk.
Eglē sveces spraužam,
Cepumus mēs graužam.
Svecītes saspraustas,
Cepumi apēsti.
Svecītes saspraustas,
Cepumi apēsti.
Salavecis atnācis,
Dāvanas atnesis.
Sirsniņas nu mierīgas,
Čučēt varam iet.
Ziemassvētki labi svētki,
Lielu maisu atnesuši -
Siļķes asti, gaļas šķiņķi,
Medus podu atvēluši.
Ziemeļvējš.
Ziemeļvējš ar ziemeļdvašu
Pārskrien upei pāri,
Nobīstas un sastingst ūdens –
Nu ir upei brilles!
Ziemeļvējš pūš augstu elpu
Pāri klajam laukam,
Nu ir zeme sasalusi –
Nu ir zaķim bungas.
Zaķēns mežā ezi sauc.
Zaķēns mežā ezi sauc:
-Kur gan palicis mans draugs?
Sniegi snieg un puteņo!
Kā lai tagad atrod to?-
Vāverīte kokā smej:
-Velti draugu meklēt ej.
Kamēr sals un kamēr sniegs,
Ezim mežā ziemas miegs.
Ziemas miegā
Visi eži miegā,
Visi lāči sniegā.
Visas peles alās,
Klusums malu malās.
Zivis guļ zem ledus,
Bites tur kur medus.
Brūnaliņas kūtī,
Leduspuķes rūtī.
Jaungada sapnis.
Ziemā ir auksti.
Mežs apsnidzis balts.
Egles apakšā klusas,
Bet augšā – šalc.
Pa naktīm tik klausies –
Tra- raks!
Stumbri no niknā lauska
Krakst.
Bet zaķītis neguļ,
Cilpu cilpā skraida
Un pelēkos zvirbuļus baida,
Un meklē, ostīdams gaisu,
Zem kuras eglītes
Salatēvs nolicis
Dāvanu maisu.
Vai tu zini, eglīte?
Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.
Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.
Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.
Ziemeļvējš pūš augstu elpu
Pāri klajam laukam,
Nu ir zeme sasalusi,-
Nu ir zaķim bungas.
Ziemas smaids.
Sniega mākonis
Pušu neplīsa,
Bet diena
Bij tik īsa.
Ledus vižņi
Strautu sēja,
Tomēr
Nevarēja.
Balta sarma
Glāstīja kokus –
Arī tikai
Pa jokam.
Dubļains ceļš,
Salu gaidot,
Noķēra
Ziemas smaidu.
Zīda svārki, zelta loki,
Vēl bij pāri pārkaisīti
Dimantiņa vizulīši.
Vīle vaļā.
Sniegmātes maisam vīle ira,
Sniega pārsliņas bira, bira.
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, -
Visas visapkārt izķēra gaisā.
Ķer! Ķer! Ķer! Ķer!
Ber! Ber! Ber! Ber!
Putenis.
No baltām pārslām,
No zila gaisa
Vējš milzu katlā
Puteni maisa....
Maisa un maisa.
Un zemē kaisa.
Maisa un kaisa.
Maisa un kaisa.
Cepu lielu, cepu mazu!
Simtiņš nāca daņča bērnu,
Cits bij liels, cits bij mazs.
Zaķītis neguļ.
Ziemā ir auksti.
Mežs apsnidzis balts.
Egles apakšā klusas,
Bet augšā – šalc.
Pa naktīm tik klausies –
Tra- raks!
Stumbri no niknā lauska
Krakst.
Bet zaķītis neguļ,
Cilpu cilpā skraida
Un pelēkos zvirbuļus baida,
Un meklē, ostīdams gaisu,
Zem kuras eglītes
Salatēvs nolicis
Dāvanu maisu.
