Rabarberu audzēšana

Rabarberu augsnes prasības

Rabarberi ir aukstuma izturīgi, salcietīgi un gaismas prasīgi augi. Tie labi pacieš pat ļoti aukstas ziemas bez sniega kārtas. Rabarberi jūtīgi kļūst tikai pavasarī, kad sāk plaukt pumpuri. Tad tie var apsalt pie -7^oC, dažkārt pat pie -5^oC.

Rabarberi spēj augt vienā vietā 10-13 gadus un pat vairāk, tādēļ audzēšanas vieta jāizvēlas sevišķi rūpīgi.

Rabarberu audzēšanai piemērotākas ir auglīgas augsnes ar dziļu aramkārtu. Nav piemērotas skābas augsnes ar augstu gruntsūdens līmeni. Ir svarīgi, lai rabarberiem paredzētā laukā vai dobē neveidotos stāvošas ūdens peļķes. Rabarberu audzēšanai nav piemēroti ar nezālēm piesārņoti lauki, it sevišķi, ja ir daudz daudzgadīgo nezāļu.

Rabarberi ir mitruma prasīgi, tāpēc ja tas pietrūkst, samazinās raža un tās kvalitāte. Augstas, regulāras rabarberu ražas var iegūt tikai ar laistīšanu.

Rabarberi labi padodas vidēji smagās mālsmilts vai smilšmāla augsnēs ar augstu organisko vielu saturu. Vieglās augsnēs rabarberi sāk ražot agrāk, bet bez intensīvās papildmēslošanas un laistīšanas to mūžs ir salīdzinoši īss. Optimālā augsnes skābuma reakcija rabarberu audzēšanai ir  pH 5,5-6,5.

Rabarberu mēslošana

Pie vidējas ražas 70 t/ha (7 kg/m²) rabarberi no augsnes iznes 70 kg/ha (7g/m²) slāpekli (N), 18 kg/ha (1.8 g/m²) fosforu (P₂O₅⁾ , 189 kg/ha (18.9 g/m²) kāliju (K₂O) un 10 kg/ha (1 g/m²) magniju (MgO). Šo barības elementu daudzumu rabarberiem nodrošina, regulāri veicot papildmēslošanu. To uzsāk ar komplekso mēslojumu agri pavasarī, parādoties pumpuriem, un turpina visu ražas novākšanas periodu ar slāpekļa devām pēc katras ražas vākšanas reizes. Ilgstoši audzējot rabarberus vienā vietā un regulāri vācot ražu, no augsnes tiek iznests daudz kalcijs (Ca), tādēļ ir svarīgi ik pēc 3-4 gadiem (rudenī) rindstarpās iestrādāt kaļķošanas materiālus vai izmantot papildmēslošanai kalciju saturošus mēslošanas līdzekļus.

Ierīkojot jaunu rabarberu stādījumu, augsnē ieteicams iestrādāt slāpekli (N) 100-130 kg/ha (10-12 g/m²), fosforu (P₂O₅) 50-70 kg/ha (5-7 g/m²), kāliju (K₂O) 100-120 kg/ha (10-12 g/m²).

Rabarberu lauka ierīkošana

Augsnes sagatavošanu rabarberiem sāk rudenī. Lauku uzar 35-40 cm dziļi, reizē iestrādājot kūtsmēslus. Parasti rabarberiem iesaka ļoti augstas kūtsmēslu devas 40-100 t/ha (4-10 kg/m²), bet jāatceras, ka nitrātu jutīgajās teritorijās ar kūtsmēsliem iestrādāta slāpekļa deva nedrīkst pārsniegt 170 kg N/ha. Praksē tas nozīme, ka faktiskā kūtsmēslu deva ir atkarīga no to analīzes rezultātiem. Tāpat reizē ar aršanu var iestrādāt fosfora un kālija mēslojumu. Pavasarī, kultivējot lauku, iestrādā slāpekļa mēslojumu.

Rabarberus stāda vidēji 0,7-1,1 augi/m². Ieteicamie attālumi augam no auga ir 1,2-1,5 x 0,7-0,9 m.

Rabarberu pavairošana

Rabarberus parasti pavairo ar cera dalīšanu, dalot gumus vasaras beigās, pēc pamatražas novākšanas. Rabarberu gumus izrok un ar lāpstu sadala vairākās ap 200 g smagās daļās ar 1-2 pumpuriem katrā. Griezuma vietas pārkaisa ar sasmalcinātām oglēm vai krītu, vai sēni Trichoderma sp. saturošiem preparātiem, tad ļauj apžūt un stāda iepriekš sagatavotā vietā.

Pavairojot rabarberus ar sēklām, tās sēj iespējami agri pavasarī dēstu kastītēs, bet pēc uzdīgšanas piķē pa vienam augam 10 cm diametra podiņos. Sākumā podiņus tur siltumnīcā, beidzoties pavasara salnām, tos var novietot arī atklātā laukā. Rabarberu dēstus regulāri laista un laiku pa laikam veic papildmēslošanu ar kādu komplekso mēslojumu. Augusta beigās dēstus jau var izstādīt pastāvīgā vietā, bet var pārziemināt siltumnīcā, ierokot podiņus augsnē. Šinī gadījumā tos izstāda pastāvīgā vietā pavasarī, aprīļa beigās (zem agrotīkla seguma) vai maijā.

Rabarberu kopšanas darbi ir regulāra nezāļu apkarošana veģetācijas perioda sākumā, laistīšana sausā laikā un papildmēslošana pēc katras ražas novākšanas.

Iespējamie rabarberu kaitēkļi un slimības

Kaitēkļi:

• Gliemeži un kailgliemeži
• Lapgrauzis (Gastrophysa viridula)
• nematodes (Ditylenchus dipsaci, Ditylenchus destructor, Heterodera schachtii, Meloidogyne spp. )

Slimības:

• Bakteriālā puve (Erwinia rhapontici)
• Sakņu kakla puve (Phytophthora cactorum)
• Violetā sakņu puve (Rhizoctonia crocorum)
• Rabarberu neīstā miltrasa (Peronospora jaapiana)
• Lapu plankumainības (Ascochyta rhei, Ramularia rhei)
• Pelēkā puve (Botrytis cinerea)
• Rūsa (Puccinia phragmitis)