Augsnes un vietas izvēle.
Praktiski rozes var audzēt jebkurā dārza augsnē. Tomēr jāņem vērā, ka rozēm vis labāk patīk dziļi kultivētas, labi drenētas smilšmāla vai mālsmilts augsnes ar lielu humusa saturu.
Viņas arī var audzēt māla augsnē, tikai jāpievieno papildus ir kūdra, rupja smilts un jānodrošina laba gaisa un ūdens caurlaidība.
Smilts augsnē arī var audzēt taču, tad ir jāpievieno ne tikai māls, bet arī sadalījušies kūtsmēsli vai komposts. Savādāk māli ātri izskalosies ārā.
Rožu audzēšanai nav piemērotas smagas un pārāk mitras augsnes. Nepatīk rozēm arī tas, ka rudenī vai pavasarī uzkrājas liekais ūdens. Ja tāda ir augsne, tad nepieciešams izveidot drenāžu, augsnes uzbēršanu, lai radītu apstākļus, lai liekais ūdens notecētu.
Tā kā roze ir pēc savas būtības ir dienvidu augs, tad tai ir nepieciešama saulaina vieta augšanai.
Rožu krūmu audzēšanai vis piemērotākās augsnes ir ar mehānisko sastāvu: smiltis 65%; māls 10-20%, humuss 7-15%un kalcija karbonāts 5-9%. Ja augsne ir smaga, tad tajās pasliktinās gaisa un mitruma apmaiņas režīms. Augsnei ir jābūt poraina, savādāk rožu saknes slikti augs, jo tām trūks skābeklis.
Augsnes sagatavošana un mēslošana.
Ja rozes stādā ārā, tad viņām zeme jāsagatavo diezgan dziļi: 50-60 cm. Pēc tam augsnē iestrādā 20-25 kg/m² kūtsmēslus vai komposta.
Vispirms rožu stādīšanas vietā norok augsnes virsējo slāni un novieto to atsevišķi, lai pēc tam sajauktu ar kūtsmēsliem vai kūdru. Apakšējo neauglīgo augsnes slāni norok un saber atsevišķā audzē. Ja rokot 50-60 cm dziļumā konstatē, ka ir, piemēram, māls vai cits ūdens maz caurlaidīgs materiāls, tad vēlams šajā bedrē iepildīt 10-15 cm lielu slāni ar rupju smilti vai arī var smalku granti. Tālāk virs šī slāņa piepilda augsnes virskārtu, kas iepriekš labi sajaukta ar organiskajiem mēsliem. Virspusē 8-10 cm biezā slānī uzber mazāk auglīgu augsni, bet to ir ieteicams samaisīt ar organiskajiem mēsliem. Piemēram, ieteicams organisko mēslu veids ir jūras mēsli (2-3 spaiņi/1 m²), jo tie maz satur mazu ūdenī šķīstošo sāļu koncentrāciju. Ja augsnes uzlabošanai neizmanto organiskos mēslus, tad kā pamatmēslojumu nepieciešams ir dot minerālmēslus: uz 50-60 l sagatavotā zemes maisījuma piejauc 200-300g kompleksā mēslojuma un 150-200g parastā superfosfāta.
Var arī augsni uzlabot ar kūdru: 30-40 l/m². Tas ir aptuveni 3-4 cm biezs slānītis. Kūdra nodrošina labu augsnes struktūru, un palīdz uzturēt optimālu gaisa un ūdens daudzumu.
Stādīšana.
Rožu stādīšanu parasti veic pavasarī – kamēr augsne vēl ir mitra, kā arī rudenī. Ja šo laiku pavasarī nokavē un rožu stādiņi jau ir sākuši izplaukt, tad saulainā un vējainā laikā tie var ļoti ciest no mitruma trūkuma un vēja iedarbības. Kā rezultātā viņi lēni iesakņojās, vāji aug un maz zied. Savukārt rudenī (septembra beigas-oktobra sākums), ja ir silts un augsne ir mitra, tad rozes paspēj iesakņoties līdz salam. Rudenī stādītās rozes nākamā gada pavasarī labāk attīstās un bagātīgāk zied. Vēl rudenī rozes stādīt ir izdevīgāk, jo stādīšanu var veikt ilgākā laika periodā (pāris nedēļas), bet pavasarī rozēm pumpuri ātri plaukst un tās ir 5-6 dienu laikā jāiestāda.
Stādot pavasarī, stādus apgriež, lai uz dzinumiem paliktu 2-3 pumpuri, lai labāk iesakņotos. Rudenī gan stādot nav vēlama apgriešana, jo pārziemošanas laikā daļa pumpuru var izsalt un aiziet bojā. Tāpēc rozei atstāj nobriedušus dzinumus ar 6-8 nobriedušiem pumpuriem.
Pirms stādīšanas izgriež arī bojātās sakņu daļas. Saīsina arī pārāk garās saknes, lai veicinātu bārkšsakņu augšanu.
Rozes stādot jāskatās, lai saknes bedrē būtu vienmērīgi izvietotas. Stādīšanas dziļums atkarīgs no potēšanas vietas. Tai pēc iestādīšanas jābūt tik nedaudz apsegtai ar augsni (3-4 cm). Pēc tam ar augsni apraustie rožu dzinumi veidos papildsaknes virs potējuma vietas.
Vienmērīgi izvietotās rožu saknes apber ar komposta augsni. Pēc tam šo augsni uzmanīgi, bet stingri piemīda pie auga saknēm. Pēc iestādīšanas stādus kārtīgi aplej un pēc tam kad ūdens ir iesūcies augsnē, pa virsu uzrauš augsni. Ja rudenī stādot augsne ir pietiekoši mitra, tad stādu nevajag apliet. Šī uzraustā augsne ziemā dzinumus pasargā no sala, bet pavasarī no izkalšanas un pārāk ātras izplaukšanas. Pavasarī šo augsni, tiklīdz dzinumi sāk augt, noņem. Tikai tas jādara tad, kad nav spilgta saule, savādāk dzinumi saulē var apdegt un aiziet bojā.
Mēslošana.
Rožu mēslošana ir atkarīga no augsnes barības vielu izskalošanas procesiem. Un šo izskalošanos nosaka stādījuma biezums, krūmu vecums, šķirne un kā arī pārējo augšanas faktoru ietekme.
Jebkura augsne vispār saistībā ar kalcija iznesi, izskalošanās zudumiem un organiskās vielas sadalīšanos, pakāpeniski paskābinās. Tāpēc gada laikā ir vidēji jādod 100-150 m² krīta. Vislabāk to darīt rudenī.
Pēc rožu atsegšanas pavasarī ir ieteicams dot papildmēslojumu – 30-40 g/m² amonija nitrāta.
Apmēram pēc divām nedēļām var dot komplekso mēslojumu 30-40 g/m². Var arī to aizstāt ar 20 g/ m² kālija magnēzija un 10-15 g amonija nitrāta.
Līdz ziedēšanas sākumam papildmēslojumu dod 2-4 reizes.
Mazāk jāmēslo ir tur, kur augsne ir mulčēta ar satrūdējušiem kūtsmēsliem vai kompostu. Vieglās augsnes ir salīdzinoši jāmēslo biežāk, taču mazākās devās. Šim papildmēslojumam ir noteikti jāsatur slāpeklis, kālijs, magnijs un citi mikroelementi. No šiem mikroelementiem vis biežāk trūkst dzelzs un varš.
Vasarā iesaka rožu stādījumus mulčēt ar trūdzemi vai kompostu, lai augsne pārāk nesakarstu.
Kopšana.
Rožu kopšana sevī ietver šādus pasākumus: laistīšana, mēslošana nezāļu ravēšana un kaitēkļu apkarošana.
Pavasarī iestādītām rozēm augsni irdina un noklāj ar zemsegu, jo tā uzlabo augu barošanās režīmu, saglabā mitrumu, pasargā no pārkaršanas, aizkavē nezāļu augšanu.
Rozēm ir ļoti svarīgs mitrums. Sevišķi daudz mitruma rozēm vajag ziedpumpuru veidošanās procesā (maijs, jūnijs), ziedēšanas laikā. Rozes jālej tik daudz, lai augsne 40-50 cm dziļumā būtu piesūkusies ar mitrumu un augsnes apakšējos slāņos būtu mitruma krājums. Tikai jāņem vērā, ka laistot nedrīkst būt spēcīga ūdens strūkla, lai tā neizskalotu augsnes virsējo kārtu, un tas veicinātu rozes sakņu apkalšanu. Tāpēc vēlams pēc laistīšanas augsni irdināt un atjaunot zemsegu, lai labāk saglabātu augsne mitrumu. Laistīšanu pārtrauc vasaras otrajā pusē.
Lai izaugtu skaisti rožu krūmi, tos ir vēlums apgriezt. Apgriežot galvenos dzinumus veicina sāndzinumu izveidošanos un līdz ar to regulē rožu ziedēšanu. Vēlams pirmajā gadā ierobežot rožu ziedēšanu, lai veicinātu krūma iesakņošanos un turpmākajos gados bagātīgu ziedēšanu.
Ieziemošana.
Rožu pārziemošana ir atkarīga no vairākiem faktoriem: šķirnes salizturības, klimatiskajiem un augsnes apstākļiem, agrotehnikas, auga stāvokļa rudenī, piesegšanas/atsegšanas. Rozes vis labāk pārziemo tad, ja sals iestājās pakāpeniski, ir pietiekami dziļa sniega sega un nav atkušņu.
Protams, pats vienkāršākais rožu krūmu sargātājs ziemā ir sniega sega, jo zem 50-60 cm biezas sniega kārtas temperatūra nepazeminās zem -5ºC, kaut arī ārā gaisa temperatūra ir -30ºC. Taču tā kā pie mums ziemā sniega sega parasti nav bieza un turklāt ir ļoti mainīga, tad šis ir nedrošs piesegs.
Rožu piesegšanai ir jālieto tikai irdens, sauss gaisa saturošs un caurlaidīgs materiāls – egļu zari, sausa kūdra, sausas smiltis, sausas lapas (ozola lapas), skaidas u.c. materiāli. Ieziemojot (septembra beigas-oktobra sākums) nogriež nenobriedušo dzinumu galotnes, izlauž neizziedējušos pumpurus un noziedējušos ziedus.
Rozes noliec pie zemes un virs tās noklāj skuju koku zarus, un, lai pasargātu no mitruma, apsedz vēl ar jumta papi, dēļiem vai kādu citu ūdens necaurlaidīgu materiālu. Bet kad iestājas patstāvīgs sals – uzber pa virsu kūdru vai sausas lapas.
Atsegšana.
Rožu krūmi jāatsedz, tikko augsne sāk kust. Krūmi no apsegtā materiāla ir jāatbrīvo pakāpeniski. Šo darbu beidz tad, kad iestājas patstāvīgi silts laiks un bez stiprām nakts salnām. Pēc atsegšanas rožu krūmi ir ļoti jūtīgi, tāpēc viņi jāatsedz uzmanīgi un pakāpeniski, neļaujot saules stariem tos apdedzināt vai arī naktī apsalt.
Ja uz rožu pārziemojušiem dzinumiem var redzēt tumši brūnus plankumus vai rinķus, tas nozīmē, ka tie ir parazitāro sēņu bojājumi. Šie zari un kā arī grauzēju bojātie dzinumi ir jāizgriež. Un kopā ar lapām jāsadedzina.
Praktiski rozes var audzēt jebkurā dārza augsnē. Tomēr jāņem vērā, ka rozēm vis labāk patīk dziļi kultivētas, labi drenētas smilšmāla vai mālsmilts augsnes ar lielu humusa saturu.
Viņas arī var audzēt māla augsnē, tikai jāpievieno papildus ir kūdra, rupja smilts un jānodrošina laba gaisa un ūdens caurlaidība.
Smilts augsnē arī var audzēt taču, tad ir jāpievieno ne tikai māls, bet arī sadalījušies kūtsmēsli vai komposts. Savādāk māli ātri izskalosies ārā.
Rožu audzēšanai nav piemērotas smagas un pārāk mitras augsnes. Nepatīk rozēm arī tas, ka rudenī vai pavasarī uzkrājas liekais ūdens. Ja tāda ir augsne, tad nepieciešams izveidot drenāžu, augsnes uzbēršanu, lai radītu apstākļus, lai liekais ūdens notecētu.
Tā kā roze ir pēc savas būtības ir dienvidu augs, tad tai ir nepieciešama saulaina vieta augšanai.
Rožu krūmu audzēšanai vis piemērotākās augsnes ir ar mehānisko sastāvu: smiltis 65%; māls 10-20%, humuss 7-15%un kalcija karbonāts 5-9%. Ja augsne ir smaga, tad tajās pasliktinās gaisa un mitruma apmaiņas režīms. Augsnei ir jābūt poraina, savādāk rožu saknes slikti augs, jo tām trūks skābeklis.
Augsnes sagatavošana un mēslošana.
Ja rozes stādā ārā, tad viņām zeme jāsagatavo diezgan dziļi: 50-60 cm. Pēc tam augsnē iestrādā 20-25 kg/m² kūtsmēslus vai komposta.
Vispirms rožu stādīšanas vietā norok augsnes virsējo slāni un novieto to atsevišķi, lai pēc tam sajauktu ar kūtsmēsliem vai kūdru. Apakšējo neauglīgo augsnes slāni norok un saber atsevišķā audzē. Ja rokot 50-60 cm dziļumā konstatē, ka ir, piemēram, māls vai cits ūdens maz caurlaidīgs materiāls, tad vēlams šajā bedrē iepildīt 10-15 cm lielu slāni ar rupju smilti vai arī var smalku granti. Tālāk virs šī slāņa piepilda augsnes virskārtu, kas iepriekš labi sajaukta ar organiskajiem mēsliem. Virspusē 8-10 cm biezā slānī uzber mazāk auglīgu augsni, bet to ir ieteicams samaisīt ar organiskajiem mēsliem. Piemēram, ieteicams organisko mēslu veids ir jūras mēsli (2-3 spaiņi/1 m²), jo tie maz satur mazu ūdenī šķīstošo sāļu koncentrāciju. Ja augsnes uzlabošanai neizmanto organiskos mēslus, tad kā pamatmēslojumu nepieciešams ir dot minerālmēslus: uz 50-60 l sagatavotā zemes maisījuma piejauc 200-300g kompleksā mēslojuma un 150-200g parastā superfosfāta.
Var arī augsni uzlabot ar kūdru: 30-40 l/m². Tas ir aptuveni 3-4 cm biezs slānītis. Kūdra nodrošina labu augsnes struktūru, un palīdz uzturēt optimālu gaisa un ūdens daudzumu.
Stādīšana.
Rožu stādīšanu parasti veic pavasarī – kamēr augsne vēl ir mitra, kā arī rudenī. Ja šo laiku pavasarī nokavē un rožu stādiņi jau ir sākuši izplaukt, tad saulainā un vējainā laikā tie var ļoti ciest no mitruma trūkuma un vēja iedarbības. Kā rezultātā viņi lēni iesakņojās, vāji aug un maz zied. Savukārt rudenī (septembra beigas-oktobra sākums), ja ir silts un augsne ir mitra, tad rozes paspēj iesakņoties līdz salam. Rudenī stādītās rozes nākamā gada pavasarī labāk attīstās un bagātīgāk zied. Vēl rudenī rozes stādīt ir izdevīgāk, jo stādīšanu var veikt ilgākā laika periodā (pāris nedēļas), bet pavasarī rozēm pumpuri ātri plaukst un tās ir 5-6 dienu laikā jāiestāda.
Stādot pavasarī, stādus apgriež, lai uz dzinumiem paliktu 2-3 pumpuri, lai labāk iesakņotos. Rudenī gan stādot nav vēlama apgriešana, jo pārziemošanas laikā daļa pumpuru var izsalt un aiziet bojā. Tāpēc rozei atstāj nobriedušus dzinumus ar 6-8 nobriedušiem pumpuriem.
Pirms stādīšanas izgriež arī bojātās sakņu daļas. Saīsina arī pārāk garās saknes, lai veicinātu bārkšsakņu augšanu.
Rozes stādot jāskatās, lai saknes bedrē būtu vienmērīgi izvietotas. Stādīšanas dziļums atkarīgs no potēšanas vietas. Tai pēc iestādīšanas jābūt tik nedaudz apsegtai ar augsni (3-4 cm). Pēc tam ar augsni apraustie rožu dzinumi veidos papildsaknes virs potējuma vietas.
Vienmērīgi izvietotās rožu saknes apber ar komposta augsni. Pēc tam šo augsni uzmanīgi, bet stingri piemīda pie auga saknēm. Pēc iestādīšanas stādus kārtīgi aplej un pēc tam kad ūdens ir iesūcies augsnē, pa virsu uzrauš augsni. Ja rudenī stādot augsne ir pietiekoši mitra, tad stādu nevajag apliet. Šī uzraustā augsne ziemā dzinumus pasargā no sala, bet pavasarī no izkalšanas un pārāk ātras izplaukšanas. Pavasarī šo augsni, tiklīdz dzinumi sāk augt, noņem. Tikai tas jādara tad, kad nav spilgta saule, savādāk dzinumi saulē var apdegt un aiziet bojā.
Mēslošana.
Rožu mēslošana ir atkarīga no augsnes barības vielu izskalošanas procesiem. Un šo izskalošanos nosaka stādījuma biezums, krūmu vecums, šķirne un kā arī pārējo augšanas faktoru ietekme.
Jebkura augsne vispār saistībā ar kalcija iznesi, izskalošanās zudumiem un organiskās vielas sadalīšanos, pakāpeniski paskābinās. Tāpēc gada laikā ir vidēji jādod 100-150 m² krīta. Vislabāk to darīt rudenī.
Pēc rožu atsegšanas pavasarī ir ieteicams dot papildmēslojumu – 30-40 g/m² amonija nitrāta.
Apmēram pēc divām nedēļām var dot komplekso mēslojumu 30-40 g/m². Var arī to aizstāt ar 20 g/ m² kālija magnēzija un 10-15 g amonija nitrāta.
Līdz ziedēšanas sākumam papildmēslojumu dod 2-4 reizes.
Mazāk jāmēslo ir tur, kur augsne ir mulčēta ar satrūdējušiem kūtsmēsliem vai kompostu. Vieglās augsnes ir salīdzinoši jāmēslo biežāk, taču mazākās devās. Šim papildmēslojumam ir noteikti jāsatur slāpeklis, kālijs, magnijs un citi mikroelementi. No šiem mikroelementiem vis biežāk trūkst dzelzs un varš.
Vasarā iesaka rožu stādījumus mulčēt ar trūdzemi vai kompostu, lai augsne pārāk nesakarstu.
Kopšana.
Rožu kopšana sevī ietver šādus pasākumus: laistīšana, mēslošana nezāļu ravēšana un kaitēkļu apkarošana.
Pavasarī iestādītām rozēm augsni irdina un noklāj ar zemsegu, jo tā uzlabo augu barošanās režīmu, saglabā mitrumu, pasargā no pārkaršanas, aizkavē nezāļu augšanu.
Rozēm ir ļoti svarīgs mitrums. Sevišķi daudz mitruma rozēm vajag ziedpumpuru veidošanās procesā (maijs, jūnijs), ziedēšanas laikā. Rozes jālej tik daudz, lai augsne 40-50 cm dziļumā būtu piesūkusies ar mitrumu un augsnes apakšējos slāņos būtu mitruma krājums. Tikai jāņem vērā, ka laistot nedrīkst būt spēcīga ūdens strūkla, lai tā neizskalotu augsnes virsējo kārtu, un tas veicinātu rozes sakņu apkalšanu. Tāpēc vēlams pēc laistīšanas augsni irdināt un atjaunot zemsegu, lai labāk saglabātu augsne mitrumu. Laistīšanu pārtrauc vasaras otrajā pusē.
Lai izaugtu skaisti rožu krūmi, tos ir vēlums apgriezt. Apgriežot galvenos dzinumus veicina sāndzinumu izveidošanos un līdz ar to regulē rožu ziedēšanu. Vēlams pirmajā gadā ierobežot rožu ziedēšanu, lai veicinātu krūma iesakņošanos un turpmākajos gados bagātīgu ziedēšanu.
Ieziemošana.
Rožu pārziemošana ir atkarīga no vairākiem faktoriem: šķirnes salizturības, klimatiskajiem un augsnes apstākļiem, agrotehnikas, auga stāvokļa rudenī, piesegšanas/atsegšanas. Rozes vis labāk pārziemo tad, ja sals iestājās pakāpeniski, ir pietiekami dziļa sniega sega un nav atkušņu.
Protams, pats vienkāršākais rožu krūmu sargātājs ziemā ir sniega sega, jo zem 50-60 cm biezas sniega kārtas temperatūra nepazeminās zem -5ºC, kaut arī ārā gaisa temperatūra ir -30ºC. Taču tā kā pie mums ziemā sniega sega parasti nav bieza un turklāt ir ļoti mainīga, tad šis ir nedrošs piesegs.
Rožu piesegšanai ir jālieto tikai irdens, sauss gaisa saturošs un caurlaidīgs materiāls – egļu zari, sausa kūdra, sausas smiltis, sausas lapas (ozola lapas), skaidas u.c. materiāli. Ieziemojot (septembra beigas-oktobra sākums) nogriež nenobriedušo dzinumu galotnes, izlauž neizziedējušos pumpurus un noziedējušos ziedus.
Rozes noliec pie zemes un virs tās noklāj skuju koku zarus, un, lai pasargātu no mitruma, apsedz vēl ar jumta papi, dēļiem vai kādu citu ūdens necaurlaidīgu materiālu. Bet kad iestājas patstāvīgs sals – uzber pa virsu kūdru vai sausas lapas.
Atsegšana.
Rožu krūmi jāatsedz, tikko augsne sāk kust. Krūmi no apsegtā materiāla ir jāatbrīvo pakāpeniski. Šo darbu beidz tad, kad iestājas patstāvīgi silts laiks un bez stiprām nakts salnām. Pēc atsegšanas rožu krūmi ir ļoti jūtīgi, tāpēc viņi jāatsedz uzmanīgi un pakāpeniski, neļaujot saules stariem tos apdedzināt vai arī naktī apsalt.
Ja uz rožu pārziemojušiem dzinumiem var redzēt tumši brūnus plankumus vai rinķus, tas nozīmē, ka tie ir parazitāro sēņu bojājumi. Šie zari un kā arī grauzēju bojātie dzinumi ir jāizgriež. Un kopā ar lapām jāsadedzina.
