Par nozares attīstību atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piektdien sasaukusi ārkārtas sēdi.
Vienīgā iespēja redzēt reģionālo TV veidoto saturu skatītājiem no 1. februāra būs, tikai skatoties LTV 7. kanālu, jo Lattelecom pārtrauks bezmaksas apraides nodrošināšanu. 2010. gada 28. decembrī astoņas TV vienojās, ka tās turpmāk izmantos LTV7 raidlaiku, lai pārraidītu savu veidoto saturu. Atbildību par šā procesa koordinēšanu uzņēmās Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kuru tagad kritizē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene (Vienotība).
12 stundas nedēļā
"Reģionālās TV neapmierina līguma saturs, ko piedāvā LTV. Padome netiek galā ar šā jautājuma atrisināšanu. To nevar atstāt pašplūsmā, jo faktiski maksa, ko prasa LTV, ir nenormāla. Līdz ar to reģionālās TV izpildīs nacionālo pasūtījumu, kas ir galvenais uzdevums LTV. Tas nozīmē, ka LTV prasīs maksu no šīm TV par to, ko valsts jau tai ir samaksājusi," pārliecināta I. Circene.
Neatkarīgās rīcībā nonākušais LTV raidlaika nomas līgums paredz, ka reģionālās TV tiks pārraidītas trīs reizes darbdienās un vienreiz sestdienā. LTV7 kanāla darbdienu programmā ieplānots laiks no pulksten 6.45 līdz 7.30, no 12.30 līdz 13.15 un no 22.10 līdz 22.55, savukārt sestdienās no pulksten 19.30 līdz 20.00 paredzēts nedēļas notikumu apskats. Par katru raidlaika minūti reģionālajām TV būs jāmaksā 16 santīmu, neskaitot pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tas nozīmē, ka maksa par apraidi katrai reģionālajai TV maksās ap 560 latu mēnesī.
LTV ģenerāldirektors Edgars Kots Neatkarīgajai stāsta, ka šie 16 santīmi aprēķināti no 650 000 latu, ko LTV maksā Lattelecom par ciparu apraidi. "Tā ir vienas minūtes pašizmaksa," argumentē E. Kots.
Nevar pavilkt
To, ka šī summa ir milzīga, atzīst vairāku reģionālo TV pārstāvji. Tā Latgales reģionālās TV galvenais redaktors Andrejs Filipovs uzskata, ka 562 latus mēnesī no reklāmām nav iespējams iegūt. Viņš neredz iespēju šos līdzekļus saņemt, piemēram, no pašvaldībām. "Reklāmas tirgus Latgalē tikpat kā nav. Ja pilsētā ir iedzīvotāji, viņi skatās kabeļtīklus. Kad sākās šīs sarunas par iespējamo pārraidi LTV ēterā, mums piedāvāja iespēju raidīt divos kanālos – LTV1 un LTV7, taču tad pacēla latiņu, un tagad ir iespēja būt tikai LTV7. Tāpat mainās noteikumi par maksām. NEPLP solīja, ka maksa par apraidi mēnesī būs ap 400 latu, taču tagad summa jau pārsniedz 560 latu. Vai neizdomās vēl vienu cenu pacelšanu – nezinām," bažīgs ir A. Filipovs.
Prasa stabilus reitingus
Arī Valmieras TV vadītājs Ingemārs Vekteris ir neziņā, vai šo naudu izdosies atpelnīt. "Piedāvātais vakara laiks teorētiski ir labs, taču jebkurš TV projekts, ko ievieš, pirmajā mēnesī nav ar augstiem reitingiem. Mums ir jāsaprot, kā šis saturs tiks pozicionēts. Vai būsim LTV sastāvdaļa, atsevišķa raidorganizācija vai kā raidījums. Kā to sapratīs skatītāji? Vienīgais, ko var vērtēt, tie būs reitingi," pārliecināts I. Vekteris.
Tieši reitingi ir viens no LTV piedāvātā līguma klupšanas akmeņiem. Līgumā iekļauta norma, kas atļauj LTV vienpusēji izbeigt līgumu, ja viena mēneša laikā par desmit procentiem samazināsies skatītāju sasniedzamā auditorija no vidējās auditorijas, kas bijusi 2009. un 2010. gadā.
Reklāmām reitingus neprasa
Absurdu situāciju padara fakts, ka LTV7 līdz šim ir pozicionējies kā sporta pārraižu kanāls, un, piemēram, reģionālajām TV būs grūti sacensties ar hokeja pārraižu reitingiem. "Vakaros pēc pulksten desmitiem laukos cilvēki jau guļ. Kā mēs tajā laikā varēsim dabūt augstus reitingus? Kā mēs varam salīdzināt savus reitingus, piemēram, ar Dinamo spēļu reitingiem? Tur ir pavisam cits skatītāju skaits. Taču te ir neatbildēts jautājums – kāda daļa par manu auditoriju, jo es samaksāju par raidlaiku? Tad kāpēc par producentu grupām, reklāmas raidījumiem LTV tā nerūpējas un nepieprasa augstus un stabilus reitingus?" retoriski vaicā A. Filipovs.
"Piekrītu, ka reitingi ir kā atskaites punkts, taču kā varēs salīdzināt mūsu veidoto saturu? Ar ko to salīdzinās? No valsts aizbrauc cilvēki, un jābūt skaidrībai, cik tas ir objektīvs rādītājs," saka I. Vekteris un tēlaini salīdzina – "mums tiek iedota mašīna, ar ko braukt, taču mēs nezinām, kāds ir tās dzinējs".
