Šobrīd Lattelecom digitālās televīzijas nacionālajā apraidē bezmaksas pakā var vērot kanālus LTV1, LTV7, LNT un TV3, taču jau no nākamā gada Latvijas mazturīgākie skatītāji var zaudēt iespēju bez maksas skatīties LNT un TV3.
Zemes ciparu apraides nacionālais tīkls tiek finansēts ar četru televīziju maksājumiem - LTV1, LTV7, LNT un TV3. Katrai televīzijai ik gadu jāmaksā vairāk nekā 0,65 miljonus latu par katra TV kanāla izplatīšanu zemes apraides ciparu nacionālajā tīklā, lai nodrošinātu BEZ MAKSAS savu programmu aptuveni tikai 15% mājsaimniecību no kopējā mājsaimniecību skaita Latvijā.
Kropļo tirgus ekonomikas pamatprincipus televīziju nozarē
Latvijas sabiedriskās televīzijas kanāli LTV1 un LTV7 saņem finansējumu no valsts - gan par apraidi, gan par programmas veidošanu. Papildus abi sabiedriskās televīzijas kanāli piedalās reklāmas tirgū, kropļojot tirgus ekonomikas pamatprincipus televīziju nozarē, jo nacionālās apraides komerckanāliem LNT un TV3 finansējuma avots ir TIKAI reklāmas ieņēmumi.
Vēl jo vairāk - sabiedriskā televīzija nelietderīgi un neapdomāti izmanto valsts finansējumu, lai iegādātos komercprogrammas, kuru cena vairākkārt pārsniedz tirgus cenu. Kā vienu no spilgtiem piemēriem var minēt vēl nesen medijos izplatīto informāciju par hokeja kluba "Dinamo" spēļu translāciju licences iegādes rekordcenu par spīti krīzes situācijai reklāmas nozarē, un arī vēlāk sekojošo apšaubāmo reklāmas darījumu. Šāda ekonomiski nepamatota rīcība neizbēgami radīs zaudējumus valsts budžetā un prasīs kārtējos miljonus, lai nodrošinātu neveiksmīgu LTV komercdarbību, aizlāpot jaunu LTV budžeta deficītu, nevis pildītu sabiedriskās televīzijas funkcijas, kā bija cerēts.
Zemes ciparu apraides izmaksas samazina TV3 un LNT konkurētspēju attiecībā pret sabiedrisko televīziju
Kāpēc Latvijas komerckanāli izvērtē iespēju pārtraukt maksājumus par zemes ciparu apraidi, atsakoties no "godpilnā" nacionālā kanāla statusa? Zemes ciparu apraides izmaksas samazina nacionālo komerckanālu TV3 un LNT konkurētspēju attiecībā gan pret sabiedrisko televīziju, kas uztur savu konkurētspēju ar valsts subsīdijām, gan arī pret citiem populāriem maksas komerckanāliem, īpaši lielbudžeta kanāliem no Krievijas, kuri tehniski ir redzami jau 85% Latvijas iedzīvotāju, pateicoties digitalizācijai. Šie maksas komerckanāli neveic samaksu par tehnisko apraidi, pilnvērtīgi piedalās reklāmas piesaistē un papildus vēl saņem abonentmaksas maksājumus no kabeļ-, internet- un satelīttelevīzijām. Šādos ekonomiskajos tirgus apstākļos, kad valsts subsidē pilnvērtīgu tirgus dalībnieku - televīziju LTV, kurš izmanto valsts līdzekļus komercnolūkiem, nacionālajiem komerckanāliem nav citas izejas, kā meklēt iespējas samazināt savas izmaksas un pārtraukt daļai Latvijas iedzīvotāju nodrošināt savu programmu pieejamību bez maksas. Šādā gadījumā valsts budžetā būs nepieciešams atrast vismaz 1,3 miljonus latu, lai sabiedriskā televīzija LTV nu jau viena pati varētu apmaksāt nacionālo zemes ciparu apraides tīklu, lai varētu saglabāt nacionālo apraides tīklu ar bezmaksas iespēju skatītājiem redzēt divus kanālus - LTV1 un LTV7.
Latvijas raidorganizāciju asociācija aicina Saeimu un NEPLP izvērtēt LTV darbības ekonomisko pamatojumu
Latvijas raidorganizāciju asociācija aicina LR Saeimu un NEPLP rūpīgi izvērtēt LTV darbības ekonomisko pamatojumu un lietderību reklāmas tirgū un tai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojuma lietderīgumu situācijā, kad budžeta finansējums tiek samazināts tautsaimniecības nozarēm, kur tas būtu vairāk nepieciešams. Lūdzam arī veikt programmu auditu, lai sabiedriskie mediji nedublētu komersantu funkcijas un nekropļotu tirgu. ES tiesību normas nosaka, ka valsts piešķirts finansējums kādam uzņēmumam nedrīkst pasliktināt pārējo tirgus dalībnieku pozīcijas, pat tajā gadījumā, kad šim uzņēmumam ir pienākums veikt sabiedriskā pakalpojuma funkciju.
