Satur aizsargājamu informāciju
Latvijā vēsturiski ir izveidojies, ka personas koda pirmā daļa ir dzimšanas datums, līdzīgi ir Skandināvijā.
Pēc eksperta domām, jautājums tehniski ir sarežģītāks par vienkāršotu personas identifikatora – koda pirmās daļas – vienkāršu aizstāšanu.
Vispirms prasa skaidrību
"Vispirms ir jābūt skaidrībai, kā personas kods – identifikators – tiks lietots, kā piešķirts personām. Šobrīd šo personas kodu piešķir Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, atsevišķos gadījumos arī ārvalstniekiem," norāda datu aizsardzības eksperts Māris Ruķeris.
Viņaprāt, vispirms būtu nepieciešama koncepcija par personas unikālo identifikatoru, pēc tam vajadzīgs īpašs likums, kurā noteiktu, kā kodu un kādām personām piešķir. "Tas nozīmētu arī izmaiņas pilnīgi visos valsts reģistros," akcentē Ruķeris.
Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa atzinusi, ka
no personas datu aizsardzības viedokļa šīs izmaiņas ir pozitīvas, jo tādējādi personas kods būs tikai unikāls personas identifikators un neietvers informāciju par personas dzimšanas datiem un vecumu.
Izmaksas mērāmas miljonos
"No personas datu drošības viedokļa, protams, aizstājot personas kodā iekļautos dzimšanas datus ar citiem cipariem, paaugstinātos drošības aspekts. Taču šobrīd ir grūti spriest par izmaksām un laika apjomu, ar ko valstij būtu jārēķinās, lai šo ieceri realizētu dzīvē," skaidrojis "Lattelecom" meitasuzņēmuma "Lattelecom Technology" izpilddirektors Rinalds Sproģis.
Turklāt, ja patiešām Latvijai personas datu vai cilvēktiesību aizsardzības vai kādu citu iemeslu dēļ, piemēram, pēc ES uzstādījuma nāksies mainīt cilvēku unikālo identifikatoru – personas koda pirmo daļu, tad daļa laikraksta aptaujāto ekspertu lēš, ka šis process izmaksās vairākus miljonus, jo attiecīgi visās datubāzēs un reģistros būs jānomaina konkrētā cilvēka kods vai tā daļa.
Laikraksts arī informē, ka šāda diskusija Eiropas Komisijā notiek jau ilgāku laiku, un tā tieši attiecas arī uz Latviju, jo mūsu iedzīvotāju reģistra personas koda pirmie seši cipari satur personas dzimšanas datumu.
Diskusijas pamats Eiropā ir ne tik daudz datu drošība kā cilvēka tiesības uz privāto dzīvi. Proti, pēc personas koda var noteikt cilvēka vecumu, un cilvēka vecums ir cilvēka privātie dati. Tikai viņš pats var izlemt, kurā gadījumā ir pieļaujams sniegt informāciju par savu vecumu.
