Ieviešot personas apliecības - elektroniskās identifikācijas kartes - Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem būs iespēja izvēlēties kā obligāto personu apliecinošo dokumentu izmantot pasi vai personas apliecību.
Regulējums arī paredz, ka persona varēs saņemt gan pasi, gan personas apliecību. Tas novērsīs problēmas gadījumos, kad persona nevar izmantot savu pasi, jo tā, piemēram, iesniegta ārvalsts vēstniecībā vīzas saņemšanai.
Personas apliecību Latvijas pilsoņi varēs izmantot arī kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valstīm. Savukārt situācijā, kad Latvijas pilsonim vai nepilsonim pase ir nozaudēta vai kļuvusi lietošanai nederīga, piemēram, ceļojuma laikā trešajā valstī, ar kuru Latvijai nav noslēgts attiecīgs starptautisks līgums, personas apliecību varēs izmantot kā atgriešanās dokumentu. Tas atvieglos iedzīvotāju atgriešanos atpakaļ, jo vairs nevajadzēs vērsties Latvijas vēstniecībā vai pārstāvniecībā attiecīgajā valstī, lai saņemtu atgriešanās apliecību.
Personas apliecībā paredzēts iekļaut informāciju elektroniskā formā, kas nepieciešama tās turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, un karti bez papildu samaksas varēs izmantot arī kā drošu elektronisko parakstu. Savukārt tiem, kas jau izmanto vai plāno izmantot elektroniskā paraksta sniegtās iespējas, vairs nebūs jāiegādājas atsevišķa elektroniskā paraksta viedkarte, jo, saņemot personas apliecību, tiks nodrošināta elektroniskā paraksta radīšanas funkcionalitāte.
Elektroniskās identifikācijas kartē iekļaujamās informācijas apjomu un saturu, informācijas izveidošanas, aktivizēšanas, deaktivizēšanas un atjaunošanas kārtību, kā arī lietošanas ierobežojumus noteiks Ministru kabinets. Tāpat Ministru kabinetam būs jānosaka personas apliecību paraugi, to izsniegšanas kārtība un nosacījumi, kā arī karšu derīguma termiņi.
Par personas apliecību būs jāmaksā valsts nodeva, taču plānots, ka tā būs mazāka nekā par pases saņemšanu, norāda likumprojekta izstrādātāji Iekšlietu ministrijā.
Paredzēts, ka elektroniskās identifikācijas kartes ārzemniekiem, bezvalstniekiem, bēgļiem, personām, kam piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, kā arī trešo valstu pilsoņiem un nepilsoņiem, kas ieguvuši Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, vienlaicīgi kalpos arī kā uzturēšanās atļauja.
Par jauno Personu apliecinošu dokumentu likumprojektu Saeimai vēl būs jālemj trešajā lasījumā.
