Grozījumu izstrādātāji paredz, ka, ieviešot minētās izmaiņas, tiks nodrošinātas plašākas iespējas individualizēt piemērojamo krimināltiesisko represiju, lai efektīvāk ietekmētu sodītās personas, atturot tās no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Lai to varētu izdarīt, plānots grozīt Krimināllikumu (KL), Kriminālprocesa likumu (KPL), Sodu izpildes kodeksu un Valsts probācijas dienesta (VPD) likumu. Šodien otrajā lasījumā tika atbalstīti divi pēdējie no minētajiem likumiem.
Grozījumu projekts KL paredz, ka papildsods «probācijas uzraudzība» turpmāk būs nosakāms uz laiku no viena līdz trīs gadiem personām, kuras sodītas ar jebkādu KL paredzēto pamatsodu.
Sākotnēji gan bija paredzēts, ka «probācijas uzraudzība» būs nosakāma uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trīs gadiem tām personām, kuras sodītas ar arestu vai brīvības atņemšanu, tomēr likumprojekta izstrādes darba grupa secināja, ka probācijas uzraudzības noteikšana, sākot no sešiem mēnešiem, nebūtu efektīva. «Tik īsā laika periodā nav iespējams sekmīgi realizēt probācijas uzraudzību, īpaši - ja tā ir saistīta ar notiesātā iesaistīšanu probācijas programmās,» teikts grozījumu projekta anotācijā.
Papildus darba grupa secinājusi, ka probācijas uzraudzību ir nepieciešams piemērot ne tikai tām personām, kuras sodītas ar brīvības atņemšanu, bet arī tām, kurām piespriests ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods, proti, piespiedu darbs vai naudas sods, jo minētie sodi var tikt piemēroti arī par tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz, ka probācijas uzraudzību būs iespējams piemērot kā papildsodu pie jebkura pamatsoda.
Grozījumu projekts KPL paredz izteikt likuma 421.panta 3.daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka prokurors kā papildsodu var piemērot ne tikai tiesību ierobežošanu, bet arī probācijas uzraudzību. KPL plānots papildināt arī ar jaunu pantu «Probācijas uzraudzības aizstāšana vai atcelšana», kurā paredzēta kārtība, kādā probācijas uzraudzība tiek aizstāta ar brīvības atņemšanu vai arī atcelta.
Saskaņā ar likumprojektā paredzēto jautājumu par probācijas uzraudzības atcelšanu, probācijas uzraudzības termiņa samazināšanu, kā arī par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu izskatīs rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc notiesātā dzīvesvietas. Plānots, ka minētie KPL grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.
Savukārt grozījumu projekts VPD likumā satur deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā VPD uzraudzīs ar papildsodu «probācijas uzraudzība» notiesātos. Grozījumi šajā likumā arī precizēs VPD ierēdņu tiesību apjomu, kas attiecas tieši uz jaunas funkcijas īstenošanu.
Kā ziņots, jau 2009.gadā valdībā apstiprinātajā Kriminālsodu politikas koncepcijā bija paredzēts, ka līdz 2015.gadam papildsods «policijas kontrole» tiks aizstāts ar «probācijas uzraudzību», kas izciešama no brīža, kad pilnībā izciests piespriestais pamatsods. Savukārt pērn valdība vienojās par šīs koncepcijas grozīšanu, līdz ar to policijas kontroles aizstāšana ar probācijas uzraudzību varētu notikt ne agrāk kā 2015.gadā, jo tam nepietiekot līdzekļu. Tomēr VPD pauda gatavību panākt, lai probācijas uzraudzība tiek ieviesta jau 2011.gadā.
Kā iepriekš skaidroja VPD, policijas kontrole paredz samērā maz ierobežojumu - parasti personai vajag tikai atnākt uz policiju noteiktos laikos un parakstīties. Savukārt ar probācijas uzraudzību, piemēram, dzimumnoziedzniekiem varētu liegt apmeklēt klubus, parkus vai lietot internetu, kas ievērojami paaugstinātu sabiedrības drošību un mazinātu risku, ka šī pati persona pastrādā jaunus seksuāla rakstura noziegumus.
