25 Jūnijā, Piektdiena
Ziņas :

Valdība konceptuāli vienojas par iespēju atvieglot ierobežojumus pēc ārkārtējās situācijas beigām

Ziņas » Latvijā, Covid-19

Palielināt Samazināt 26 Mar 2021 , 20:31

Valdība konceptuāli vienojas par iespēju atvieglot ierobežojumus pēc ārkārtējās situācijas beigām

Piektdien, 26. martā, Ministru kabinetam turpinot trešdien iesākto darbu pie iespējamiem scenārijiem Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu izmaiņām, tika pieņemts konceptuāls lēmums atbalstīt Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas jeb operatīvās vadības grupas (OVG) piedāvāto risinājumu pakāpeniski pārskatīt ierobežojumus pēc 6. aprīļa, ja situācija to atļauj.

Tāpat tika panākta vienošanās, ka pēc 6. aprīļa netiek pagarināta ārkārtējā situācija valstī.

Detalizētus lēmumus par plānotajām izmaiņām, konkrētākiem termiņiem un nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem ekonomikai valdība pieņems nākamajā nedēļā ceturtdienā, kad ieplānota valdības sēde un kad tiks vērtēta aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Pulcējoties uz sēdi trijos pēcpusdienā, ministri pēc vairāku stundu diskusijām konceptuāli vienojās ar zināmām izmaiņām atbalstīt tā saucamo pirmo soli no 7. aprīļa, ja 14 dienu kumulatīvais uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 400.

Valdības pieņemtais konceptuālais lēmums paredz, ka turpinās strādāt tie veikali, kas jau strādā, pat ja tie atrodas mazajos tirdzniecības centros, bet papildus tiek atvērti visi veikali ārpus tirdzniecības centriem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem un atsevišķu ieeju, strādājot drošas tirdzniecības protokola ietvaros. Atļauta būtu arī tirdzniecība ārā.

Izglītība turpina darboties pēc reģionālā principa (pašvaldībās ar 200 saslimšanas gadījumiem 14 dienās uz 100 tūkstošiem) – klātienē 1.-6. klases un 12. klase, rotācijas princips 7.-11. klasei (divas dienas nedēļā klātienē), stundas ārtelpās un individuālās konsultācijas telpās. Interešu izglītība un profesionālās ievirzes izglītība var notikt ārtelpās grupās līdz 10 cilvēkiem.

Profesionālajā izglītība – profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā profesionālā praktiskā saturu apgūšana telpās grupās līdz pieciem cilvēkiem. Atļautas nodarbības ārtelpās līdz 10 cilvēkiem jauniešiem un pusaudžiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam, individuālās konsultācijas telpās.

Pulcēšanās būtu atļauta divām mājsaimniecībām ārtelpās līdz 10 cilvēkiem. Būs atļauti arī piketi un gājieni līdz desmit cilvēkiem.

Tas bija Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) piedāvātais kompromisa variants, kuram atbalstu viņš panāca sēdes gaitā, lai gan vairāki ministri vēlējās arī ļaut strādāt tirdzniecības centriem, kā tas sākotnēji bija piedāvāts OVG piedāvājumā.

Valdība šo lēmumu pieņēma pēc tam, kad sēdes pašā sākumā uzklausīja īsu apskatu par epidemioloģisko situāciju pēdējās nedēļas laikā. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs informēja, ka kumulatīvais saslimstības rādītājs septiņās dienās stagnē, bet pieaudzis pacientu skaits slimnīcās, kā arī smago pacientu skaits no marta sākuma ir nemainīgs. Latvijas kumulatīvais saslimstības rādītājs ir ievērojami mazāks nekā vidēji ES un EEZ, bet tas tādēļ, ka vērojams pieaugums citās valstīs.

Pēdējie dati liecina, ka jau 57% gadījumos ir jaunais, lipīgākais vīrusa britu paveids, kā arī jauni Dienvidāfrikas vīrusa paveida gadījumi.

Vienlaikus piektdien valdība noklausījās prezentāciju un pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādāto pasākumu scenāriju, kas iedarbināms, ja strauji pasliktinās epidemioloģiskās situācija. Tas paredzētu būtiski pastiprināt ierobežojumus un drošības pasākums, tajā skaitā stingru mājsēdi un citus pasākumus, kas tiktu ieviesti uz trim nedēļām. Arī par šo piedāvājumu savu redzējumu valdības sēdē sniedza OVG pieacinātie eksperti.

Tie paredz noteikt stingrus pārvietošanās ierobežojumus, ļaujot doties uz darbu un stundu garā pastaigā ne tālāk kā trīs kilometrus no dzīvesvietas. Klātienē drīkstētu strādāt tikai tie cilvēki, kuri nodrošina steidzamu un būtisku darbu nepārtrauktību vai strādā ražošanā un būvniecībā. Stingri ierobežojumi attiektos arī uz tirdzniecības vietām un pakalpojumu sniedzējiem.

Eksperti piesardzīgi

Piektdien sēde sākās ar ekspertu vērtējuma uzklausīšanu. Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis sēdes sākumā ekspertu vārdā pauda kopējo ekspertu grupas secinājumu par operatīvās vadības grupas (OVG) piedāvāto scenāriju, norādot, ka tas palielina vīrusa izplatības riskus. "Jāmeklē kompromiss starp vīrusa izplatību un kaitējumu sabiedrībai un ekonomikai, bet šis scenārijs to nenodrošina patlaban," sacīja Vesperis pēc detalizēta izklāsta.

Vesperis gan arī norādīja, ka ekspertiem scenārija vērtēšanai bija dots maz laika un sarunas beidzās brīdi pirms valdības sēdes sākuma. Kopumā eksperti uzskata, ka šis nav laiks ierobežojumu būtiskai mīkstināšanai, un vienīgais, ko iesaka apsvērt, ir pulcēšanās nelielās grupās ārtelpās divu mājsaimniecību ietvaros. Eksperti iesaka ļoti piesardzīgi pieņemt jebkādus lēmumus.

Uzsākot ministru diskusiju, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pateicās par ekspertu analīzi un piebilda, ka vēl pirms pusgada nebija tāda ekspertīze un valdībai bija ļoti grūti lemt, bet tagad jau aina ir labāka ar plašāku ekspertīzi.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) norādīja, ka viņam nedod mieru jautājums, ka visi mīkstinošie pasākumi nesīs līdzi strauju inficēšanos. To pierādot arī tas, kas jau atvērts pēdējā laikā ar drošo protokolu, ka tā nav bijis. Ministrs redzēja loģiku, ka varētu pulcēties divas mājsaimniecības, jo tā nekad nav bijis, piemēram, Vācijā. Tāpat Pabriks vaicāja, vai tiešām saimniecības preču veikals ar drošo protokolu tomēr bīstamāks nekā divas mājsaimniecības kopā. Pabriks neapšaubīja izglītības prioritāti, bet uzsvēra, ka lielāka psiholoģiskā slodze šobrīd ir 12. klasē, kam priekšā eksāmeni, nevis pirmajās klasēs.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka ekspertu vērtējumā pietrūkst psihoemocionālais izvērtējums skaitļos konkrētām skolēnu vecuma grupām, kā arī reģionālā principa izvērtējums.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL/KPV LV) jautāja par fiziskās aktivitātes ietekmes izvērtējumu uz imunitāti, jo cilvēkiem mēnešiem bijušas liegtas fiziskās aktivitātes telpās, sporta klubos, un nekas netiek piedāvāts. Ministram bija arī bažas par to, ka, neatverot pietiekamā skaitā veikalus, cilvēki būs spiesti doties ar transportu un vairāk pulcēties lielākās tirdzniecības vietās. Ģirģenam bija arī jautājumi par sabiedriskās ēdināšanas drošu atvēršanu.

Vesperis, norādot, ka tikai vadījis šo ekspertu vērtēšanas procesu, atbildēja uz ministru jautājumiem. Mājsaimniecības jau tiekas, un atļaut to darīt ārtelpās būs mazāks risks nekā tirdzniecības plašāka atvēršana. Izglītībā ir piesardzīgi vērtējama 1.-6. klase sun 12. klase, primār domājot par bērniem. Vesperis atbildēja Pabrikam, ka psihe 12. klasē stabilāka nekā mazajiem, un mazajiem vajag arī vairāk vecāku atbalstu. Par psihoemocionālo vērtējumu saka, ka bija viena diena laika dota, tāpēc fiziski to nebija iespējams veikt.

Ģirts Briģis norādīja, ka jautājumā par mājsaimniecībām un tirdzniecību ir runa par varbūtībām, taču jārēķinās, ka uz ielas ir nezināms skaits cilvēku, kurš ir slims, bet to nezina. "Līdz ar to veikalā no 100 apmeklētājiem vismaz viens būs tāds, turklāt jebkuru drošības protokolu nav iespējams perfekti ievērot. Mājsaimniecībās tiekas mazāks cilvēku skaits un mazāka šāda varbūtība. Matemātiski jau var modelēt lietas, bet tas prasa daudz laika un jebkurā modelī ir liels nenoteiktības līmenis, kas atkarīgs no datiem, ko mēs nezinām. Tāpēc tagad piemērotāka ir kvalitatīva, nevis kvantitatīva vērtēšana," sacīja Briģis.

Par veikalu skaitu un koncentrāciju eksperts atzīmēja, ka, ja ņem vērā tikai saslimstības aspektu, tad viss jāaizver, bet tas neesot iespējams, tāpēc jāskatās vajadzības un kontroles iespējas. Briģis minēja piemēru, ka ir redzējis skaistumkopšanas salonos, ka netiek ievēroti drošības pasākumus. "Protams, ka ir runa par riskiem, un lielākos veikalos, kolektīvos to vieglāk uzraudzīt nevis katrā mazajā vietā," atzīmēja Briģis.

Vesperis atbildēja, ka eksperti vērtēja nevis visas sfēras, bet tikai tās, ka bija iekļautas OVG scenārijā. Par ēdināšanu ja ko var sākt, tad tikai ārtelpās un pie noteiktiem kritērijiem. Viņš uzsvēra, ka eksperti apzinās, ka sabiedrībai ir vajadzības pēc apģērbiem, apaviem, saimniecības precēm dārzu vajadzībām, tāpēc jāvērtē, kas tiešām tagad vajadzīgs, un lielāka liberalizācija būtu iespējama tikai otrajā solī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzinīgi vērtēja ekspertu darbu un to, ka valdībai beidzot tāda ekspertīze ir pieejama. Uzsvēra, ka ir ļoti skeptisks par plašiem atvieglojumiem tirdzniecībā, bet atbalsta ārtelpu izmantošanu cilvēku sociālajām vajadzībām, kā arī reģionālo principu izglītībā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL/KPV LV) atzina, ka nav redzējis ekspertīzē konkurences aspekta vērtējumu, viedokli par preču sarakstu nākotni, kā arī par ietekmi uz ekonomiku, kas jau nozīmē, ka ierobežojumi valstij izmaksā 100 miljonus eiro mēnesī.

Vesperis norādīja, ka dilemma starp veselību un ekonomiku ir viltus dilemma, jo pārāk strauja atbrīvošana var radīt vēl lielāku ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī norādīja, ka salīdzinoši Latvijas tautsaimniecība nav tik daudz cietusi, lai gan situācija atšķiras pa nozarēm. Ierobežojumi var radīt konkurences risku tirgotājiem, bet tas padziļināti jāpēta, atzina Vesperis. Par preču sarakstiem viņš sacīja, ka ir sezonalitāte un būtu nepieciešamas izmaiņas tajos, bet atcelšana vēlākā posmā būtu iespējama.

Vitenbergs arī jautāja, vai, nemainot neko, tiešām līdz jūnijam izdosies sasniegt 200 saslimšanas gadījumus 14 dienās uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Briģis, par veikaliem runājot, pieminēja starptautisko praksi, ka mazie veikali veicina saslimstības izplatību, tāpēc arī Vācija tos atkal slēdz. Viņš arī atzina, ka epidemiologi nevar neko garantēt, bet var cerēt, ka ar nemainīgiem ierobežojumiem var panākt līknes iešanu uz leju, bet pie jebkādiem atvieglojumiem situācija būs cita.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norādīja, ka pie jebkura atvieglojuma ir riski, tāpēc kaut kāda pakāpeniska atvieglojumu ieviešana iespējama tikai pie zemākiem saslimstības rādītājiem nevis pie tik augsta līmeņa, kā tas ir tagad.

Ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzina, ka var likties mulsinošs ekonomistu vērtējums, bet tas izriet no situācijas katrā nozarē, turklāt daudz kas atkarīgs arī no tā, kāda uz nozari ir ietekme arī pandēmijas visā pasaulē dēļ, nevis tikai ierobežojumi uz vietas Latvijā. Tirdzniecību ierobežojumi skar visvairāk, taču var būt vēl smagāks iespaids, ja pieaug saslimstība, atzina eksperts.

Kariņš tobrīd sacīja, ka var diskutēt vairākas dienas, bet valdībai ir jāpieņem lēmums.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL/KPV LV) jautāja, vai tiek vērtēts pozitīvo testu īpatsvars vai tikai konkrētie saslimstības gadījumu skaitļi.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone ekspertiem vaicāja, vai tie grasās piedāvāt arī līdzsvarotu pieeju nevis tikai atsevišķi pa tēmām vērtēt. LTRK pārstāvis Jānis Endziņš pārjautāja, vai tiešām tirdzniecība bīstamāka par skolām, vai vērtēta reģionālā pieeja un vai tiks meklēta pielāgošanās stratēģiju sadzīvošanai ar Covid-19.

Vesperis atbildēja, ka nebija uzdevums izstrādāt savu piedāvājumu, bet bija jāvērtē OVG scenāriji. Briģis par pozitīvo testu īpatsvaru teica, ka tas atkarīgs no testu veikšanas mērķa – vai tas ir skrīnings konkrētā vietā, vai diagnostikai cilvēkiem ar pazīmēm. Tāpēc īpatsvaru vajag uztvert kā papildu rādītāju pie saslimstības rādītājiem un stacionētiem pacientiem.

Briģis arī sacīja, ka eksperti nenostāda tirdzniecību pret izglītību, bet, vērtējot sabiedrības vajadzības kompleksi, izglītība ir prioritāra šajā gadījumā. Viņš arī pauda viedokli, ka par pielāgošanās stratēģiju ilgtermiņā ir jādomā, bet tagad galvenās cerības tiek saistītas ar vakcināciju un tās efektivitāti.

Sedlenieks piebilda, ka skolas izvēlētas no tāda viedokļa, kas visvairāk mazinātu spriedzi sabiedrībā. Turklāt skolām mazu bērnu gadījumā ir ne tikai šaura izglītojoša funkcija, bet arī tas, cik vecāki mājās var piedalīties bērnu izglītošanas procesā, tāpēc ir prioritāras mazāko klašu skolēnu mācības, bet arī tikai pie noteiktiem epidemioloģiskiem rādītājiem.

LBAS vadītājs Egils Baldzēns sēdē uzsvēra, ka ļoti liela nozīme ir testēšanas plašumam, ja vēlamies kaut ko pakāpeniski vairāk atvērt.

Kompromisa pieeja

Diskusijas kopsavilkumā Kariņš piekrita ekspertu ieteikumiem un atzina, ka valdībai nebūtu prātīgi piedāvāt būtiskus atvieglojumus, it īpaši ņemot vērā situāciju pasaulē un situāciju veselības aprūpē. Premjers piedāvāja, ņemot vērā, ka Saeima devusi iespēju valdībai saglabāt ierobežojumus bez ārkārtējās situācijas, ir jāsagatavo lēmums, ka nepagarinām ārkārtējo situāciju pēc 6. aprīļa.

Kariņš atzina, ka no ekspertu teiktā arī izriet, ka trešdaļa sabiedrības vēlas atvieglojumus, bet otra trešdaļa grib pastiprināt. Valdības mērķis nav sašūpot sabiedrību, bet ir mērķis sakārtot sistēmu un legalizēt pakalpojumus, kā tas, piemēram, bija ar ar frizieru pakalpojumiem, kas bija aizliegti, bet notika nelegāli, tāpēc bija jālegalizē drošos apstākļos, un to atvēršana nav pasliktinājusi epidemioloģisko situāciju, sacīja Kariņš. Viņš raksturoja arī situāciju tirdzniecībā, kur sabiedrība pārkārtojas par spīti ierobežojumiem un atrod veidus, kā nopirkt to, ko vajag arī ierobežojumu laikā, tāpēc ir jārod kāds risinājums.

Līdz ar to Kariņš par loģisku uzskata piedāvājumu pirmajā solī izglītībā interešu izglītībā, nodarbības jauniešiem ārtelpās, pulcēšanos divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās. Taču tirdzniecībā viņš piedāvāja neatvērt visu, ko piedāvā OVG, bet legalizēt, sakārtot un uzraudzīt mazos veikalus, kas jau strādā, bet neatvērt vēl tirdzniecības centrus. Kariņš atzina, ka tas palielina risku, bet risku palielina arī tas, ja sistēmu nesakārto, turklāt tagad Saeima devusi policijai tiesības slēgt veikalus, ja tie pārkāpj epidemioloģiskās prasības.

"Šodien jāvienojas konceptuāli, bet nākamnedēļ konkrētus lēmumus, ja vien strauji nemainās epidemioloģiskā situācija. Spersim soli pretī sabiedrībai un sakārtosim," aicināja Kariņš, atzīstot, ka viņa piedāvājums ir kompromiss, bet tas beidzot ieviesīs kārtību procesā.

Šuplinska teica, ka mulsinoši ir tas, ka jau trešo mēnesi lemjam par šo. Ministrei bija arī iebildumi par piedāvājumu izglītības jomā, kā arī par to, ka netiek vērtēts ekonomiskais aspekts augstskolu darbībā, ja ierobežo to darbību. Šuplinska atzina, ka secinājums par āra nodarbībām ir tāds, ka daudziem bērniem trūkst drēbju un apavu, jo ir grūtības to iegādāties. Ministre uzskata, ka 12. klasēm vajadzētu atgriezties skolās visā valstī, ne tikai pēc reģionālā principa.

Ģirģens pauda neapmierinātību, ka eksperti joprojām nav piedāvājuši risinājumu, kā droši strādāt visām nozarēm, kā arī par to, ka esam pēdējā valsts, kas liedz mācības bērniem. "Virziens pareizs, ārkārtējā situācija jāpārtrauc, bet jāpasaka nozarēm, kā droši strādāt, un iekļaut atsevišķas nozares jau pirmajā solī," sacīja iekšlietu ministrs, norādot, ka OVG jāpārstrādā piedāvājums.

Kariņš norādīja, ka valdībai ir atbildība pieņemt lēmumus un nevar novirzīt atbildību uz citiem. Ja kāds to nesaprot, tad nav vietas Ministru kabinetā, teica Kariņš, piebilstot, ka to jau iepriekš teicis. Tomēr Ģirģens nemitējās kritizēt ekspertu un OVG darbu.

Pavļuts novērtēja ekspertu ieteikumus kā ļoti līdzīgus tiem, ko jau regulāri iesaka Veselības ministrija, un atzina, ka ir jārod līdzsvars starp sabiedrības vajadzībām un epidemioloģisko situāciju, tāpēc premjera piedāvājums to paredz, lai gan nepieciešami vēl zināmi precizējumi. Veselības ministrs uzsvēra, ka vienlaikus valdībai ir jādemonstrē gatavība strauji rīkoties gadījumā, ja situācija būtiski pasliktināsies, un ar to jārēķinās, jo jaunākie dati liecina, ka jau 57% ir izplatīts vīrusa jaunais britu paveids, kas ir lipīgāks.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) atbalstīja premjera piedāvāto, jo tas ir saprātīgākais variants šajā situācijā. Tomēr jārēķinās, ka viss pirmais solis varētu nestāties spēkā uzreiz pēc 6. aprīļa, piebilda ministrs. Gerhards uzskata, ka būtu jāpārskata ceļošanas principi, jo epidemiologi brīdinājuši, ka var ievest jaunas bīstamākas mutācijas no ārvalstīm.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) norādīja, ka atbalsta virzību atļaut cilvēkiem vairāk pulcēties ārtelpās, jo tas jau arī dzīvē notiek. Par tirdzniecību viņš teica, ka sistēma jāpadara saprotama un cilvēkiem izskaidrojama, tāpēc pakāpeniski jāatsakās no preču sarakstiem. Plešs pauda atbalstu Kariņa piedāvātajam variantam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sacīja, ka ministriem lēmumu pieņemšanai ir svarīgi zināt, kādās profesijās izplatās jaunie bīstamākie vīrusa celmi. Viņš atbalsta pieeju, ka nevar strauji kaut ko atvieglot, turklāt uzskata, ka arī ierobežojumiem var būt atšķirīgi katrā valstī, tāpēc ne vienmēr var vadīties pēc citu valstu piemēra. Reirs novērojis, ka veikalos cilvēki rūpīgi uzrauga citus cilvēkus drošības pasākumu ievērošanā, bet mājas apstākļos ir cita situācija un cilvēki ir mazāki uzmanīgi, ko arī apliecina dati.

Petraviča atsaucās uz ekspertu pausto, ka ierobežojumi nestrādā, ja tie noteikti pārāk ilgi, un tas redzams arī realitātē. Ministre atbalsta pirmā soļa pasākumus un uzskata, ka jāatver arī tirdzniecības centri, jo, piemēram, cilvēkiem piedzimst bērni un vienlaikus vajag pirkt dažādas preces bērniņa vajadzībām. Petraviča saņemot arī ziņas no pašvaldībām, ka cilvēki, kas ieraduši iepirkties lietoto preču veikalos, tagad ir bez apģērba, jo veikali bijuši slēgti ilgi.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka no ekspertiem sadzirdējis, ka varētu plašāk atvērt tieši ārtelpu pasākumus, tāpēc būtu atbalstāmi priekšlikumi par pulcēšanos un izglītību priekšlikumi. Attiecībā par to, kā vajadzētu iet uz priekšu, Linkaits novērtēja Kariņa drosmi pieņemt šādu lēmumu un paļaujas uz viņu un Pavļutu. "Ja jūs atbalstāt šādu virzienu, tad es arī atbalstīšu to," teica ministrs.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka, klausoties Vespera ziņojumu, beidzot sapratis par ko ir runa, un ka izklāstīts ziņojumā viss bijis loģiski. Tieslietu ministram sanāca neliela vārdu pārmaiņa ar premjeru par to, ko kurš un kā sapratis par ministru atbildību, tači Bordāns atzina, ka atbalsta premjera piedāvājumu.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pauda prieku, ka pirmajā solī ietverta arī amatiermāksla, kas ir ļoti būtiski Dziesmu svētku procesam. Puntulis atbalsta premjera piedāvājumu un rosina, iespējams, pat pastiprināt drošības protokolus dažādās nozarēs.

Vitenbergs atzina, ka novērtē OVG darbu, bet nav līdz galam apmierināts ar piedāvājumu, jo Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi drošus veidus visām nozarēm. Taču kā kompromisa variantu viņš ir gatavs atbalstīt Kariņa piedāvāto.

 

Ja vēlies nobalsot par šo rakstu, sūti SMS ar tekstu

TXT BALSS

uz numuru

1897


Nobalsots 11 reizes


Maksa (0,36 LVL) ir pievienota telefona rēķinam vai atrēķināta no priekšapmaksas kartes.
Atbalsts: +37129469896 | zinuspice@gmail.com | Piedāvā fortumo.lv
IESKATIES!

Materiāls publicēts sadarbībā ar vietni

Ievietots : 26 Martā 2021

Skatīts : 35 reizes

Avots : https://www.delfi.lv/news/national/politics/valdiba-konceptuali-vienojas-par-iespeju-atvieglot-ierobezojumus-pec-arkarte

Birkas : ārkārtējā, COVID-19, ierobežojumus, ārkārtējās, valdība, ministru

(Balsu nav)
"Ziņu Spice" rekomendē
Komentāru pagaidām nav. Esi pirmais !
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ziņu Spice neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Ziņu Spice patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju, kā arī dzēst neatbilstošos komentārus.
Komentāru noformēšana

Labs cālēns jau olā čiepst.
-- Tatu sakāmv.

DJ Bacon Līgo Tusiņš 2021

  • Visi aktuālie video
  • 25 Jūnijā vēsturē

    Cik daudz naudas mēnesī tērējat mobilā telefona sarunām?
    Atbildes: 70
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Tiek izmantotas uCoz tehnoloģijas | Katalogs | Kinofilm@LV