Klepus ir viens no biežākajiem simptomiem, ar kādiem saaukstēšanās periodos pacienti pēc palīdzības vērās pie farmaceita,” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Brigita Jaunušāne.
„Nu to vairs nevajadzētu darīt, vispirms ir jākonsultējas ar ārstu,
jo vairāki tipiski bronhīta, astmas un pneimonijas simptomi ir arī viena no galvenajām Covid-19 pazīmēm,
proti, klepus, temperatūra, elpas trūkums un spiediena sajūta krūtīs. Ir bīstami ārstēties pašiem, vadoties tikai pēc tā, kā jūtaties. Tāpēc, lai būtu drošībā, zvaniet savam ārstam, pārrunājiet simptomus un vienojieties par turpmāku rīcību.”
Tikai tad, kad noskaidrots, kas pie vainas un saņemtas ārsta rekomendācijas, var ķerties ārstēt klepu. Apskatīsim divas biežākās kaites, kuras saistītas ar nepatīkamo organisma aizsargmehānisma izpausmi – klepu.
Bronhīts
Bronhīts ir bronhu gļotādas iekaisums, kam raksturīgs gļotādas pietūkums un pastiprināta gļotu izdale. Ja bronhu iztēlojamies kā mazu caurulīti, pa kuru gaiss plūst uz plaušām, tad iekaisīgās šūnas izvietojas, jeb „izoderē” to iekšpusi. Klepus sākas salīdzinoši spēji, piemēram, pacients stāsta, ka vēl vakar tā nebija.
Tas sākumā var būt sauss, uzmācīgs, bet pēc dažām dienām var pāriet mitrā klepū – parādās krēpas. Citi sākuma simptomi var būt:
• temperatūra – no neliela drudža un drebuļiem līdz 38-39°C,
• nogurums,
• iesnas vai kakla sāpes, vieglas galvassāpes vai ķermeņa sāpes,
• diskomforts krūtīs,
Klepus var ilgt dažas nedēļas arī pēc tam, kad citi simptomi ir izzuduši.
Pneimonija
Vīrusi, kas ietekmē elpošanas sistēmu, var izraisīt bronhītu, taču tas, ja nepareizi pašārstēts vai līdz galam neizārstēts, pārtraucot terapiju , var būt par cēloni daudz smagākam stāvoklim – pneimonijai, kas savlaicīgi neatklāta un neārstēta var būt ļoti bīstama.
Pneimonija ir plaušu audu iekaisuma slimība.
Vienkāršoti – iekaisuma rezultātā plaušu alveolās tiek traucēta gāzu apmaiņa, tā apgrūtinot organisma apgādi ar skābekli.
Biežāk sastopamie pneimonijas simptomi ir diezgan līdzīgi bronhīta simptomiem:
• parasti visai spēcīgs klepus ar izdalījumiem, bet var būt arī sauss klepus
• sāpes krūtīs, kad elpojat vai klepojat,
• drudzis, svīšana un drebuļi, bet ķermeņa temperatūra var būt arī zemāka nekā parasti.
• elpas trūkums, arī miera stāvoklī
• nogurums un apetītes zudums,
Pneimonija ir jāuztver nopietni arī tāpēc, ka tai var būt smagas komplikācijas. Tikai ārsts var noteikt, kāda veida ārstēšana jums būs nepieciešama.
Daži vārdi par astmu
Covid-19 laikā vairāk kā jebkad ir svarīgi kontrolēt savu astmu un precīzi lietot ārsta nozīmētos medikamentus. Pārliecinieties, vai tie jums ir pietiekamā daudzumā, lai nerastos pārtraukums lietošanā! Atcerieties, ka varat izmantot e-veselības pakalpojumus zāļu iegādei!
Taču kā atšķirt klepu un citus elpošanu apgrūtinošos simptomus, ko, iespējams, izraisījis Covid-19?
Pašiem tas nebūs izdarāms, bet, ja esat astmas pacients, tad noteikti jau ir nācies piedzīvot saasinājumu un/vai lēkmes, vismaz tās pazīmes būs jau pazīstamas, un jūs varat salīdzināt savus simptomus ar tipiskajiem astmas gadījumiem. Tomēr ārsta konsultācija jebkurā gadījumā ir svarīga un neaizstājama.
BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI APTIEKĀ PAR KLEPU. Atbild farmaceite Brigita Jaunušāne.
Cik ilgi būs klepus akūta bronhīta dēļ?
Pat pēc citu simptomu izzušanas klepus var ilgt dažas nedēļas, kad pietūkums bronhos samazināsies un klepus palēnām mazināsies.
Kad man vajadzētu zvanīt ārstam, ja klepus nepāriet?
Zvaniet savam ārstam, ja:
• klepošana neļauj jums naktī aizmigt,
• klepus ilgst vairāk nekā 3 nedēļas,
• sākas drudzis,
• ir sēkšana vai elpas trūkums,
• klepojot parādās izdalījumi, kas sabiezē vai kļūst tumšāki,
• konsultējieties, ja ārsta nozīmētā terapija pēc vairāku dienu lietošanas nedod terapeitisku efektu un stāvoklis neuzlabojas.
Ko es varu darīt, lai atvieglotu klepu?
Vispirms pilnībā ievērojiet ārsta nozīmēto terapiju un rekomendācijas!
Daži ieteikumi, ko varat darīt, lai atvieglotu bronhīta simptomus.
• Dzeriet daudz ūdens. Astoņas līdz 12 glāzes dienā palīdz izdalīt krēpas un atvieglos atklepošanu.
• Iespējami daudz atpūtieties.
• Veiciet dziļas elpošanas vingrinājumus, elpojot ar diafragmu.
• Klepojot ieņemiet pareizu pozu. Sēdiet krēslā un klepojot nedaudz noliecieties uz priekšu. Atvelciet elpu. Tad dariet to vēlreiz, līdz izdodas atklepoties. Iespējams arī naktī vajadzēs izvelēties pussēdus pozu.
• Tvaiks var palīdzēt atklepoties. Tvaika vanniņa (uzmanīgi pārliecamies par trauku ar karstu, bet ne vārošu ūdeni un pārsedzam galvai pāri biezu frotē dvieli) nomierina un mitrina elpceļus.
Ja nav alerģijas, ūdenim varat pievienot dažus pilienus aptiekā iegādātas ēteriskās eļļas, piemēram, piparmētru, eikaliptu.
Atklepošanos veicina arī visparastākā duškabīne un karsta duša. Bet, jebkādas sildīšanas var veikt, ja nav paaugstināta ķermeņa temperatūra un ārsts to ir atļāvis.
• Par zāļu lietošanu vienmēr taujājiet savam ārstam vai farmaceitam. Medikamenti ir ar dažādu iedarbību, neesiet vieglprātīgi un nepaļaujieties uz pašdarbību to iegādē! Arī pavisam vienkāršas pretklepus konfektes, kas īslaicīgi mazina šo simptomu, ir produkts, par kura sastāvu, iedarbību un pareizu lietošanu jums ir jābūt informētam!
• Dabas līdzekļus pret klepu var lietot saaukstēšanās sākumā vai kā papildterapiju ārsta nozīmētai terapijai, kā arī slimošanas beigu posmā, lai paātrinātu atveseļošanos, bet ar šiem līdzekļiem nevar izārstēt nopietnas saslimšanas.
• Medus. Viena vai divas medus tējkarotes var veicināt bronhu attīrīšanos. Tam ir arī neliela antibakteriāla iedarbība. Bet uzmanīgi ar alerģiskām reakcijām!
• Ingvers. Svaigi sasmalcināta ingvera sakne ar medu karstā tējā var sniegt atvieglojumu.
• Ārstniecības augi, piemēram, ceļteka, māllēpe, liepziedi, timiāns, priežu pumpuri un citi, kombinētās zāļu tējās, sīrupos var samazināt klepojot pavadīto dienu skaitu.
Uzmanību!
Covid-19 simptomus var viegli sajaukt ar simptomiem, kas novērojami pie parastas saaukstēšanās. Tas ir īpaši sarežģīti un maldinoši, jo Covid-19 simptomi var būt viegli un ikdienas gaitām īpaši netraucēt.
Jūs nevarēsit noteikt, vai jūsu simptomus izraisījis Covid-19, neveicot laboratorijas testu. Jūsu ārsts palīdzēs noskaidrot, vai jums ir nepieciešams veikt pārbaudi.
Ja jums ir kaut mazākās aizdomas par saslimšanu, ir pēkšņi sācies klepus, drudzis vai elpas trūkums, zvaniet savam ārstam! Slimība ar jauno koronavīrusu var izraisīt pneimoniju, kas šai gadījumā ir īpaši bīstami.
