Portretfilmā par Ivaru Beitānu vēstīts, kā latviešu lauku zēns kļūst par pasaules līmeņa ekstrēmo sporta veidu pionieri un kopā ar savu komandu uzbūvē Latvijas paviljonu "EXPO" izstādē Šanhajā, iedarbina vēja tuneļus un uzlido visas pasaules acīs. (Filma tapusi ar Nacionālā kino centra un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.) Filmas režisors ir Sandris Jūra, bet idejas autors un producents – Rīgas Kinostudijas valdes priekšsēdētājs Vents Horsts: "Šajos ekonomiskās spriedzes laikos, kad valda neticība saviem spēkiem, filma par Beitānu varētu iedvesmot." Arī pirmā dokumentālā filma ar Rīgas Kinostudijas zīmolu – režisora Dzintara Dreiberga darbs "Padoties aizliegts" bija par stiprām personībām – Latvijas svarcēlāju un bokseru Ritenieku ģimeni. Vai šādas dokumentālas filmas ir Rīgas kinostudijas ceļš? V. Horsts stāsta, ka spiedīgos budžeta apstākļos dokumentālas filmas veidot ir iespējams, jo to izmaksas ir mazākas nekā spēlfilmām. Bet pašlaik Rīgas Kinostudijas pamatmērķis ir piesaistīt ārzemju filmu studijas, lai tās filmētu Latvijā.
"Titāniks" kuģo paviljonā
Nesen Rīgas Kinostudijas paviljonos beidzās dokumentālās filmas "Inside the Titanic" ("Titānikā") uzņemšana. Lielbritānijas, Kanādas un Latvijas kopražojums no sava 1,7 miljonu britu mārciņu budžeta aptuveni pusmiljonu iztērēja filmēšanā Latvijā. Filma ataino savulaik lielākā pasažieru tvaikoņa bojāeju 1912. gadā. Kā gan jaunais un slavenais britu režisors Ričards Deils (2006. gadā ieguvis "Emmy" balvu, nominēts arī "Oskaram" un "Zelta globusam") izvēlējās tieši Rīgas Kinostudiju?
V. Horsts skaidro, ka regulārā piedalīšanās un reklāma festivālos ir nesusi augļus – cenu politikas un servisa ziņā Rīgas Kinostudija izrādījās pievilcīgāka nekā citas. Filma deva darbu ne tikai latviešu filmu māksliniekiem un speciālistiem, kaskadieriem, bet arī piecpadsmit aktieriem – Leonardai Ķesterei, Vilim Daudziņam, Imantam Vekmanim, Varim Klausītājam un citiem.
JRT aktieris Vilis Daudziņš: "Spēlēju maiņas stūrmani, kura dežūras laikā kuģis ietriecas aisbergā, jo brīdinājuma sistēma nav bijusi kārtībā. Pēc sadursmes viņš rīkojās atbilstoši virsnieka goda noteikumiem. Glāba pasažierus, bet pats aizgāja bojā. Nozīmīgi, ka šāda līmeņa filmā, strādājot ar režisoru, kuram ir tik liela pieredze, varu iegūt savējo."
Rīgas Kinostudijas un "Cinevillas" pakalpojumus izmanto daudzas Eiropas, Āzijas un Amerikas filmu kompānijas. V. Horsts uzskata, ka svarīgi, lai šie projekti tiktu veiksmīgi pabeigti un filmu komandas savās valstīs slavētu Latviju kā labu filmēšanas vietu.
"Gosteļeradio" un jauna zāle
Rīgas Kinostudija ir parakstījusi nodomu protokolu par sadarbību ar "Gosteļeradio" fondu Maskavā, kur tiek uzstādītas ļoti dārgas filmu restaurēšanas iekārtas. Tās darbu sāks vasaras otrajā pusē. Diemžēl valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmē vēl nav iespējams atjaunot kinostudijas laboratoriju, lai filmu veidotājiem, lai attīstītu kinolenti, nebūtu jāmēro ceļš uz Helsinkiem, Prāgu, Vīni. Kinostudijā ir izveidota kino projekcijas zāle 50 skatītājiem – jauns ekrāns, atbilstoša skaņu aparatūra, augstas izšķirtspējas projektors, kā arī iespēja filmas rādīt no atjaunotiem 35 mm projektoriem. Šeit par "Avārijas brigādes" filmām priecājas skolēni, kas nāk uz kinostudiju ekskursijās. Zāle noder arī, lai novērtētu uzfilmētā materiāla tehnisko kvalitāti. Iepriekš vajadzējis lūgt kinoteātriem, lai atļauj noskatīties filmas kārtējo testa versiju, un tas, protams, ne tikai apgrūtināja, bet arī paildzināja filmas tapšanu, stāsta Vents Horsts.
Rīgas Kinostudija piedāvā...
"Lielākie Latvijas filmu nozares pārstāvji Rīgas Kinostudija un "Cinevilla Studio" ir apvienojuši resursus zem Rīgas Kinostudijas zīmola, kļūstot par lielāko kinostudiju Baltijas jūras reģionā," tā pērnvasar pirms došanās uz Kannu starptautisko kinofestivālu medijiem ziņoja Rīgas Kinostudija, piebilstot, ka apvienošanās nav juridiski noformēta. Abu studiju sadarbībā pašlaik top spēlfilma "Sapņu komanda – 1935" par Latvijas basketbola izlases triumfu pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs 1935. gadā Šveicē. Vai būs, kā pirms gada solīts – "ar Rīgas Kinostudijas zīmolu"? Vents Horsts teic, ka Rīgas Kinostudija un "Cinevilla Studio" tomēr ir kopražotāji. Arī Andrejs Ēķis domā, ka titros parādīsies abu studiju vārdi. Tātad filma nesāksies ar titru "Rīgas Kinostudija" kā vecos labos laikos? "Jūs tā gribētu? Bet kā tad es to savu kinopilsētiņu lai saucu?" jautā Ēķis. Viņš teic, ka nebūtu pretim, ja filmas sākumā parādītos slavenais gailis. Bet galvenais, lai būtu filmas saturs. Nevis vienkārši gailis.
Abu Rīgas Kinostudijas dokumentālo filmu režisori Dzintars Dreibergs un
Sandris Jūra uzskata, ka zīmolam "Rīgas Kinostudija" ir maģiska nozīme un startēt ar šo vārdu ir prieks.
Grima māksliniece Dzintra Bijubena strādā režisora Aigara Graubas filmēšanas grupā, veidojot filmu "Sapņu komanda – 1935", arī citos Rīgas Kinostudijas piesaistītajos ārzemju filmu projektos. Dzintra smej, ka nupat jau sāks pietrūkt kinoprofesionāļu, lai visu pagūtu. "Esmu lepna, ka jau uzņemtas divas dokumentālas filmas ar Rīgas Kinostudijas zīmi. Lai neviens vairs nesaka, ka mums te nekas nenotiek. Kinostudija nav mirusi, tā sāk atdzimt!"
