Populārā politisko diskusiju raidījuma „Kas notiek Latvijā?” liktenis
ir miglā tīts. Raidījuma vadītājs Jānis Domburs, vadot sezonas pēdējo
raidījumu, lika noprast, ka tas varētu būt pēdējais LTV ēterā.
Viņš pateicās visiem raidījuma dalībniekiem un skatītājiem, kas kopā ar „Kas notiek Latvijā?” (KNL) ir bijuši visā tās pastāvēšanas laikā – desmit gados. Domburs, noslēdzot šīs sezonas KNL pēdējo raidījumu Latvijas Televīzijas (LTV) ēterā trešdienas, 15. jūnija vakarā atvadījās no skatītājiem, sakot, ka raidījuma turpmākais liktenis ir neskaidrs, jo nav panākta vienošanās ar LTV vadību par iespēju raidījumu turpināt arī nākamsezon – no 2011. gada rudens.
Kots gan slavē, gan paļā „Kas notiek Latvijā?”
Raidījuma iespējamais beigu sākums ir saistīts ar LTV vadītāja Edgara Kota un Dombura jau vairākus mēnešus ieilgušajiem strīdiem. Kots no vienas puses slavē KNL, bet no otras puses to paļā. Savukārt Domburs ir neizpratnē par notiekošo un tāpēc nepiekrīt jaunajam līgumam ar LTV.
Piemēram, mēneša sākumā Kots Dombura nosūtītajā vēstulē raksta, ka LTV raidījumu KNL vērtē kā labu: „..autora un vadītāja darbs sājā līgunmattiecību periodā ir bijis objektīvs, šajā jēdzienā ietverot gan lietišķumu un patiesību, gan neitralitāti un viedokļu līdzsvaru”, kas sekmējis „Latvijas iedzīvotāju izpratni par politikas, ekonomikas, tiesību, drošības, vides, kultūras, sociāliem un citiem jautājumiem”.
Tai pašā laikā Kots arī izsaka pārmetumus raidījuma vadītājam par to, ka viņš atļāvies izteikt pretenzijas par KNL dekorāciju izmantošanu citiem raidījumiem, kā arī pārmet „daudzkārtējos hronometrāžas pārkāpumus”. Tiek arī pārmests, ka raidījumam krities reitings, kas ietekmē kopējo LTV skatīšanās daļu.
LTV turpmāk aicina Domburam „pilnveidot raidījuma formātu”. Līdztekus LTV vadība arī nolēmusi par 15% samazināt atlīdzību. Pašlaik Domburs par raidījumu saņem 850 latus „uz papīra”, producentu komandai trīs cilvēku sastāvā ir paredzēti 1100 latu, bet tehniskais nodrošinājumam tiek atvēlēti mazāk par 1000 latiem katram raidījumam.
Te gan jāpiebilst, ka raidījuma reitings ir krities pēc virszemes apraides ieviešanas un nav ņemts vērā tas, cik daudz cilvēku to skatās internetā.
Domburs: LTV vadība nav pildījusi solījumus
Domburs savā atbildes vēstulē Kotam pauž sarūgtinājumu par saņemto LTV piedāvājumu, norādot, ka līdzšinējās sadarbības izvērtējums ir nepilnīgs. Žurnālists kritizē LTV vadību, uzsverot, ka tā nav pildījusi solījumus ļaut žurnālistam attīstīties, nesniedz KNL satura izvērtējumu un nedefinē žurnālistiskā darba kvalitātes vērtēšanas kritērijus, vien vispārīgi atzīstot raidījumu par kvalitatīvu un bez pamatotiem kritērijiem izvirzot pretenzijas par reitingiem.
Domburs norāda,, ka LTV pašreizējās vadības un žurnālista redzējums par sabiedriskās televīzijas redakcionālo darbu un prioritātēm būtiski atšķiras. LTV savā piedāvājumā nav sniegusi skaidru redzējumu par medija stratēģiju, redakcionālajām prioritātēm, tematisko spektru un konkrētu raidījumu lomu un mijiedarbību.
Žurnālists akcentē, ka LTV izvirzījusi neskaidru un neviennozīmīgi interpretējamu ierosinājumu par raidījuma formātu un dalībnieku sastāvu. Tāpat izvirzīts nepamatots skaitlisks nosacījums par sasniedzamo reitingu līmeni, kā arī bez jebkāda pamatojuma piedāvāts samazināt atalgojumu KNL veidotājiem.
„Pie tik fundamentālām pozīciju atšķirībām neredzu par iespējamu šo LTV valdes locekļa Edgara Kota piedāvājumu pieņemt. Neuzskatu to arī par tādu, „uz kura bāzes”, kā tas LTV piedāvājumā formulēts, var „turpināt sarunas”, ņemot vērā jau agrāk izklāstītos, bet no LTV puses ignorētos argumentus,” uzsver Domburs.
Vai Dombura raidījums iegūs citu veidolu?
Domburs Kasjauns.lv teica, ka nespēja panākt vienošanos ar LTV nav vis naudas lieta, ka samazina honorāru un finansējumu, bet gan par „kopējo bildi”. Viņš atgādina, ka LTV ģenerāldirektors (Edgars Kots) un Nacionālās Radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs (Ābrams Kleckins) izplatījuši nepatiesas ziņas par viņa saraksti ar LTV: „LTV ģenerāldirektors, kamēr KNL šogad saņēma kārtējo balvu, šoreiz „Zelta vilni” gada diskusiju raidījumu nominācija, faktiski nodarbojas ar antireklāmu, intervijā BNS bez argumentācijas paziņojot, ka „šis formāts vairs nesniedz būtisko atbildi par to, kas notiek Latvijā” un „raidījums ir kļuvis par tādu kā izstādi”, bet intervija www.mansmedijs.lv attiecībā uz raidījuma autoru (Jāni Domburu) izsacījies, ka „neaizvietojamu cilvēku nav”.
Uz kasjauns.lv jautājumu, vai iespējams, ka „Kas notiek Latvijā?” turpmāk būs redzams vai dzirdams citā veidolā – internetā, kādā privātas televīzijas kanālā vai radio, Domburs teica, ka viņš ir atvērts „visiem piedāvājumiem”.
Viņš pateicās visiem raidījuma dalībniekiem un skatītājiem, kas kopā ar „Kas notiek Latvijā?” (KNL) ir bijuši visā tās pastāvēšanas laikā – desmit gados. Domburs, noslēdzot šīs sezonas KNL pēdējo raidījumu Latvijas Televīzijas (LTV) ēterā trešdienas, 15. jūnija vakarā atvadījās no skatītājiem, sakot, ka raidījuma turpmākais liktenis ir neskaidrs, jo nav panākta vienošanās ar LTV vadību par iespēju raidījumu turpināt arī nākamsezon – no 2011. gada rudens.
Kots gan slavē, gan paļā „Kas notiek Latvijā?”
Raidījuma iespējamais beigu sākums ir saistīts ar LTV vadītāja Edgara Kota un Dombura jau vairākus mēnešus ieilgušajiem strīdiem. Kots no vienas puses slavē KNL, bet no otras puses to paļā. Savukārt Domburs ir neizpratnē par notiekošo un tāpēc nepiekrīt jaunajam līgumam ar LTV.
Piemēram, mēneša sākumā Kots Dombura nosūtītajā vēstulē raksta, ka LTV raidījumu KNL vērtē kā labu: „..autora un vadītāja darbs sājā līgunmattiecību periodā ir bijis objektīvs, šajā jēdzienā ietverot gan lietišķumu un patiesību, gan neitralitāti un viedokļu līdzsvaru”, kas sekmējis „Latvijas iedzīvotāju izpratni par politikas, ekonomikas, tiesību, drošības, vides, kultūras, sociāliem un citiem jautājumiem”.
Tai pašā laikā Kots arī izsaka pārmetumus raidījuma vadītājam par to, ka viņš atļāvies izteikt pretenzijas par KNL dekorāciju izmantošanu citiem raidījumiem, kā arī pārmet „daudzkārtējos hronometrāžas pārkāpumus”. Tiek arī pārmests, ka raidījumam krities reitings, kas ietekmē kopējo LTV skatīšanās daļu.
LTV turpmāk aicina Domburam „pilnveidot raidījuma formātu”. Līdztekus LTV vadība arī nolēmusi par 15% samazināt atlīdzību. Pašlaik Domburs par raidījumu saņem 850 latus „uz papīra”, producentu komandai trīs cilvēku sastāvā ir paredzēti 1100 latu, bet tehniskais nodrošinājumam tiek atvēlēti mazāk par 1000 latiem katram raidījumam.
Te gan jāpiebilst, ka raidījuma reitings ir krities pēc virszemes apraides ieviešanas un nav ņemts vērā tas, cik daudz cilvēku to skatās internetā.
Domburs: LTV vadība nav pildījusi solījumus
Domburs savā atbildes vēstulē Kotam pauž sarūgtinājumu par saņemto LTV piedāvājumu, norādot, ka līdzšinējās sadarbības izvērtējums ir nepilnīgs. Žurnālists kritizē LTV vadību, uzsverot, ka tā nav pildījusi solījumus ļaut žurnālistam attīstīties, nesniedz KNL satura izvērtējumu un nedefinē žurnālistiskā darba kvalitātes vērtēšanas kritērijus, vien vispārīgi atzīstot raidījumu par kvalitatīvu un bez pamatotiem kritērijiem izvirzot pretenzijas par reitingiem.
Domburs norāda,, ka LTV pašreizējās vadības un žurnālista redzējums par sabiedriskās televīzijas redakcionālo darbu un prioritātēm būtiski atšķiras. LTV savā piedāvājumā nav sniegusi skaidru redzējumu par medija stratēģiju, redakcionālajām prioritātēm, tematisko spektru un konkrētu raidījumu lomu un mijiedarbību.
Žurnālists akcentē, ka LTV izvirzījusi neskaidru un neviennozīmīgi interpretējamu ierosinājumu par raidījuma formātu un dalībnieku sastāvu. Tāpat izvirzīts nepamatots skaitlisks nosacījums par sasniedzamo reitingu līmeni, kā arī bez jebkāda pamatojuma piedāvāts samazināt atalgojumu KNL veidotājiem.
„Pie tik fundamentālām pozīciju atšķirībām neredzu par iespējamu šo LTV valdes locekļa Edgara Kota piedāvājumu pieņemt. Neuzskatu to arī par tādu, „uz kura bāzes”, kā tas LTV piedāvājumā formulēts, var „turpināt sarunas”, ņemot vērā jau agrāk izklāstītos, bet no LTV puses ignorētos argumentus,” uzsver Domburs.
Vai Dombura raidījums iegūs citu veidolu?
Domburs Kasjauns.lv teica, ka nespēja panākt vienošanos ar LTV nav vis naudas lieta, ka samazina honorāru un finansējumu, bet gan par „kopējo bildi”. Viņš atgādina, ka LTV ģenerāldirektors (Edgars Kots) un Nacionālās Radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs (Ābrams Kleckins) izplatījuši nepatiesas ziņas par viņa saraksti ar LTV: „LTV ģenerāldirektors, kamēr KNL šogad saņēma kārtējo balvu, šoreiz „Zelta vilni” gada diskusiju raidījumu nominācija, faktiski nodarbojas ar antireklāmu, intervijā BNS bez argumentācijas paziņojot, ka „šis formāts vairs nesniedz būtisko atbildi par to, kas notiek Latvijā” un „raidījums ir kļuvis par tādu kā izstādi”, bet intervija www.mansmedijs.lv attiecībā uz raidījuma autoru (Jāni Domburu) izsacījies, ka „neaizvietojamu cilvēku nav”.
Uz kasjauns.lv jautājumu, vai iespējams, ka „Kas notiek Latvijā?” turpmāk būs redzams vai dzirdams citā veidolā – internetā, kādā privātas televīzijas kanālā vai radio, Domburs teica, ka viņš ir atvērts „visiem piedāvājumiem”.
