Ne jau visām mammām sagādā prieku "medīt" bērniem vajadzīgas un glītas lietas globālajā tīmeklī, ņemties ar pasūtīšanu un ar to saistītajām formalitātēm. Tā radās internetveikals Muki.lv ('mukas lietas 'mukiem bērniem), kas šī gada nogalē svinēs gada jubileju.
Tagad, atceroties biznesa idejas tapšanu, Iveta saka: "Problēmas attiecībā uz bērnam vajadzīgajām lietām, ja tā var teikt, sev radījām paši. Pirmkārt, mums bija savs subjektīvais skatījums attiecībā uz lietu dizainu. Tām bija jābūt "smukām" mūsu izpratnē, bet lielākā daļa no Latvijā līdz šim piedāvātā tādas nebija.
Otrkārt, gaidot mazuli, bijām uz vairākām lekcijām pie pazīstamās bērnu fizioterapeites Klaudijas Hēlas. Viņa mūs ļoti iedvesmoja un lika pamatu tai vīzijai, kas mūs pavadījusi visus šos 20 mēnešus, audzinot savu bērnu pēc labākās sirdsapziņas. Viņa stāstīja par "pareizajām" rotaļlietām, nieciņiem bērna garderobē u.c. lietām, kas palīdz dabiskai mazuļa attīstībai. Turklāt nemaz neslēpa, ka lielāko daļu no tām pie mums iegādāties ir grūti vai pat neiespējami. Man tas likās dīvaini - kā var būt, ka Latvijā nevar nopirkt to, ko var nopirkt tepat Eiropā? Ja Latvijā šādu lietu nav, jādara viss, lai tās te būtu."
Jautāta par tirgus izpēti un preču klāsta atlasi, Iveta atzīst, ka viss balstījās uz vajadzībām, kas nepieciešamas pašu mazulim. Nav nopērkams Latvijā? Nekas, tātad šī lieta jāievieš pie mums, un arī citiem šāda manta noteikti būs vajadzīga.
"Protams, meklējot atbilstošās lietas, bijām veikuši pamatīgu pētniecisko darbu: apmeklējuši zināmākos Latvijas bērnu veikalus, izstudējuši bērnu preču interneta veikalus. Secinājām - visur viens un tas pats. Mēs sapratām, ja gribam atšķirties, mūsu piedāvājumam jābūt citādākam - nav vērts piedāvāt to, kas tirgū jau pieejams," stāsta Iveta.
Uz jautājumu, kā atraduši pirmos sadarbības partnerus, Jurģis stāsta, ka gandrīz visas preces topošajam internetveikalam atrastas internetā: "Starp citu, bieži izmantojām ebay.com pakalpojumus. Nolūkojām vēlamo preci, iegādājāmies to un, kad saņēmām pasūtījumu, sazinājāmies ar preces ražotāju, kura kontakti parasti norādīti uz iepakojuma.
Būtisks iedvesmas avots jaunu preču iegādei bija ārzemju vecāku blogi un atsauksmju lapas par dažādām precēm. Var tikai apbrīnot, cik daudz patērētāju ir gatavi dalīties savā pieredzē par precēm un zīmoliem dažādos sociālajos medijos. Šo iespēju vajag izmantot, tas ir mūslaiku fenomens."
Šādā veidā tika atrasti pirmie vairumtirgotāji un veikti nelieli izmēģinājuma pasūtījumi. Kad tie tika izpārdoti, nopelnīto naudu Jurģis un Iveta ieguldīja lielākos pasūtījumos, tādējādi paplašinājās sortiments un preču uzkrājumi. Visa preču iegāde notika par saviem līdzekļiem, neņemot aizdevumus.
Cik grūti vai sarežģīti ir atvērt savu internetveikalu? Iveta sāk smieties un atteic, ka "viņiem viss ir otrādi, nekā vajadzētu būt". "Patiesībā par internetveikala "būšanām" neko daudz nesaprotam. Mēs līdz šim tā arī neesam atvēruši nevienu interneta vietni par tēmu How to start your online business vai tamlīdzīgi.
Manuprāt, mums viss ir ačgārni - nav pārskatāmas lapas struktūras, parocīgu meklētāju, pirkumu groziņa, ērtas on-line norēķinu sistēmas. Mums nav pat lielas pogas Pirkt! pie katras preces. Un tomēr tas viss strādā - pa visu šo laiku ir bijis tikai viens neapmierināts pircējs, kas tā arī neko nenopirka," stāsta Iveta.
Iveta gan nenoliedz - ja precēm, kas savā starpā īpaši neatšķiras, jākonkurē ar vēl desmitiem līdzīgu internetveikalu, tad - jā, iepriekšminētajam par noteiktu lapas struktūru un funkcijām ir liela nozīme. Viņa piebilst, ka cilvēki ir arī pieraduši, ka internetā viss ir lētāks, un svarīga loma ir cenai. Savukārt, ja piedāvājums ir atšķirīgs un cilvēki tās lietas patiešām grib, tad tam, kāda norēķinu sistēma tiek izmantota vai cik liela ir Pirkt poga, vairs nav nozīmes. Daži lielo ārzemju zīmoli gan bijuši neizpratnē par Muki.lv netradicionālo pieeju. Tos nācies krietni pārliecināt, ka "pie mums ir tā, kā ir, un mēs negribam veikalu taisīt "nopietnāku", jo zinām, ko darām".
Tāpat Muki.lv reklamēšanai netiekot izmantoti īpaši mārketinga rīki. Tā vietā Iveta un Jurģis raksta blogus. "Mūsu interneta veikals tam paredzēts, ka mēs blogojam par savu pieredzi bērna audzināšanā - normāli vecāki ar savām problēmām un prieku par pašu atklāto un pieredzēto. Un mēs labprāt dalāmies savos risinājumos - piedāvājam nopirkt šo un to vai pastāstām, kur to var nopirkt un kā izmantot," papildina Jurģis.
Tiek izmantoti sociālie tīkli, taču ne speciālas reklāmas nolūkos, drīzāk tā ir piedalīšanās dažādās diskusijās, kur cita starpā tiek pieminēts arī Muki.lv vārds. Par veikala jaunumiem tiek informēts tviterī. Abi nosmej, ka padevušies klientu spiedienam un "uztaisījām arī sev profilu, bet nedomājam, ka protam to perfekti izmantot un mums tas nes kādu būtisku atpazīstamību. Praksē esam pārliecinājušies, ka vislabāk strādā mutvārdu mārketings - atsauksmes no mutes mutē".
Savs stāsts ir par vēstulēm, ko sākuši regulāri izsūtīt saviem pastāvīgajiem klientiem. "Mēs sadūšojāmies pavasarī, jo likās, ka tas ir uzbāzīgi un nav mūsu stilā, bet nolēmām pamēģināt - kā būs, tā būs. Mūsu vēstulītes nav tāds jaunumu e-pasts ar bildēm un norādošajām saitēm. Drīzāk tā ir vēstule "savējiem". Pēc pirmās vēstules no apmēram 20% adresātu saņēmām atpakaļ pateicības vārdus. Viņi vēlēja mums veiksmi, teica paldies, ka mēs esam, tas bija patiešām pacilājoši, sajūtas superīgas - tā it kā mums būtu savs fanu klubiņš," priecājas Iveta.
Vērtējot pirmo darbības gadu, abi mazliet aizdomājas: ""Patiesībā Muki.lv nekad nav bijis biznesa projekts. Iespējams, ka šī projekta veiksme ir tieši tā nejaušajā un dabiskajā izcelsmē - ka tas radies, neko neplānojot un paļaujoties uz veiksmīgu sakritību virknēm. Un tomēr tik vienkārši kā vinnēt loterijā tas arī nav - veiksme ir jānopelna. Muki.lv gadījumā atšķirība laikam ir tā, ka mēs sava veiksmes stāsta pamatā varam likt nevis rūpīgu stratēģisku plānošanu un precīzas kalkulācijas, bet sirdi un dvēseli.
Sākotnēji smiedamies, mēs to saucām par mūsu dīvānbiznesu, jo it viss notika uz mūsu dzīvojamās istabas dīvāna ar laptopu klēpī. Tagad mēs strauji augam, jo, šķiet, mūsu popularitāte aug ģeometriskā progresijā. Patlaban esam uz tās robežas, kad mums ir jāizšķiras, vai tas ir nopietni vai arī tomēr vēlamies šo projektu saglabāt kā savu hobiju - lietu, no kā mēs gūstam daudz prieka, satiekam neiedomājami daudz jaukus cilvēkus, mazus bērniņus un gūstam iespēju tik daudzus iepriecināt.
Mums ir mazliet bail, ka, nolemjot to tomēr skaļi nosaukt par biznesu, zaudēsim to šarmu, kas mūs padarījis atšķirīgus, pašiem to nemaz neplānojot. Savukārt, lai apstādinātu nekontrolējamo popularitātes vilni, mēs pat nezinām, ko darīt. Jokojāmies, ka būtu jāsāk rāties uz klientiem vai citādi neglīti uzvesties, lai viņi izplatītu par mums nelāgas runas... bet tas taču nebūtu 'muki, vai ne?"