Pasākuma programmā ietvertie jautājumi sniedza ieskatu par elektroniskajā vidē raksturīgākajām patērētāju un uzņēmēju problēmām, kā arī par patērētāju aizsardzības normatīvo aktu prasībām. PTAC Komercprakses, reklāmas un e-komercijas uzraudzības daļas juriskonsults Dainis Platacs īpašu uzmanību vērsa elektroniskajā komercijā izmantojamo distances līgumu noslēgšanas juridiskajiem aspektiem.
Distances līgumu noslēgšanu Latvijā regulē vairāki normatīvie akti, piemēram, Civillikums, Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL), MK 2002. gada 28. maija noteikumi Nr. 207 «Noteikumi par distances līgumu», MK 2004. gada 14. decembra noteikumi Nr. 1037 „Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu», kā arī vairāki MK noteikumi, kas attiecas uz informācijas sniegšanu par noteiktām precēm. Slēdzot šāda veida līgumus, jāņem vērā arī Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums (ISPL) un Negodīgas komercprakses aizlieguma likums (NKAL).
Ko uzskatīt par distances līgumu
Distances līguma
definīcija ietverta PTAL 10. panta pirmajā daļā: „Distances līgums ir
vienošanās starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju,
pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar
adresēta vai neadresēta iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē
publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona,
faksimila, interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu
informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.»
Distances līgums reizē ir gan patērētāja līgums, gan arī piegādes līgums. Tas tiek noslēgts starp piegādātāju un patērētāju neklātienē, izmantojot piegādātāja organizētu distances pārdošanas sistēmu. Distances līgums ir civiltiesisks darījums, taču darījuma pušu rīcības brīvība ir ierobežota ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Savukārt informācijas sabiedrības pakalpojums (ISP), kā to paredz Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums, ir distances pakalpojums (puses vienlaikus nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus, un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma.
Slēdzot distances līgumu, patērētājam ir jāsaņem noteikta informācija gan par pakalpojuma sniedzēju, gan par pašu piedāvājumu, gan arī par distances līguma nosacījumiem. Šādai informācijai jābūt pieejamai vēl pirms līguma slēgšanas.
Piedāvājot ISP, pakalpojuma sniedzējs uzskatāmi, tieši un pastāvīgi pieejamā veidā sniedz šādu informāciju:
-
pakalpojuma sniedzēja firma (nosaukums) vai vārds un uzvārds, juridiskā
adrese vai deklarētā dzīvesvieta un reģistrācijas numurs (ja tāds ir);
-
pakalpojuma sniedzēja kontaktinformācija, kas nodrošina iespēju ātri
sazināties tiešā veidā, ieskaitot elektroniskā pasta adresi;
- ja
attiecīgās darbības veikšanai nepieciešama speciāla atļauja (licence) —
informācija par iestādi, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci);
-
attiecībā uz reglamentēto profesionālo darbību — informācija par
profesionālo organizāciju, kas izsniegusi profesionālo kvalifikāciju
apliecinošus dokumentus, profesijai vai kvalifikācijai atbilstošais
nosaukums un valsts, kurā tas piešķirts, kā arī atsauce uz reģistrācijas
valstī piemērojamiem profesionālajiem noteikumiem un veids, kādā tie
pieejami;
- ja attiecīgā darbība apliekama ar pievienotās vērtības
nodokli — reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo
personu reģistrā.
Likums arī paredz: ja, piedāvājot ISP, tiek norādīta cena, pakalpojuma sniedzējs to norāda tā, lai cena būtu nepārprotama un skaidri salasāma, un sniedz informāciju par to, vai cenā ir ietverti maksājamie nodokļi un preces piegādes izmaksas, kā arī cenas piedāvājuma spēkā esamības termiņš.
Tāpat ir jānorāda informācija par pasūtījuma veikšanas kārtību, līguma slēgšanas valodu, kļūdas novēršanas iespējām. Ne mazāk svarīga ir informācija par pašiem līguma noteikumiem, līguma pieejamību, tā saglabāšanas iespējām, kā arī par atteikuma tiesībām un kur pieejama atteikumu tiesību veidlapa, ja tāda ir izveidota.
Patērētāja atteikuma tiesības
PTAL 12. panta pirmā daļa
paredz: «Atteikuma tiesības ir patērētāja tiesības noteiktā termiņā
vienpusēji atkāpties no līguma (atteikt pasūtījumu), nemaksājot
līgumsodu, procentus vai zaudējuma atlīdzību.» Savukārt PTAL 12. panta
otrās daļas 2. punkts noteic: «Patērētājs var izmantot atteikuma
tiesības, lai atkāptos no distances līguma.» Tādējādi atkāpšanās no
līguma ir uzskatāma gan par atteikšanos no pasūtījuma, gan atteikšanos
no iepriekš noslēgtā līguma – atkāpšanās no ar līgumu uzņemtajiem
pienākumiem un iegūtajām tiesībām.
Šādas atteikuma tiesības distances līguma gadījumā ir izmantojamas gan līguma noteikumiem atbilstošu, gan arī līguma noteikumiem neatbilstošu preču vai pakalpojumu iegādes gadījumā. Taču jāņem vērā, ka normatīvajos aktos paredzētās (nevis pašā distances līgumā iekļautās) atteikuma tiesības ir izmantojamas ierobežotā laika periodā un tās var izmantot tikai patērētāji. Piegādātājam ir pienākums atlīdzināt visus patērētāja samaksātos maksājumus, tai skaitā preces piegādes izmaksas. Taču piegādātājam nav jāsedz preces atpakaļ atdošanas izmaksas, ja vien prece nav atzīta par līguma noteikumiem neatbilstošu preci. Savukārt patērētājs ir atbildīgs par preces drošumu, kvalitāti un preces vērtības samazināšanos atteikuma tiesību izmantošanas periodā. Patērētāja pienākums ir septiņu dienu laikā no rakstveida atteikuma nosūtīšanas dienas preci atdot (nogādāt) piegādātājam.
Tāpat jāņem vērā PTAL 12. panta piektā daļa, kas stājās spēkā no 01.01.2011., un paredz, ka «ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs neatmaksāt patērētājam tā samaksāto naudas summu par preci vai lietu, kamēr patērētājs nav atdevis preci vai lietu vai arī nav iesniedzis preces vai lietas atdošanu vai nosūtīšanu apstiprinošus dokumentus». Piegādātājam ir pienākums atmaksāt patērētāja veiktos maksājumus ne vēlāk kā 30 kalendāro dienu laikā no rakstveida atteikuma saņemšanas dienas.
Pastāv arī atteikuma tiesību izņēmumi, kurus nosaka preces raksturs, individuāls pasūtījums vai ja tā ir neatvietojama prece. Minētie izņēmumi, piemēram, ir periodiskie izdevumi; laimes līgumi (azartspēles, izlozes); izsoles; aģentu piegādes līgumi, kā arī transports, izmitināšana, ēdināšana, izklaide noteiktā laikā u.c.
