"Atkalapvienotā Vācija paveikusi lielas lietas," svinību priekšvakarā atzina iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs. "Cilvēki rietumos un austrumos var lepoties ar to, ko kopīgi sasnieguši."
"Visa pasaule par mums ir pārsteigta," savukārt nesen norādīja laikraksts "Bild", aprakstot apvienotās Vācijas panākumus - būdama Eiropas lielākā ekonomika, tā uztur rekordaugstu izaugsmes tempu, zemu bezdarba līmeni un kūsājošu eksporta darbību.
Tikmēr kanclere Angela Merkele, kura pati uzaugusi komunistu kontrolētajā Austrumvācijā, spēlē vienu no vadošajām lomām gan Eiropā, gan pasaulē, un Berlīne šobrīd kārtējo reizi pretendē uz vietu ANO Drošības padomē.
Uzņemas arvien lielāku lomu Afganistānā
Pamazām atbrīvojoties no sāpīgās vēstures, Vācija uzņēmusies arvien aktīvāku lomu Afganistānā. Nesen veiktais reids Baglānā tiek uzskatīts par pirmo šāda veida militāro operāciju, kuru Vācijas armija veikusi kopš Otrā pasaules kara.
"Kopš 1990.gada īsā laikā daudz kas sasniegts," runājot ar žurnālistiem, norādīja de Mezjērs.
Plaisas abu Vācijas daļu starpā joprojām lielas
Tomēr, ja no ārpuses Vācijas atkalapvienošanās šķiet veiksmes stāsts, kādam bija grūti noticēt pat apskurbuma dienās tūlīt pēc Berlīnes mūra krišanas, tad, paraugoties tuvāk, atklājas, ka joprojām saglabājušās platas ekonomiskās un sociālās plaisas.
Neskatoties uz 1,4 triljoniem eiro, kurus kādreizējā Rietumvācija iepludinājusi valsts austrumdaļā, tā joprojām atpaliek. Bezdarbs Vācijas austrumos ir gandrīz divtik liels, bez dzīves līmenis ievērojami zemāks.
Ietekmīgā ekonomikas institūta "Ifo" prezidents Hans Verners Zinns sarunā ar aģentūru AFP atzina:
"Austrumvācijas un Rietumvācijas konverģence vienkārši nenotiek."
"Ja jūs vēlaties konverģenci un atpaliekat, jums jāskrien ātrāk, bet viņi (austrumvācieši) to nav darījuši," norādīja Zinns.
Viņš lēš, ka iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju valsts austrumos, salīdzinot ar rietumiem, ir tikai 65,8%.
Lielie un ietekmīgie Austrumvācijai iet secen
Neviens no 30 lielākajiem Vācijas uzņēmumiem savu galveno mītni nav izvietojis valsts austrumos, un, kā liecina institūta "IW Consult" nesen veiktais pētījums, sešas no septiņām ekonomiski vismazāk attīstītajām federālajām zemē atrodas komunistu savulaik pārvaldītajā Vācijas daļā.
Bez tam kopš atkalapvienošanās Vācijas austrumdaļu pametuši gandrīz trīs miljoni iedzīvotāju, cilvēkiem cenšoties atrast darbu otrpus kādreizējās robežas.
Dzīves līmenis pamazām tomēr aug
Tomēr viss nav tik drūmi, kā izskatās - dzīves līmenis kopš 1990.gada ir pieaudzis un bezdarba līmenis arī ir ievērojami samazinājies.
Taču nesen veikts pētījums liecina, ka tikai nepilna puse - 46% - vāciešu valsts atkalapvienošanos uzskata par pozitīvu notikumu.
Savulaik Austrumvācijas sastāvā ietilpstošās Brandenburgas federālās zemes premjerministrs Matiass Placeks pagājušajā mēnesī izsauca sašutumu, Vācijas atkalapvienošanos nodēvējot par austrumu "anšlusu" un "aneksiju", kuru īstenojuši rietumi.
Atkalapvienošanās ievadīja "Austrumvācijas deindustrializāciju", intervijā žurnālam "der Spiegel" sacīja Placeks.
"Daudziem no mums šī diena vienkārši neraisa labas domas. Nezini, ko te svinēt."
Arī bijušais ārlietu ministrs Hanss Dītrihs Genšers, kurš pelna daļu lauru par atkalapvienošanās panākšanu, atzīst: lai gan panākts zināms progress, daudz darāmā vēl palicis.
"Mēs esam pāri korei, taču ne vēl galā. Jūs nevarat 40 gadus komunistu valdības pārveidot nakts laikā, bet mēs daudz jau esam sasnieguši. Mēs [jau toreiz] sacījām, ka tas būs ilgs un akmeņains ceļš," sarunā ar žurnālistiem piebilda Genšers.
Citi ir pesimistiskāk noskaņoti. Atbildot uz jautājumu, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai austrumi beidzot panāktu rietumus, Zinns sacīja: "Es nesaskatu izredzes, ka tas varētu notikt. Tas būs atpalicis reģions vēl ilgu laiku. Ikviens cer, ka kādā brīdī kaut kas notiks, taču es pagaidām to vienkārši nesaskatu."
