Varas iestādes runā par kalnraču maiņas priekšnieka, 53 gadus vecā Luisa Ursulas, īpašajiem nopelniem, kurš palīdzēja kalnračiem pārdzīvot pirmās 17 dienas, kad neviens vēl nezināja, ka viņi ir dzīvi. Intervijā «The Guardian» viņš sacīja, ka «ir tikai jārunā taisnība un jātic demokrātijai». Pēc viņa teiktā, visi lēmumi tika pieņemti balsojot un ievērojot vairākuma gribu.
Tomēr citi kalnrači pastāstījuši, ka pirmajā laikā viņu starpā valdījušas nesaskaņas un daži pat kāvušies. 23 gadus vecais mehāniķis Ričards Viljaroels paziņojis, ka pirmās 17 dienas bijušas īpaši smagas neziņas dēļ. Viņš norādīja, ka kalnrači gatavojušies ilgai un mokošai nāvei, bet daži gulējuši un atteikušies celties.
Smagajās 17 dienās katrs kalnracis ēda pusi karotes zivju konservu dienā. Pirmajā sapulcē kalnrači nolēmuši ēdienu dalīt vienādās daļās. Kad reportieri jautāja Viljaroelam, vai kalnračiem nav bijis bail no kanibālisma, viņš pēc pauzes atbildēja: «Tad par to neviens nerunāja, bet pēc tam sākām par šo tēmu jokot, bet tas jau bija pēc tam, kad sliktākais bija garām».
Kalnrači sadalījās vairākās brigādēs. Viljaroels ar citiem mehāniķiem sekoja līdzi mašīnām, bet pārējie dalīja produktus. Mehāniķis sacīja, ka laikā, kad atradies pazemē, iemācījies lūgties, «lai būtu tuvāk Dievam».
Katru dienu maiņas vecākais Ursula aicināja kalnračus būt vīrišķīgiem un pieņemt pārbaudījumu, ko dzīve viņiem piespēlējusi. «Katru dienu viņš mums teica: Turieties. Ja mūs atradīs, tad atradīs, ja neatradīs - tātad liktenis tāds. Mēs ne uz ko necerējām, vīrišķība atnāca pati no sevis,» Viljaroela vārdus citē «InoPressa».
Jāatzīmē, ka pirmajā videovēstījumā, kuru kalrači nosūtīja virszemē, figurēja vien 28 cilvēki. Pārējie pieci, tostarp Viljaroels, nekur nebija redzami. Vīrieša tēvs sacījis, ka viņa dēls bijis aizkaitināts par to, kā viņa kolēģi pozējuši videokameras priekšā.
Kad radinieki atsūtījuši personīgās videokameras visiem, Viljaroels un vēl daži citi kalnrači, tās atteikušies pieņemt. Klīst baumas, ka kautiņā radās trīs grupējumi, notika strīdi par dzīves platību un darba metodēm.
Arī tuvinieku teiktas apstiprina - kalnračiem smagākās bijušas pirmās dienas, kas tika pavadītas neziņā. Kalnrača Omāra Reigadasa trīs bērni raidsabiedrībai BBC uzrakstījuši par to, kā mainījies viņu tēvs pēc incidenta raktuvēs. Kalnrača meita sacīja, ka tēvs kļuvis ļoti bāls pēc ilgās dzīves pazemē un tagad atgādinot multeņu varoni spociņu Kasperu.
«Kopumā viņam ir labs noskaņojums. Tikai tad, kad viņš atceras pirmās dienas pēc avārijas raktuvēs, viņš sāk raudāt un ļoti satraucas. Pēc tam viņš saņemas un viņam atkal uzlabojas noskaņojums,» rakstījusi meitene.
Šobrīd ārstiem nav bažu par kalnraču fizisko stāvokli. Trīs kalnrači jau atgriezušies no slimnīcās mājās. Iespējams, tuvāko dažu dienu laikā arī pārējie varēs no slimnīcas doties mājup.
Mediķi norāda, ka jau mājās esošie kalnrači ir gatavi fiziskai slodzei, bet saulesbrilles viņiem jānēsā vien tad, ja acīs spīd ļoti spilgta gaisma. Tomēr daudz grūtāk ir paredzēt atbrīvoto kalnraču psiholoģisko stāvokli.
Atbrīvotos kalnračus gaida slavas pārbaude
Pēc brīnumainās atbrīvošanas kalnrači kļuvuši par nacionālajiem varoņiem, bet viņu atbrīvošanas kadrus translēja gandrīz visi pasaules televīzijas kanāli. Jauniegūtā slava var kļūt par jaunu pārbaudījumu. Iespējams, viņiem varētu piedāvāt jaunu darbu, jo šahtu, kurā notika nogruvums, nolemts slēgt drošības apsvērumu dēļ. AP ziņo, ka kalnračiem varētu piedāvāt reklāmas darījumus, līgumus par grāmatu vai pat filmu veidošanu.
Slimnīcā viņus jau apmeklēja Čīles prezidents Sebastjans Pinjera. Viņš paziņoja, ka valsts nevar garantēt, ka līdzīga traģēdija nekad vairs neatkārtosies, tomēr solīja uzlabot apstākļus vairākās vietās. Čīles valdība solīja rūpēties par kalnračiem vismaz pusgadu.
Viņš tāpat sacīja, ka 25.oktobrī Santjago notiks lieli svētki par godu kalnračiem, turklāt viņš aicināja kalnračus uz sadraudzības spēli ar valdības vīriem. Pinjera pajokoja, ka spēles uzvarētāji dzīvos prezidenta pilī, bet zaudētāji atgriezīsies raktuvēs. Arī Eiropas klubi «Manchester United» un «Real Madrid» aicinājuši kalnračus skatīties viņu spēli.
Viljaroels tāpat sacīja, ka tad, kad kalnračiem jau bija pārliecība, ka viņus izglābs, viņi zvērējuši ar asinīm, ka neizpaudīs visu, kas ar viņiem noticis pazemē. Klīst runas, ka kalnrači tāpat taisot parakstīt kādu juridisku dokumentu, kurš noteiks, ka viņi apņemas iegūtu labumu no intervijām, grāmatām un tā tālāk, dalīt vienlīdzīgās daļās.
