Konsultējuši Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors
Antons Skutelis un dietoloģe Lolita Neimane
Dzīvojot
laikmetā, kad visu gribas ātri un skaisti, vitamīni un minerālvielas ir
viena no populārākajām aptieku precēm. Tik ļoti gribas, lai, iemetot
mutē ripiņu, nevajadzētu vairs uztraukties par nepilnvērtīgu ēdienkarti
vai novājinātu imunitāti. Taču Latvijā Zāļu valsts aģentūrā reģistrēti
18 dažādi vitamīnu kompleksi. Izvēlēties savai veselībai un imunitātes
stiprināšanai vispiemērotāko nav nemaz tik viegli, bet ļo-o-oti svarīgi.
13 vajadzīgie
Tabletēs, kapsulās, šķidrā
veidā pudelēs, pūderos, injekcijās un pat konfektēs... Kādi tik nav
vitamīni! Tie ir paredzēti speciāli grūtniecēm, sievietēm pirms
dzemdībām, bērniem un cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Sievietēm un
vīriešiem, diabētiķiem un stresa nomocītiem cilvēkiem.
Vitamīnu
ražošana ir milzu industrija. Pamatā ir tikai 13 vitamīni, par kuriem ir
pilnīgi skaidrs, ka tie vajadzīgi, lai cilvēks būtu veselīgs, enerģisks
un spējīgs strādāt un mīlēt. Četri ir taukos šķīstošie (A, D, E un K),
un deviņi ir ūdenī šķīstošie (astoņi B vitamīni un C vitamīns). Ūdenī
šķīstošos uzņemam ļoti viegli, un, ja to ir par daudz, ļoti vienkārši
tiekam no tiem vaļā – izčurājam. Savukārt taukos šķīstošos vitamīnus
uzsūcam caur žulti, un organisms tos nogādā turpat, kur krājas tauku
rezerves. Kad ir nepieciešamība pēc noteikta vitamīna, tad mūsu ķermenī
ir tāds kā pieliekamais, kur paņemt vajadzīgo. Turklāt daži no
vitamīniem rodas pašā organismā, piemēram, K vitamīns izstrādājas
mikroorganismos tā dēvētajā labajā florā, savukārt D vitamīns sintezējas
ādā ar saules ultravioleto staru palīdzību.
Kad vajag
papildu vitamīnus
Lai cik pārliecinoša būtu farmācijas
kompāniju reklāma, jāzina, ka vairumam no mums ikdienā nemaz nevajag
sintētiskos vitamīnus un minerālvielas. Tos uzņemam ēdot. It īpaši
vasaras beigās un rudens sākumā, kad ir dārzeņu, augļu un zaļumu
pārbagātība.
Cilvēka organismam nav vajadzīga Mendeļejeva tabula
megadevās, tādēļ ieteicams ļauties dabas vilinājumam un grauzt, dzert,
ēst, kaut vai čāpstināt, garšīgi un veselīgi ēdot. Ja dienā vajadzīgi
100 mg C vitamīna, pietiek pie salātiem piegriezt buntīti diļļu un
pētersīļu, lai ar to nodrošinātos. Tikai tādā gadījumā, ja ēdienkartē
dominē pelmeņi un sviestmaizes, papildu vitamīnus patiešām vajag.
Taču nevar lolot ilūzijas, ka cilvēks būs veselīgs, ēdot tikai cīsiņus un čipsus un dzerot vitamīnus tabletēs. Daudziem vitamīniem, lai uzsūktos, vajadzīgi tauki.
Ir virkne vitamīnu, kuri mums jālieto, vai nu lai novērstu iespējamību saslimt, vai nu kompensējot vitamīna trūkumu un ārstējot kādu slimību. Mēs taču gandrīz visi zinām, ka bērniem dod D vitamīnu, it īpaši zemēs, kur ir maz saules, – tas samazina risku saslimt ar rahītu. Tāpat cienījama vecuma cilvēkiem jālieto D vitamīns kaulu stiprināšanai.
Ja ir redzes problēmas, ārsts var ieteikt A vitamīnu. K vitamīns pastiprina asins reci, savukārt mazasinības gadījumā jālieto B12 vitamīns un folijskābe. Ja šķiet, ka nervi čupā, jāpamēģina B grupas vitamīni. C vitamīna uzdevums ir organisma aizsargspēju palielināšana, un tie nereti tiek piedāvāti kopā ar ehinaceju preparātiem, kas palielina imūno šūnu skaitu un aktivitāti.
Atsevišķi vienu vitamīnu visbiežāk lietojam pēc ārsta ieteikuma. Savukārt veselības stiprināšanai jāizvēlas vitamīnu komplekss. Tādi ir zināmi, kopš A un D vitamīni kļuva viegli pieejami farmācijā un pagājušā gadsimta vidū bija nopērkami pārtikas lielveikalos. 1934. gadā pārdošanā tika piedāvāts pirmais vitamīnu komplekss, kuru pagatavoja no dārzeņu un augļu koncentrāta. 1940. gadā sāka ražot sintētiskās tabletes.
Tagad par vitamīnu kompleksu tiek saukts līdzeklis, kurā ir trīs vai vairāk vitamīnu un minerālvielu, bet nav ārstniecības augu, hormonu vai medikamentu un kurš tiek dozēts tādā daudzumā, ka tā lietošana nevar radīt draudus veselībai.
Vairums vitamīnu kompleksu satur C, B1, B2, B3, B6, folijskābes (B9), B12, B5, A, E, D3, K1 vitamīnu, kā arī kāliju, varu, selēnu, cinku, kalciju, magniju, betakarotīnu un dzelzi. Taču, lai kas būtu vitamīnu kastītē, skaidrs, ka šādu trieciendevu nevajag ik mēnesi augu gadu. Vairums ārstu uzskata, ka vitamīnu kompleksu kūre nepieciešama ne vairāk kā trīs reizes gadā – vienu mēnesi rudenī, sagatavojoties vīrusu laikam, tad gripas un vīrusu saslimšanas laikā ziemā un visbeidzot pavasarī, lai palīdzētu organismam atgūties pēc ziemas. Vasarā, ja cilvēks nav pārlieku izvēlīgs, nav pilnīgi nekādas vajadzības pēc papildu vitamīniem.
Jāizvēlas uzmanīgi
Kā izvēlēties vitamīnu kompleksu? Lielas jēgas no tabletītes, kurā ir teju 20 komponentu, pēc ekspertu domām, nevar būt. Daudzus vitamīnus un minerālvielas uzņemam ar ēdienu. Taču atbildēts nav jautājums, cik vitamīnu un minerālvielu vajadzētu būt vienā tabletē ideālā variantā. Tāpat turpinās diskusijas par jautājumu, kas labāk, – dzert vitamīnus pa vienam vai pirkt vitamīnu kompleksus. 2006. gadā ASV Nacionālais veselības institūts sarīkoja ekspertu diskusiju par vitamīnu kompleksu lietošanu, un tās secinājums skanēja, ka "vairumā pētījumu, kas ir pārbaudīti, nav pierādījumu par vitamīnu ietekmi uz veselību atkarībā no tā, vai tie uzņemti pa vienam, pa diviem vai vairāk”.
Ja ir kādas saslimšanas, piemēram, aknu, zarnu, asinsrades slimības, mazasinība, nervu iekaisumi, vajag aprunāties ar savu ārstu, jo, ļoti iespējams, no kāda vitamīna būs jāuzmanās. Onkoloģijas slimniekiem vajadzētu konsultēties ar ārstu, jo vēža šūnām, lai augtu, arī ļoti patīk vitamīni.
Pārdozēt var!
Ir grūti pārdozēt vitamīnus, tikai ēdot un dzerot. Kaut arī RSU asociētā profesora Antona Skuteļa praksē ir bijuši divi A vitamīna pārdozēšanas gadījumi, dzerot tikai burkānu sulu. Sievietes bija vēlējušās brūnu ādas krāsu un dzērušas vairāk nekā divus litrus burkānu sulas dienā. Vienai no šīm sievietēm aknas bija tik ļoti bojātas, ka atteicās strādāt.
Ja vitamīni tiek uzņemti tabletēs vai sīrupu veidā, vienmēr ir risks pārlieku daudz uzņemt taukos šķīstošos vitamīnus. D vitamīns lielās devās var radīt asiņojošus iekaisumus, nieru bojājumus, aterosklerozi. E vitamīns var izraisīt caureju, paaugstināt asinsspiedienu, var veidoties trombozes. Grūtniecēm būtu uzmanīgi jālieto A, D, B un P vitamīni, jo tie ir teratogēni, kas iedarbojas uz dzīvo organismu reproducēšanās funkcijām.
2002. gadā "The Journal of the American Medical Association” publicēja rakstu par vitamīnu lietošanu hronisku saslimšanu novēršanai pieaugušajiem. Raksta autori, Hārvarda medicīnas skolas pasniedzēji Roberts H. Flečers un Ketlīna M. Fairfīlda konstatēja, ka dažu vitamīnu neadekvāta lietošana var nevis novērst, bet veicināt dažas saslimšanas, piemēram, vēža attīstību. Līdzīgi 1998. gada 9. aprīlī Jaunanglijas medicīnas žurnālā bija raksts par pētījumiem, kas pierāda, ka nepareiza vitamīnu lietošana var novest pie dzemdību defektiem un kardiovaskulārām saslimšanām.
Vai šī iemesla dēļ atteikties no vitamīniem? Nekādā gadījumā! Arī šķiršanās statistika nekavē iemīlējušos precēties. Tomēr fakti ir jāliek aiz auss, lai izvēle nebūtu sasteigta.
