Vitamīni – ļoti sarežģīti struktūras un fizioloģiski aktīvo vielu ziņā, kas ir ļoti nozīmīgas, lai cilvēka organisms pilnvērtīgi funkcionētu un uzturētu dzīvības funkcijas. Vitamīni regulē vielmaiņas procesu, lai organisms uzņemtu un pārstrādātu pareizi vielas, kuras uzņemam ar pārtiku: olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus.
Vitamīnus ir būtiski uzņemt, lai neveidotos hipovitaminoze ( vitamīnu trūkums organismā ), bet jāuzņem pareizās proporcijās, lai neveidotos hipervitaminoze.
Ja vitamīnu ir par daudz, arī tad var parādīties tādi simptomi, kā miegainība, nervozitāte utt..
Sveķi un balzāmi – līdzīgi kā ēteriskās eļļas, bieži ir kopā ar ēteriskajām eļļām. Sveķi ir biezs, lipīgs šķidrums, ar raksturīgu smaržu. Augu valsts viela ir ar sarežģītu sastāvu. Tā veidojas kā vielu maiņas blakusprodukts augos, atrodas īpašās vietās. Ja augu ievaino, tad šis produkts iztek, nosedzot ievainojuma vietu, pasargājot augus no mikroorganismu iekļūšanas, piemēram: priežu, vai egļu sveķi. Sveķus, kas ilgi sacietē, sauc par balzāmiem.
Sveķiem ir augsta antibakteriāla, pretiekaisuma iedarbība, labi palīdz sadziedēt brūces. Medicīnā izmanto tinktūrās, plāksteros. Sveķi aizkavē ēterisko eļļu iztvaikošanu un to bojāšanos.
Organiskās skābes – tās ir augu valsts vielas ar skābju īpašībām. Biežāk sastopamās skābes: salicilskābe, vīnskābe, ābolskābe, citronskābe, skābeņskābe, etiķskābe, skudrskābe. Tām ir vielmaiņu stimulējoša iedarbība, kā arī tās uzlabo apetīti un stimulē dziedzeru darbību. Šīs skābes izmanto arī sadzīvē, lai, piemēram, iztīrītu dažādus traipus.
Alkoloīdi – vielas ar sarežģītu ķīmisko sastāvu. Šīs vielas ir vai nu spēcīgas iedarbības vai indīgas vielas, kuras lieto nelielos daudzumos medicīnā. Alkoloīdi iedarbojas uz CNS kā sedatīvas un neiroleptiskas vielas, kā pretsāpju un pretklepus līdzeklis, arī uz elpošanas centru, arī kā temperatūras pazeminātājs, līdzeklis sirdsdarbības normalizēšanai, asiņošanas apturēšanai.
Glikozīdi – vielas, kas sastāv no cukura daļas jeb glikona un necukura daļas jeb aglikona. Šīs abas vielas ir savienotas ar glikozīdisko saiti.
Glikozīdus izmanto gan sirds slimību ārstēšanā, gan žults sekrēcijas stimulēšanai, caurejas izraisīšanai, lai cilvēks izsvīstu utt.. Sirds glikozīdi ir ļoti indīgi, tie ļoti rūpīgi jāsagatavo un jāuzglabā. Sirds glikozīdus satur, piemēram, maijpuķītes, uzpirkstītes, oleandri, pērkonenes.
Rūgtvielas – tām piemīt rūgta garša. Tās samērā maz uzsūcas gremošanas traktā, lielās devās var izraisīt vemšanu. Tās parasti lieto šķidru zāļu veidu pagatavošanai, lai veicinātu ēstgribu, stimulētu gremošanas sekrēciju ( kolīta un gastrīta gadījumos ), žults sekrēciju. Visrūgtākās no šīm vielām ir atrodamas vērmeļu lakstos ( to lieto arī, lai novērstu pinnes, attīrītu asinis, veicinātu gremošanu ), pelašķos ( lieto pret klepu pelašķu tēju ).
Saponīni – tā ir īpaša glikozīdu grupa, kuru šķīdums ūdenī puto ( no latīņu valodas „sapo”- ziepes ), tāpēc augus, kas satur daudz saponīnus, izmanto dabisku mazgāšanas līdzekļu pagatavošanā. Bet medicīnā tos lieto klepus gadījumā, augšējo elpceļu iekaisuma gadījumos, kā arī diurētiskos līdzekļos. Saponīni iedarbojas arī uz CNS kā tonizējoši un stimulējoši līdzekļi ( atrodami ženšeņā, arālijā ).
Miecvielas – Tās atrodas gandrīz visos augos lielākā vai mazākā daudzumā. Tām ir savelkoša garša. Miecvielas nav indīgas, daudzām no tām ir izteikta P vitamīna aktivitāte, piemēram, tējas lapu un pīlādžu ogu miecvielām ( katehīniem ). Miecvielas saturošus augus un drogas lieto iekšķīgi novārījumu un tēju veidā kā pretiekaisuma un pretcaurejas līdzekļus. Arī pret saindēšanos ar smagajiem metāliem, alkoloīdiem. Miecvielām ir liela nozīme ādu miecēšanā, kā arī krāsu un pārtikas rūpniecībā ( no tām atkarīgas ir dažādu augļu, ogu, vīnu, tējas un kafijas garšas īpašības ).
Polisaharīdi – tie ir ciete, lihenīns, pektīnvielas, celuloze, gumijvielas, gļotas utt.. Ciete ir sastopama, piemēram, kartupeļos, kviešu graudos, kukurūzas graudos, rīsu graudos. Ciete ir galvenais cilvēka uztura ogļhidrāts, no kura veidojas organismā glikoze. Cieti izmanto arī pūderos, ziedēs, dažādu tablešu pagatavošanā.
Inulīns atrodams dažu augu gumos, piemēram, dāliju, saknēs – cigoriņu, pieneņu. Šķeļoties tas veido fruktozi, ko bieži izmanto diabētiķu uzturā.
Dabā vistīrākā celuloze ir kokvilnas sēklu matiņos. Celulozei ir liela nozīme cilvēka barībā.
Pektīnvielas atrodamas ābolos, upenēs, meža zemenēs, burkānos un augļu sulās. Kopā ar cukuru un skābēm tās veido recekļus – želejas. Šādām želejām ir izteiktas pretiekaisuma īpašības. Tās no organisma lieliski spēj izvadīt kobaltu, stronciju un to izotopus, arī svinu, dzīvsudraba sāļus.
Augu pigmenti – augu krāsvielas, kuras izmanto
tautas medicīnā kā dezinficējošus un brūču dziedinošus līdzekļus. Pēc
ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām, tās iedala 2 grupās: flavonoīdi
un lipohromi.
Flavonoīdi ir krāsvielas, kas nosaka ziedu, augļu, lapu un sakņu krāsu. Daudzus flavonoīdus lieto medicīnā kā P vitamīnu ( upenes augļi, griķu laksti, zaļā tēja, aroniju augļi utt. ), kā asinsvadus paplašinošus līdzekļus ( vilkābeļu augļi un ziedi ), kā baktericīdus līdzekļus ( āboliņu laksti ).
Lipohromi ir karotinoīdi un hlorofils. Hlorofils ir augu zaļā krāsviela, bet karotinoīdu krāsu toņi var būt dzelteni līdz pat oranžsarkani. Abas šīs vielas nešķīst ūdenī, bet eļļās gan. Hlorofilu iegūst no nātru lapām, arī no priežu un egļu skujām. To lieto kā brūču dziedinošu līdzekli. Nātru lapu salāti ir bagātīgi ar vitamīniem, kas labvēlīgi sekmē asins sastāvu, palielinot hemoglobīnu.
No karotinoīdiem vissvarīgākie ir karotīni, kas organismā transformējas par A vitamīnu.
Minerālvielas – tās ir visu augu un dzīvnieku organismu sastāvā. Atrodami ir gandrīz visi ķīmiskie elementi – gan makroelementi, gan mikroelementi ( organismā nepieciešami ļoti mazās devās ).
Svarīgi ir mikroelementi, kurus organismā uzņem ar uzturu un ārstniecības augiem.
Ēteriskās eļļas – viegli gaistošas, smaržīgas vielas. Ēteriskās eļļas ir bezkrāsaini vai gaiši, eļļaini, reti krāsaini, šķidrumi, kas neatstāj uz papīra vai auduma traipus. Šīs eļļas labi šķīst taukos, eļļās un 90 grādīgā spirtā. Ārstniecībā lieto ēteriskās eļļas, drogas un ēterisko eļļu sastāvdaļas ( kampars, mentols ). Ēteriskās eļļas izmanto arī parfimērijas, pārtikas rūpniecībā, lai uzlabotu smaržu un garšu.
