Lai gan nogurumu, džinkstoņu ausīs,
dzīvesprieka zudumu, pat depresijas iezīmes mums reti kad ienāk prātā
saistīt ar dzelzs trūkumu organismā, tās var būt anēmijas radītās sekas.
Bēdīgākais
ir tas, ka mēs nejūtam, ka hemoglobīns lēnām krītas, un, ja rodas
sūdzības par psihoemocionālo stāvokli, parādās depresijas iezīmes un
kāds vēl nozīmē antidepresantus, sanāk pilnīgi ačgārna situācija. Tādēļ
ir vēlams ik pa laikam pārbaudīt, vai tavā organismā nav dzelzs
deficīta.
Kādēļ sievietēm organismā mēdz pietrūkt dzelzs?
Visām sievietēm ir mēnešreizes, un dažādu iemeslu dēļ to rezultātā vairumam sieviešu asinis vairāk zūd nekā spēj atjaunoties. Ikmēneša asins un ar to saistītais dzelzs zudums netiek pienācīgi kompensēts ar pārtikā esošo dzelzs daudzumu. Bieži vien sievietes ar anēmiju nonāk pie ginekologa, jo mēnešreižu asiņošana ir daudz spēcīgāka par normu, kas ir 45-80ml diennaktī. Lielās asiņošanas un mazasinības cēlonis var būt arī kāda ginekoloģiska saslimšana, piemēram, mioma. Dzelzs trūkums organismā var rasties arī pārlieku lielas fiziskās slodzes rezultātā sportistēm, ja netiek laikus par to domāts un lietoti atbilstoši produkti vai preparāti. Dzelzi savām vajadzībām visvairāk mēdz paņemt bērniņš grūtniecības laikā, tādēļ katrai sievietei grūtniecības laikā jāseko līdzi hemoglobīna un feritīna jeb dzelzs rezervju līmenim asinīs (jo vairāk dzelzs uzkrāj organisms, jo augstāks ir feritīna līmenis).
Svarīgi gan bērniņam, gan māmiņai
Grūtniecība ir fizioloģisks process, kad mātes miesās aug un attīstās auglis, kuram ir nepieciešams dzelzs gan muskuļu izveidei, gan arī viņam veidojas sava asinsrite. Papildus grūtniecības laikā ir nepieciešams aptuveni 1000 mg dzelzs, lai auglis attīstītos normāli. Ja grūtniecības laikā māmiņai ir mazasinība, tad arī bērns mantojumā saņems to pašu - mazasinību. Šādi bērniņi pēc piedzimšanas ir uzņēmīgi pret slimībām, raudulīgi, atpaliek attīstība - sliktāk pieņemas svarā. Nākotnē var būt arī grūtības mācībās, jo slikti strādā galvas smadzenes. Bērni var būt arī nepaklausīgi un izteikti nemierīgi. Arī māmiņai ir svarīgi, lai organismā netrūktu dzelzs. Māmiņai nāksies rūpēties par savu bērniņu, kurš varbūt arī stipri raudulīgs. Var būt grūtības visu paveikt, jo nebūs spēka. Arī zīdīšanas laikā vairāk ir nepieciešama dzelzs. Var pietrūkt piena, kas nav labi mazulim. Mazasinība jebkuram cilvēkam ir skābekļa bads un ātras nogurdināmības iemesls. Dzelzs trūkums nozīmē skābekļa trūkumu, un skābekļa deficīts ne vienmēr ir atgriezenisks.
Ja hemoglobīns ir zems, tad nav šaubu, ka vērojama mazasinība. Ja hemoglobīns ir normāls, bet feritīns ir zems, tas liecina par dzelzs deficītu, kas var draudēt ar mazasinības attīstību, ja netiks pievērsta tam uzmanība. Pirmajā gadījumā ir jāsāk lietot dzelzs preparāti, otrajā var izvēlēties diētas korekciju ar produktiem ar paaugstinātu dzelzs saturu.
Kam lūgt palīdzību?
Ja gaidi bērniņu, ar visiem jautājumiem vērsies pie sava ginekologa. Pārējos gadījumos dzelzs deficīta problēmu var palīdzēt atrisināt ģimenes ārsts, internists vai gastroenterologs. Savlaicīgi nosakot dzelzs trūkumu, mazasinību var konstatēt agrāk un izmantot lētākus perorāli lietojamus dzelzs preparātus.
Ko darīt?
Diemžēl ar mazasinību sirgst gana daudz cilvēku, bet viņi ir pieraduši pie tās, un ja mazasinība nav smaga, tā arī necenšas ar to tikt galā, tādējādi tikai nodarot sev pāri.
Praktiski visos produktos atrodama dzelzs, bet speciālisti kā neatsveramu dzelzs avotu nosauc gaļu, īpaši liellopa vai jaunlopa gaļu, aknas. Ieteicams gaļas šķēli dienā apēst kā zāļu devu. Izrādās, gaļā ir divvērtīga dzelzs, kas labāk tiek izmantota organismā. Augu valsts produktos ir trīsvērtīgā dzelzs, kas sliktāk uzsūcas, tādēļ, lietojot augu produktus, rezultāts var būt lēnāks. Dzelzs bagātākie produkti ir olas dzeltenums, aprikozes, granātāboli un to sula, pākšaugi, spināti. Jau esošu mazasinību tomēr ar diētu vien nevar kompensēt, tai nepieciešama ārstēšana.
Mazasinības ārstēšana prasa pacietību un laiku, jo vidēji nepieciešami 4- 6 mēneši. Intravenozā ievade ir iedarbīga, bet dārgāka jo nepieciešamas vismaz 10 - 20 injekcijas. Parasti sāk ārstēt ar tā saucamajiem perorālajiem līdzekļiem (tabletes, kapsulas, sīrupi). Tie ir salīdzinoši lētāki.
Konsultēja klīnikas Premium Medicalspeciālisti: internists, anēmijas speciālists Edmunds Jansons un ginekoloģe Ieva Daize
