27 Janvārī, Piektdiena
Sievietēm :

Vīrusi vienmēr nāk nelaikā

  • Facebook
  • Izdrukāt
  • Sazināties
  • Saites

Sievietēm » Veselība

Palielināt Samazināt 23 Jan 2011 , 14:21

Vīrusi vienmēr nāk nelaikā

Pieaudzis vidusmēra cilvēks saaukstējas 1–6 reizes gadā, turklāt katrs piektais izmanās ik gadu saslimt ar gripu. Un kuram gan patīk slikta pašsajūta, paaugstināta temperatūra, iesnas, klepus un citas slimības izpausmes, ar kurām mūs aplaimo elpceļu vīrusi?

Gribas, lai tikšanās ar tiem ir iespējami retāka, bet ja tomēr gadās – lai sekas nav smagas.

Sezonā, kad aktīvi ir dažādi respiratorie vīrusi, cilvēki iespēju robežās mēģina mazināt inficēšanās risku un arī cenšas stiprināt organisma aizsargspējas. Masku valkāšana, biežāka un rūpīgāka telpu uzkopšana, vēdināšana, izvairīšanās no masu pasākumiem – tas viss dod zināmu efektu. Grūtāk ir ievērot tādus veselīga dzīvesveida nosacījumus kā pietiekama fiziskā slodze, racionāls dienas režīms, pietiekami ilgs naktsmiers, uzturēšanās svaigā gaisā, norūdīšanās, bet arī tos apzinīgi ļaudis pūlas īstenot. Daudzi lieto arī aptiekās nopērkamos dabas vielu preparātus imunitātes stiprināšanai, cenšas ēst vitamīniem bagātu uzturu, uzņemt daudz šķidruma. Tā kā imunitāte ir jēdziens ar daudziem nezināmajiem, zinātnieki to turpina pētīt. Laiku pa laikam rodas arī jauni vai tiek celti saulītē seni praktiski ieteikumi par to, ko vēl varētu darīt, lai izvairītos no elpceļu vīrusu infekcijām vai vismaz atvieglotu slimošanas gaitu, ja izvairīties neizdodas.

Iecienītie dabas līdzekļi

Arvien biežāk, meklējot iespēju pasargāties no saaukstēšanās slimībām, cilvēki dod priekšroku dabas vielu preparātiem, kas stiprina imūno sistēmu, palielina organisma izturību pret saaukstēšanās slimībām un spēcina pēc slimošanas. Iecienīti ir preparāti, kas satur C vitamīnu, ehināciju, mežrozīšu un melnā plūškoka augļus. Ehinācija un mežrozīšu augļi ir sen pazīstami dabīgi un bagātīgi C vitamīna avoti, kas stiprina organisma aizsargspējas un palielina izturību pret infekcijas slimībām. Melnā plūškoka augļiem piemīt sviedrējoša un atklepošanu veicinoša iedarbība, tie arī veicina atveseļošanās procesus un spēcina organismu.

Šampinjoni

Izpētīts, ka balto šampinjonu lietošana uzturā veicina organismā tādu olbaltumvielu produkciju, kam piemīt pretvīrusu darbība un kas var iznīcināt vai deaktivizēt slimību izraisītājus. Efektu dod gan svaigi, gan termiski apstrādāti šampinjoni, nav svarīgi – salātos, omletē, picā, kopā ar dārzeņiem vai makaroniem. Vienīgi nevajadzētu pārspīlēt ar taukvielu pievienošanu.

Tvaika duša

Tvaiks ir dabīgs elpceļu paplašinātājs, kas palīdz atbrīvot aizliktās deguna ejas, sašķidrināt krēpas un sekmēt to izvadīšanu. Lai veiktu šo procedūru, pirms iešanas dušā kādu brīdi tecina karsto ūdeni. Kad visapkārt ceļas tvaiks un vannasistabas spogulis ir norasojis, noregulē savu parasto mazgāšanās temperatūru un iet dušā, ieelpojot tvaikus. Var pievienot ūdenim arī dažus pilienus eikaliptu, Austrālijas tējas koku vai citas ēteriskās eļļas, kam piemīt pretmikrobu iedarbība. Šai procedūrai neder dušas sporta klubā, pirtī vai citā publiskā iestādījumā, jo tur koncentrējas daudz dažādu mikrobu.

Cāļa zupa

Senāk arī pie mums Latvijā bija pašsaprotami, ka slimnieka ēdināšanai jāvāra vistas buljons. Amerikāņi vistas zupu sauc par vecmāmiņas penicilīnu. Jau 12. gadsimtā cāļa zupu deva tiem, kuri saaukstējušies, lai atvieglotu viņu pašsajūtu. Zinātnieku attieksme pret zupas efektivitāti pārsvarā ir skeptiska, tomēr atsevišķos pētījumos esot iegūti dati par to, ka cāļa zupa kaut kādā veidā spēj bremzēt iekaisumu izraisošo vielu rašanos, kas izdalās vīrusu ietekmē. Un vai gan saaukstētais cilvēks nesāk justies labāk jau tāpēc vien, ka, vārot un pasniedzot vistas zupu, par viņu kāds no sirds rūpējas?

Iesnas? Pacel pagalvi!

Iesnu mocītajiem, gulēt ejot, ieteicams pagalvī likt par vienu spilvenu vairāk nekā parasti. Tas ļaus izmantot zemes pievilkšanas spēku, lai labāk atbrīvotu deguna ejas, un izdalījumi plūst tādā virzienā, kā paredzējusi daba. Par labu nāk arī galvas stāvokļa periodiska mainīšana. Piedevām nedrīkst aizmirst, kā pareizi šņaukt degunu: uzmanīgi un maigi, aizspiežot vispirms vienu nāsi, tad otru.

Probiotiķi

Labās baktērijas vajadzīgas ne tikai gremošanas traktam. Regulāra probiotiķu lietošana palīdz vairot baltos asinsķermenīšus, kuri rūpējas par organisma sargāšanu no infekcijām. Ikdienā probiotiķus var uzņemt, ēdot jogurtus vai citus skābpiena produktus, kuros ir labās baktērijas, bet vīrusu maksimālās aktivitātes sezonā var lietot aptiekās nopērkamos probiotiķu preparātus.

Ķermeņa masāža

Regulāra 20 minūšu ilga vidēji intensīva norīvēšanās ar masāžas suku vai rupja auduma dvieli pazemina stresa hormona kortizola līmeni organismā, un imūnsistēma darbojas efektīvāk. Ja ir tāda iespēja, var izmantot arī profesionālu masieru pakalpojumus.

Mazāk kaloriju

Ja cilvēks samazina uzņemto kaloriju daudzumu par 10%, tas jūtami nāk par labu imunitātei. Pētnieki pieļauj varbūtību, ka pat neliels liekais svars sekmē kādas imunitāti nomācošas vielas izdalīšanos organismā. Ikreiz, kad uznāk kāre pēc našķiem, var izkošļāt košļeni bez cukura, bet savu iecienīto latte kafiju der nomainīt pret zaļo tēju, tā samazinot kaloriju patēriņu un piedevām uzņemot arī vērtīgus antioksidantus – katehīnus, ar ko bagāta zaļā tēja. Kad neizturami sagribas saldumus, labāk doties nelielā pastaigā, kaut vai apkārt mājai.

Draugi un kaimiņi

Pārsteidzošs fakts: jo daudzveidīgāki ir cilvēka sociālie kontakti, vairāk draugu un kaimiņu, ar kuriem viņš uztur attiecības, jo lielāka ir pretošanās spēja infekcijas slimībām. Savukārt vientuļnieki slimo biežāk, lai gan varētu domāt, ka, neejot sabiedrībā, viņiem ir mazāk iespēju inficēties. Iespējams, tas tāpēc, ka vientuļniekiem ir augstāks stresa līmenis, kas kopumā negatīvi ietekmē imūnsistēmu. Nav gan aprēķināts, cik draugu un paziņu vajadzētu, lai varētu dzīvot bez saaukstēšanās, bet amerikāņu psihologi iesaka vientuļniekiem nodibināt vienu jaunu pazīšanos ik mēnesi – pagalmā, veikalā, bibliotēkā vai citur, vārdu sakot, nav svarīgi, kādos apstākļos.


IESKATIES!

Materiāls publicēts sadarbībā ar vietni

Ievietots : 23 Janvārī 2011

Skatīts : 1302 reizes

Avots : http://zinas.nra.lv/maja/veseligs-dzivesveids/39868-virusi-vienmer-nak-nelaika.htm

Birkas : temperatūra, inficēšanās, vīrusi, saaukstējas, gripu, slimības, klepus, iesnas, organisma, saslimt

(Balsu nav)
"Ziņu Spice" rekomendē
  • Latvijā „noziedzīgi” turpina būvēt jaunus lielveikalus

  • Jūrmalā jauns skatu tornis

  • Tele2 atver pirmo telekomunikāciju interneta veikalu Latvijā

Komentāru pagaidām nav. Esi pirmais !
Visi smaidiņi
Ziņu Spice neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Ziņu Spice patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju, kā arī dzēst neatbilstošos komentārus.
Komentāru noformēšana

Kas bieži atkārtojas, kļūst garlaikojošs un nogurdinošs.
-- Bualo

Cilvēki sajūsmā par "Midsomeras slepkavības" Bārnabija uzrunu latviešiem

  • Visi aktuālie video
  • 27 Janvārī vēsturē

    Vai jūtaties droši par savu darbavietu?
    Atbildes: 56

    „Lai karš beigtos, Krievijai tas jāzaudē,” Davosas forumā teicis Vācijas kanclers Olafs Šolcs, „tāpēc mēs piegādāsim Ukrainai bruņojumu ciešā komunikācijā ar mūsu partneriem.” Šķiet, viens no cerīgākajiem paziņojumiem. Šodien Vācijā acīmredzot tiks apstiprināts jauns aizsardzības ministrs – Boriss Pistoriuss, kuru vieni dēvē par klasisko vācu sociāldemokrātu raudzes politiķi, citi raugās uz viņu ar piesardzību, tomēr atzīst, ka diez vai ministrs pieņems lēmumus, kas nebūs saskaņoti ar Šolca politisko pozīciju. Ja Šolca pozīcija ir tāda, kādu viņš parādīja Davosā, tad nacistiskās Krievijas noorganizētā šausmu nakts varētu iet uz rīta pusi.

    19 Janvārī 2023
    Elita Veidemane

    Hercoga Jēkaba iekšzemes ūdensceļu plāns

    Paldies par aizrādījumu - kļūme izlabota !

    Komentē    Admin
    28 Janvārī 2014, 18:31
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Tiek izmantotas uCoz tehnoloģijas | Kinofilm@LV