Literatūrā min datus, ka ar sēnīšu slimībām slimo 10–15% cilvēku, taču, uzlabojoties laboratoriskajai diagnostikai, tās konstatē arvien biežāk. Pēdējā laikā tiek iepazītas agrāk nezināmas sēnīšu sugas. Vīrieši ar pēdu mikozi sirgst biežāk nekā sievietes, jo viņi pārsvarā valkā slēgtus apavus un viņiem kājas vairāk svīst. Bieži vien ar pēdu mikozi slimo veci cilvēki, jo viņiem mēdz būt dažādas hroniskas slimības, kas rada sēnīšu attīstībai labvēlīgu vidi.
Uz pirti — ar savām čībiņām
Dabā sastopamas apmēram simt patogēno sēņu sugas, kā arī rauga sēnītes. Pēdu ādas un nagu infekciju izraisa dermatofīti. Ja āda un naga plāksnīte ir bojāta, nereti savairojas arī rauga sēnītes, par ko liecina sārti un pietūkuši ienadži.
A. Rajevska stāsta, ka visbiežāk cilvēki ar sēnīti inficējas koplietošanas telpās, piemēram, baseinos un pirtīs, kā arī ar sadzīves priekšmetiem, ko lietojuši inficētie cilvēki. Inficēšanās iespēja pastāv, arī nēsājot mākslīgos nagus un veicot pedikīru. Dažkārt, lai saslimtu ar sēnīti, pietiek tikai vienreiz saskarties ar infekcijas avotu.
Sēnīšu infekcija var sākties gan uz nagiem, gan ādas. Parasti vispirms saslimst pirmais un piektais pirksts, jo apavi rada uz tiem mehānisku spiedienu, kas traumē nagu, radot priekšnoteikumus infekcijai. Sākumā bojājums ir redzams tikai uz naga maliņas, taču vēlāk izplatās tālāk. Nagi sabiezē, paliek dzeltenīgi vai pelēki, citreiz kļūst plāni un drūp. Dažas sēnītes skar tikai kāju, citas — gan kāju, gan roku nagus.
Pēdu mikozei ir trīs formas: ar ādas lobīšanos, kad āda izskatās kā miltiem nokaisīta; ar pirkststarpu plaisāšanu un pūslīšu veidošanos.
Sēnītes izplatīšanos veicina higiēnas neievērošana. A. Rajevska ir novērojusi, ka ne visi cilvēki ievēro higiēnas prasības. Kad ārste kādam slimniekam stāstījusi, kā vakarā pēc kāju mazgāšanas ārstēt pēdas, viņš bijis gluži vai sašutis: «Ko, un man tagad katru vakaru būs kājas jāmazgā?!»
Ar jodu ne vienmēr pietiek
Daudzi uzskata, ka pēdu sēnīte ir tikai kosmētisks defekts un to neārstē, taču, ilgstoši slimojot ar šo infekciju, sēnītes vielmaiņas produkti iekļūst asinīs, novājina imūnsistēmu un cilvēks tiek pakļauts alerģisku slimību riskam. Infekciju neārstējot, tā var izplatīties uz veselajiem nagiem un citām ķermeņa vietām.
Ja ir aizdomas par sēnīšu saslimšanu, ieteicams konsultēties ar dermatologu, jo, lai slimību pareizi ārstētu, jānosaka diagnoze. Iespējams, vainīgas nemaz nav sēnītes, bet kāda vispārēja slimība, piemēram, sēnītēm līdzīgi nagus bojā psoriāze, ekzēma, avitaminoze, plaušu slimības.
Dažas zāles iedarbojas tikai uz dermatofītiem, bet citas — vienīgi uz rauga sēnītēm, tāpēc, ja nav zināms sēnītes veids, nopērkot aptiekā «kaut ko pret sēnīti», zāles var arī nepalīdzēt. Daktere A. Rajevska atzīmē, ka diemžēl dažkārt slimnieks atnāk pie ārsta tikai tad, kad nags sācis augt vertikāli un tāpēc nav iespējams uzvilkt apavus.
Sēnīti, kas mīt ādas virskārtā, var izārstēt ātri — divu, četru nedēļu laikā, taču, ja sēnīte ieviesusies naga apakšējā slānī, tā ārstēšanai padodas grūti, jo to aizsargā naga plātnīte. Ja nags ir bojāts visā garumā, ar ārīgiem līdzekļiem vien nepietiks, taču pašā slimības sākumā var palīdzēt jods (10%) vai jodu saturoši preparāti («Betadīns»), ko lieto tik ilgi, kamēr nags ataug.
Vismaz vienu mēnesi jālieto pretsēnīšu ziede vai krēms («Terbisil», «Clotrimazol», «Lamisil» u. c.), bet pēc tam dezinficējoši kāju kopšanas līdzekļi. Var izmantot arī ārstniecisku nagu laku.
Tabletes parasti lieto trīs mēnešu kursa veidā. Zāles uzkrājas ādā, nagos un matos vēl sešus mēnešus tādā koncentrācijā, ka neļauj sēnītēm vairoties, un nagi tikmēr ataug. Kopumā īsākais izveseļošanās laiks ir deviņi mēneši, bet lielākoties jāārstējas ilgāk nekā gadu.
Ārste iesaka apmeklēt pēdu aprūpes kabinetu, kur nagus apstrādā ar speciāliem dezinfekcijas līdzekļiem un noņem nedzīvo kārtu, kurā slēpjas sēņu micēlijs. A. Rajevska atzīmē, ka bieži vien cilvēki ārstē un kopj kājas, taču nedezinficē apavus ar speciāliem aerosoliem vai pūderiem. Ja tajos savairojušās sēņu sporas, zāles nepalīdzēs.
Kas veicina sēnīšu infekciju
- neērti un sezonai nepiemēroti, sintētiska materiāla apavi un sintētiska materiāla zeķes, kas neļauj ādai elpot;
- nepietiekama kāju kopšana;
- asinsrites traucējumi kājās, ko rada paplašinātas vēnas, cukura diabēts vai citas slimības;
- pēdas traumas — noberzumi un plaisas;
- novājināta imunitāte;
- ilgstoša antibiotiku lietošana;
- apstarošana vēža slimniekiem;
- asins slimības un citas saslimšanas, kas skar imūno sistēmu.
Kā izvairīties no inficēšanās ar sēnītēm
- neizmantot cita cilvēka apavus, zeķes, dvieļus;
- baseinos un publiskajās pirtīs uzvilkt savas gumijas čībiņas;
- mainīt apavus un dezinficēt tos;
- nevalkāt laika apstākļiem neatbilstošus, šaurus sintētiskus apavus;
- apgriežot nagus, saudzēt naga gultni;
- pēc kāju mazgāšanas rūpīgi izslaucīt pirkstu starpas;
- katru dienu mainīt zeķes;
- ja pastāv aizdomas par inficēšanos, pārnākot no pirts vai ciemošanās, nomazgāt kājas un ieziest tās ar pretsēnīšu ziedi.
