Konsultē „DYNASTY” podiatrijas (ārstnieciskās pēdu kopšanas) speciāliste Tatjana Ivanova:
-
Lai neiedzīvotos dermatoloģiskās saslimšanās, nelietojiet svešas čības, it īpaši baseinos un pedikīra kabinetos, kur ir paaugstināta bīstamība saslimt ar ādas slimībām. Apavus nepārmantojat no citiem, jo katram cilvēkam ir sava gaita, kas pēc pāris nēsāšanas reizēm atspoguļojas apavu formā (viens vairāk nonēsā papēžus, otrs- sānu daļu, cits- purngalu). Izvēlaties apavus ar fizioloģiski pareizu pēdiņu (ar izcilnīšiem konkrētās vietās) vai arī kurpēs ievietojat ortopēdiskos ieliktnīšus. Tie vēlami ne tikai plakanās pēdas gadījumā, bet arī, lai saglabātu pareizu gaitu, nenospiestu sviedru dziedzerus un pēdas mazāk svīstu.
Ja iespējams, biežāk noaujat kurpes un atpūtiniet kājas.
-
Vasarā nēsājat vieglas sandales, lai pēdas elpotu. Ja dzīve piespiež kājas iespīlēt slēgtās kurpēs un tās velkat uz kailas pēdas, izvēlaties apavus ar fizioloģiski pareizu zoli vai arī tajos ievietojat frotē vai kokvilnas ieliktnīšus, kas uzsūc mitrumu.
- Pēc mazgāšanas pēdas rūpīgi noslaukiet. Starp pirkstiem palikušais slapjums ir ideāla augsne baktērijām.
- Apmeklējot sabiedriskas vietas (pirti, peldbaseinu), uzlakojat nagus ar pretsēnīšu laku! Kaut arī uzskata, ka nagu laka bojā nagus, šī caurspīdīgā laka iesūcas raga kārtā un nagu pasargā no sēnītes. Tomēr tā aizsargā tikai naga redzamo daļu. Tiklīdz tas ataug, infekcija nagam var piekļūt. Pēc pastaigas pa publiskām vietām un pludmales smiltīm kājas vēlams nomazgāt, jo infekcija var iespraukties arī starp nagu un ādu. Tā kā sēnītes infekcija īpaši bieži sastopama karstās jūrmalas smiltīs, pēc pastaigas kājas var noskalot ar jūras ūdeni, kas ir dezinficējošs.
- Pārāk bieža staigāšana ar kailām pēdām pa melnzemi var kļūt par iemeslu sausai un raupjai ādai, jo zeme no ādas mēdz "izsūkt” tauku sekrētu. Labāk pastaigāties pa zāli vai uzvilkt kokvilnas zeķītes.
- Ar dažādiem pumeksiem un vīlēm pēdas apstrādājat pirms vannošanas, sausas. Tos izmantojat ne biežāk kā reizi nedēļā un sabiezējumu noberžat līdz noteiktai robežai. (Pēdu apstrāde jābeidz– tiklīdz jūt siltumu no pēdas, kas liecina par veselu ādu.) Ja ieberžas jau nākamajā kārtiņā, pēdas kļūst jūtīgas, viegli ievainojams (veidojas plaisiņas), pārragošanās process paātrinās– āda pati sev veido aizsarkārtu. Šos traumējošos mehāniskos noņēmējus cik vien iespējams aizvietojat ar pīlinga krēmiem, kā arī ikreiz pēc apstrādes, pēdas ieziežat ar krēmu.
- Kāju nagus apgriežat ar speciālām knaiblītēm taisni (no viena stūrīša līdz otram) un atstājat vismaz 1mm garumā, lai neveicinātu nagu ieaugšanu un nagu struktūras izmaiņas. Turklāt, ai netraumētu nagus, labāk lietot smilšpapīra vai minerāla nagu vīlīti nevis metāla.
- Tā kā kājām jāiztur milzīga slodze, tās pienācīgi jāpalutina un
jāatpūtina. Ik dienu pavannojat pēdas tējas novārījumā (kumelītes,
kliņģerītes u.c.) vai vēsā ūdenī, kam pievienota soda, ābolu etiķis vai
jūras sāls (uz 1 l ūdens viena ēdamkarote), kas sniegs arī
ārstniecisku efektu– profilaktiskos nolūkos novērsīs dermatoloģiskas
saslimšanas.
Taču ūdens temperatūra nedrīkst pārsniegt 37- 38C un pēdas mērcēt ilgāk par 5- 10 minūtēm, lai neveicinātu papildus ādas sausumu./c] Tā kā šāda kāju vannošana ne tikai stimulē asinsriti, bet arī mīkstina ādu, vanniņas atvieglos krēmu iedarbību. Pēc tās ieziežat pēdas ar kādu ārstniecisku kāju kopšanas līdzekli. Kājās tāpat kā ķermeni var pakļaut kontrastpeldēm vai kontrastdušām. Piemēram, uz 3 minūtēm kājas paturēt siltā ūdenī, vienu minūti- aukstā. Galvenais, kāju vannošanu pabeigt ar auksto peldi!
- Lai radītu labsajūtu pēdām, svarīgi veikt vingrojumus! Vasarā, cik vien bieži iespējams, bradājat pa ūdeni. Ja nav tāda iespēja, piepildiet bļodu ar ūdeni, ievietojat tajā švammīti vai bumbiņu un ar kāju pirkstu galiem to mēģiniet satvert un izvilkt. Bļodā var ievietot arī smiltis, tajās urbināties un ar pirkstiem censties satvert smiltis.
- Ikdienā lietojat ārstnieciskos kāju kopšanas līdzekļus, kuriem ir dezinficējoša iedarbība un atkarībā no to sastāva novērš konkrētas problēmas- ādas sabiezējumus, kāju nogurumu, niezi pirkstu starpās, mazina pēdu svīšanu utt.. Krēmus var izvēlēties ar atsvaidzinošu vai sildošu iedarbību. Tos nedrīkst smērēt pirkstu starpās, jo šajās vietās krēmi neiesūcas ādā un tā sāk plaisāt. Ja kājas pastiprināti svīst var lietot speciālus dezodorantus, tomēr, lietojot dienu dienā, tie var bloķēt sviedru dziedzerus. Visnekaitīgākie ir spray dezodoranti. Ar pūderveida dezodorantiem pēdas iepūderē uz nakti un no rīta rūpīgi izslauka pirkstu starpas. Tiem ir visilgstošākā– 24 h iedarbība.
