Kāpēc vasarā bērni mēdz saslimst ar angīnu vai saaukstēties?
Akūta
angīna ir infekcijas slimība, ko izraisa beta hemolītiskais streptokoks
- baktērija jeb mikrobs, un tā tiek pārnesta gaisa-pilienu ceļā. Līdz
ar to slimības pārnēsātājs ir pats slimnieks. Nelabvēlīgās baktērijas
visu laiku var dzīvot mandelēs – hroniska tonsillīta pacientiem (veselam
cilvēkam mandelēs šo baktēriju nav!), un slimība var uzplaiksnīt
pēkšņi, tās ierosinātājs – nelabvēlīgs ārējās vides faktors, piemēram,
pārsalšana ūdenī, saldējuma ēšana, auksts dzēriens. Ja cilvēks bieži
slimo ar hronisku mandeļu iekaisumu nepieciešams veikt operāciju.
Saaukstēšanās slimības īpaši aktualizējas rudenī un pavasarī, kad ārā ir
slapjdraņķis.
Kādi ir pirmie angīnas simptomi?
Pirmajās divās stundās
parādās sāpes kaklā, mandeļu rajonā, sākumā bez iesnām un klepus. Sāpes
pastiprinās rīšanas laikā, ēdot un sakožļājot ēdienu. Otrs rādītājs ir
augsta temperatūra, vismaz 38° C. Aptuveni trīs dienas slimība progresē
un nav novērojami uzlabojumi. Obligāti ir jāuzsāk ārstēšanās pretējā
gadījumā tas var radīt ļoti nopietnas komplikācijas.
Ja bērns vasarā regulāri slimo ar angīnu, vai tas nozīmē, ka
viņš nedrīkst peldēties vai ēst saldējumu?
Ja bērns vasarā
regulāri slimo ar angīnu, tad jādomā, ka runa ir par hronisku mandeļu
iekaisumu ar biežiem paasinājumiem. Nevar teikt, ka režīma ievērošana ir
nenozīmīga, tomēr, lai noteiktu biežo slimības cēloni, ir jādodas pie
ārsta. Ar modernas aparatūras palīdzību, ir iespējams precīzi
diagnosticēt slimības ierosinātāju jeb cēloni.
Kā noteikt bērnam, vai angīna ir hroniska vai nē?
Vispirms,
lai noteiktu diagnozi ir jāveic sekojoši izmeklējumi:
- jānosaka
iespējama streptokoka jeb baktērijas klātbūtne,
- jānodod asins
analīzes – antistreptolizīns, kas parāda, vai ir antivielas asinīs uz
streptokoku.
Ja analīzes apstiprina, ka ir hronisks mandeļu
iekaisums, tad būtu nopietni jāapsver mandeļu operācija.
Kas notiek, ja neārstē angīnu?
Neieteiktu eksperimentēt,
jo sarežģījumi ir bīstami:
- sastrutojums, ja to neārstē, attīstās
tālāk – plašu kakla sastrutojumu
- rodas reimatiski sarežģījumi –
baktēriju izplatīšanās ārpus mandelēm ar asins plūsmu – nierēs,
locītavās uz sirds vārstuļiem vai sīkajos asinsvados.
Kāds speciālists var konstatēt angīnu?
Angīna (akūts
tonsillīts) ir ģimenes ārsta, pediatra vai infekcionista kompetence, kā
arī ORL speciālista kompetence, kas diagnosticē šo slimību, taču
hroniska tonsillīta ārstēšana viennozīmīgi ir ORL speciālista
kompetence. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka ārstēšanās programmu un taktiku
nosaka slimība smagums un komplikāciju iespējamība.
Kādi ir efektīvākie profilakses pasākumi?
Nav daudz
profilaktisku pasākumu, kas pasargātu no saslimšanas ar angīnu. Vispirms
noteikti ir jāievēro personiskā higiēna, bieži mazgāt rokas, vēdināt
telpas, nedzert aukstu šķidrumu pēc sporta nodarbībām un ģērbties
atbilstoši laika apstākļiem. Vasarā ieteicams nemesties aukstā ūdenī,
bet pakāpeniski saslapināt ķermeni, lai nenotiek strauja temperatūras
maiņa.
Kā tiek veikta mandeļu operācija? Vai tā ir sāpīga?
Mandeļu
operācija (tonsillektomija) tiek izdarīta narkozē un tā ir nesāpīga.
Taču pēc operācijas ir kakla sāpes. Slimnīcā jāpavada 3-5 dienas. Ar
modernajām tehnoloģijām (plazmas skalpelis, koblācija) operāciju var
izdarīt saudzīgi – mazas pēcoperācijas sāpes un stacionārā jāpavada 1
nakts. Operācija nepieciešama, ja mandeles ir palielinātas un traucē ēst
vai elpot miegā. Bet, ja analīzes ir normālas un nav angīna, tad
mandeles ir tikai jāsamazina un nav jāizoperē. To ar modernajām metodēm
ir iespējams izdarīt nesāpīgā veidā, bez atrašanās stacionārā pa nakti.
