Bērnu imūnsistēmu nostiprināt un samazināt saslimšanas risku palīdz:
» pareizs ēšanas un atpūtas režīms,
» regulāras fiziskas nodarbības,
» bieža roku mazgāšana.
» Tomēr vakcinācija ir visdrošākais veids, kā pasargāt bērnu no infekcijas slimībām.
Vakcināciju veic divu galveno iemeslu dēļ:
» vakcinācija ir visefektīvākais bērna aizsardzības veids pret infekcijas slimībām. Iespēja saslimt vakcinētam bērnam ir ļoti maza, bet saslimšanas gadījumā slimība norit vieglā formā;
» ja sabiedrības lielākā daļa ir vakcinēta, infekcija vairs neizplatās no cilvēka uz cilvēku, tā iznīkst.
Kāpēc vakcinācija ir efektīvs infekcijas slimību profilakses līdzeklis?
Vakcinācija balstās uz vienkāršu principu. Ar vairākām infekcijas slimībām cilvēks parasti slimo vienu reizi mūžā un kļūst neuzņēmīgs imunitātes veidošanās rezultātā. Pēc vakcinācijas organisms, līdzīgi kā slimības laikā, tiek pakļauts slimību izraisošas baktērijas vai vīrusa iedarbībai, bet vakcīnā šie slimību izraisītāji ir novājināti vai pārveidoti. Imunitāte (organisma aizsardzība) rodas tādējādi, ka imūnās sistēmas šūnas pret slimību ierosinātājiem 7 - 21 dienu laikā izveido antivielas (pretvielas). Informācija par organismā nokļuvušajiem slimību izraisītājiem iegulst tā sauktajās atmiņas šūnās. Tāpēc, organismā nokļūstot infekcijas slimības izraisītājiem atkārtoti (ar vakcīnu vai inficēšanās gadījumā), ātri un lielā daudzumā veidojas antivielas.
Kādas ir vakcīnu sastāvdaļas?
Vakcīnu sastāvam ir liela nozīme, lai veidotos maksimāls antivielu daudzums. Vakcīnu darbīgā daļa, kas aktivizē organisma aizsargšūnas, var būt dažāda. Dažas vakcīnas satur veselas, nedzīvas baktērijas vai vīrusus, citas - dzīvus, novājinātus, vēl citas - baktēriju vai vīrusu daļas
Jaundzimušajam bērnam ir imunitāte pret daudzām infekcijām no mātes iegūto antivielu dēļ. Tās saglabājas bērna organismā pirmajos dzīves mēnešos, tad pamazām izzūd. Tādēļ svarīgi vakcināciju izdarīt jau pirmo dzīves mēnešu laikā, tiklīdz bērna organisms jau pats spēj veidot antivielas. Kā redzams tabulā, dažas vakcīnas bērnam jāsaņem vairākas reizes. Pilnvērtīga imunitāte veidojas, precīzi ievērojot vakcinācijas kalendārā noteiktos intervālus. Dažreiz starplaiks pagarinās slimības dēļ.
Kādos gadījumos vakcināciju vajadzētu atlikt?
» Ja bērnam ir nopietna akūta saslimšana ar paaugstinātu temperatūru.
» Dzīvo izraisītāju vakcīnu ievadīšana aizliegta, ja bērnam konstatēti smagi imūnās sistēmas traucējumi.
» Ja pēc iepriekšējās vakcīnas devas ievadīšanas bijušas komplikācijas; jautājumu par turpmāko vakcināciju izlemj primārās veselības aprūpes ārsts.
Pret kādām infekcijām bērnus Latvijā vakcinē?
Ministru kabineta apstiprinātais vakcinācijas kalendārs paredz bērnu plānveida bezmaksas vakcināciju pret šādām infekcijām:
- B hepatītu;
- tuberkulozi;
- difteriju;
- stingumkrampjiem;
- garo klepu;
- poliomielītu;
- b tipa Haemophilus influenzae infekciju;
- masalām;
- masaliņām;
- epidēmisko parotītu;
- vējbakām;
- pneimokoku infekciju (no 2010.gada 1 janvāra);
- cilvēka papilomas vīrusu infekcija (no 2010.gada 1.septembra)
- rotavīrusu infekcija (no 2011.gada 1.janvāra)
- ērču encefalītu (teritorijās, kurās saskaņā ar Latvijas Infektoloģijas centra epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgajā teritorijā, kā arī bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus visā Latvijas teritorijā).
» B hepatīts
Slimības ierosinātājs ir vīruss. Infekcijas avots var būt slimnieks vai vesels cilvēks - šo vīrusu nēsātājs. Slimība var tikt pārnesta tieša kontakta ceļā ar asinīm vai citiem organisma šķidrumiem, kas satur pat niecīgu asins daudzumu, t.sk. dzimumakta laikā. Inficēšanās var notikt, veicot medicīnisku un nemedicīnisku (intravenozo narkotiku lietošana, pīrsings, tetovēšana un citas) manipulāciju laikā, kā arī lietojot inficētus (slimas personas) personīgās higiēnas priekšmetus (zobu suku, dvieli, skuvekli u.c.).
Slimības pazīmes. Bērniem pirmajos dzīves gados infekcija var noritēt bez simptomiem, bet ļoti bieži bērnam attīstās hroniska infekcijas forma. Vecākiem bērniem slimība var noritēt ar gripas klīnisko ainu vai ar tipiskiem hepatīta simptomiem - dzelti, drudzi, tumšu urīnu, vēdersāpēm, nespēku un ēstgribas zudumu.
Sekas. Līdz 90% inficēto zīdaiņu, 30% bērnu līdz piecu gadu vecumam un 6% inficēto personu pēc piecu gadu vecuma kļūst par hroniskiem B hepatīta vīrusu nēsātājiem. Slimības sekas var būt ļoti nopietnas - hronisks aknu iekaisums, ciroze, aknu vēzis.
Vakcinācija. B hepatīta vakcīna aizsargā bērnu pret šo slimību. Vecumā no diviem līdz 15 mēnešiem zīdaiņi saņem četras vakcīnas devas, bet riska grupas bērniem (bērni, kas dzimuši mātēm, kuras ir HBsAg nēsātājas vai kuras nebija pārbaudītas grūtniecības laikā) 1. deva tiek ievadīta 12 st. laikā pēc dzimšanas. Nepotētus bērnus vakcinē arī 14 gadu vecumā, veicot trīs potes. Bērnu vakcinācija pret B hepatītu Latvijā sākta 1997. gadā.
» Tuberkuloze
Slimības ierosinātājs ir tuberkulozes mikobaktērija, kas ir ļoti izturīga ārējā vidē. Tuberkuloze ir lipīga slimība, ar kuru bērns parasti inficējas no slima cilvēka, tam runājot, klepojot, šķaudot.
Slimības pazīmes. Pēc inficēšanās 1 līdz 6 mēnešu laikā bērnam var parādīties neliela temperatūra, klepus, pastiprināta svīšana, nespēks, svara zudums. Tuberkuloze visbiežāk lokalizējas plaušās, bet process var skart arī smadzeņu apvalkus, ausis, acis, limfmezglus, nieres un kaulus.
Sekas. Nevakcinēti zīdaiņi un pirmsskolas vecuma bērni var saslimt ne tikai ar plaušu tuberkulozi, bet arī ar tādām slimības formām kā tuberkulozo meningītu un ģeneralizētu (vispārēju) tuberkulozes infekciju, kas saistīta ar ļoti strauju un smagu slimības norisi un pat letālu iznākumu. Infekcija var kļūt arī hroniska, pret zālēm rezistenta (nejutīga).
Vakcinācijai pret tuberkulozi izmanto BCG vakcīnu, ko jaundzimušajam ievada 2. - 5. dienā pēc dzimšanas. Imunizācija pret tuberkulozi Latvijā sākta 1937.gadā.
» Difterija
Slimības ierosinātājs ir toksīnu veidojošā difterijas baktērija, kas, iekļūstot organismā caur elpceļiem vai bojātu ādu, izraisa ļoti smagu saslimšanu nepotētam bērnam. Bērns var inficēties no difterijas slimnieka vai vesela cilvēka - toksīnu veidojošās difterijas baktērijas bezsimptomu nēsātāja.
Slimības pazīmes. Baktēriju izdalītā toksīna iedarbības rezultātā veidojas specifisks iekaisums rīkles galā, balsenē, degunā vai ādā. Rīkles galā un balsenē var veidoties difterijai raksturīgi aplikumi (plēves), tūska, kas apgrūtina elpošanu un var izraisīt smakšanu.
Sekas. Baktērijas izdalītais toksīns var izplatīties pa visu organismu un izraisīt smagas komplikācijas, piemēram, sirds un nieru audu iekaisumu, paralīzes vai pat slimnieka nāvi (10% gadījumos). Laikā no 1993.gada līdz 2009.gadam Latvijā no difterijas miruši 115 nevakcinēti cilvēki, tai skaitā 14 bērni (!). Difterijas smagas klīniskas formas un nāves gadījumi vakcinētām personām nav novēroti.
Vakcinācija. Difterijas komponents (D) kombinēto vakcīnu sastāvā aizsargā bērnu no difterijas un tās izraisītajām komplikācijām. Līdz gada vecumam bērnam jāsaņem trīs vakcīnas devas (pamatimunizācija), bet līdz 15 mēnešu vecumam - ceturtā deva, 7 g.v. - 5. deva un 14 g.v. – 6. deva. Pieaugušajiem, kuri nepieder pie riska grupām, balstvakcināciju veic ik pēc 10 gadiem (skatīt „Pieaugušo vakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem”). Vakcinācija pret difteriju Latvijā sākta pagājušā gadsimta 30. gados.
» Stingumkrampji
Slimības ierosinātājs ir baktērija, kas atrodas augsnē un var tur ilgstoši saglabāties. Tiešā kontaktā ar augsni vai ar putekļiem baktērijas nokļūst uz apkārtējiem priekšmetiem, apģērba un cilvēka ādas. Pat nenozīmīgie ādas ievainojumi un nobrāzumi var radīt inficēšanās risku. Nevakcinētām personām inficēšanās risks pastāv arī ķirurģiskas operācijas laikā, veicot zarnu trakta operācijas, un dzīvnieku koduma gadījumā.
Slimības pazīmes. Augsta temperatūra, košanas muskulatūras krampji - slimnieks nespēj atvērt muti un norīt ēdienu, kā arī ilgstoši ķermeņa muskulatūras krampji.
Sekas var būt muskuļu pārrāvumi, kaulu lūzumi, elpošanas muskulatūras paralīze un letāls iznākums līdz 50% gadījumu.
Vakcinācija. Stingumkrampju komponents (T) kombinēto vakcīnu sastāvā aizsargā bērnu no stingumkrampjiem. Vakcinācijas shēma ir tāda pati kā vakcinācijai pret difteriju. Imunizācija pret stingumkrampjiem Latvijā sākta 1958.gadā.
» Garais klepus
Slimības ierosinātājs ir baktērija, kas izraisa iekaisumu elpceļu gļotādā un organisma intoksikāciju (organisma funkciju bojājumi baktērijas toksīna iedarbības rezultātā). Tā ir gaisa pilienu infekcija, ar kuru bērni viegli cits no cita inficējas, sevišķi bērnudārzos un skolās.
Slimības pazīmes. Slimībai ir raksturīgas smacējošas klepus lēkmes.
Sekas. Garais klepus ir smaga, pat bīstama slimība pirmajā dzīves gadā nepotētiem zīdaiņiem, jo nereti pievienojas komplikācijas - plaušu karsonis, galvas smadzeņu iekaisums (encefalīts), krampji. Var būt pat letāls iznākums.
Vakcinācija. Garā klepus komponents (P) kombinēto vakcīnu sastāvā aizsargā bērnu pret garo klepu. Vakcinācijas shēma vecumā līdz 7 gadiem (ieskaitot) ir tāda pati kā vakcinācijai pret difteriju. Vakcinācija pret garo klepu Latvijā tiek veikta kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem. Imunizācija pret garo klepu Latvijā sākta 1958.gadā.
» Poliomielīts (bērnu trieka)
Slimības ierosinātājs ir trīs tipu poliomielīta vīrusi, kas izplatās kontakta vai gaisa pilienu ceļā.
Slimības pazīmes. Vieglas poliomielīta saslimšanas gadījumā slimība var noritēt ar parastai vīrusu infekcijai līdzīgu ainu. Smagos gadījumos novēro temperatūras paaugstināšanos, sāpes muskuļos, meningītu un paralīzes.
Sekas. Daļai bērnu, kas saslimst ar šo slimību, paralīzes var saglabāties visu mūžu. Daudzi no viņiem kļūst par invalīdiem. Ne pārāk reta parādība ir slimo bērnu nāves gadījumi.
Vakcinācija. Inaktivēta (nedzīvu vīrusu saturoša) IPV vakcīna aizsargā bērnu no poliomielīta. Vakcinācijas shēma ir tāda pati kā vakcinācijai pret difteriju. Vakcinācija pret poliomielītu Latvijā tiek veikta kopš 1957.gada. Lai gan vakcinācijas dēļ Latvijā un lielākā daļā pasaules valstu poliomielīts ir likvidēts, imunizāciju pret šo bīstamo infekciju turpina, jo joprojām pastāv vīrusa ievešanas risks no dažādām Āfrikas un Āzijas valstīm.
» b tipa Haemophilus influenzae (Hib) infekcija
Slimības ierosinātājs ir baktērijas, kas organismā iekļūst caur elpceļiem. Nereti baktērija sastopama veseliem cilvēkiem.
Slimības pazīmes. Bērniem pirmajos dzīves gados tās izraisa strutainu smadzeņu plēves iekaisumu jeb meningītu, plaušu karsoni vai iekaisumu rīkles galā.
Sekas. Strutains smadzeņu plēves iekaisums (meningīts) var izraisīt smagas komplikācijas vai pat letālu iznākumu.
Vakcinācija. Vakcīna pret Hib infekciju efektīvi aizsargā agrīna vecuma bērnus no šīm slimībām. Zīdaiņiem jāsaņem četras vakcīnas devas pirmo 15 mēnešu laikā. Vakcinācija pret Hib infekciju Latvijā sākta 1994.gadā.
» Masalas
Slimības ierosinātājs ir vīruss, kurš viegli izplatās gaisa pilienu un kontakta ceļā.
Slimības pazīmes. Tā norit ar augstu temperatūru, izsitumiem, iesnām, klepu, acu iekaisumu un ilgst no dažām dienām līdz divām nedēļām.
Sekas. Var būt akūts vidusauss iekaisums un plaušu karsonis. Masalu vīruss var izraisīt arī galvas smadzeņu iekaisumu (encefalītu) ar krampju lēkmēm, atstājot smagas sekas - dzirdes zudumu un garīgu atpalicību. Masalas joprojām ir nozīmīgs bērnu mirstības cēlonis valstīs, kur ir nepietiekama bērnu imunizācija.
Vakcinācija. Vakcīna pret masalām (M) - kombinētās vakcīnas sastāvā (MPR vakcīna) efektīvi aizsargā no infekcijas. Šī vakcīna bērnam jāsaņem 12-15 mēnešu vecumā. Revakcinācija bērniem veicama septiņu gadu vecumā. Vakcinācija pret masalām Latvijā sākta 1968.gadā.
» Masaliņas
Slimības ierosinātājs ir vīruss. Bērns no bērna viegli inficējas ar šo slimību gaisa pilienu un kontakta ceļā.
Slimības pazīmes - neliela temperatūras paaugstināšanās, sīki izsitumi, kakla limfmezglu palielināšanās. Slimība ilgst 3 - 4 dienas.
Sekas. Retos gadījumos locītavu iekaisums. Bet, ja sieviete, kurai nav imunitātes, inficējas grūtniecības laikā, masaliņu vīruss ir ļoti bīstams gaidāmajam bērnam. Grūtniecība sievietei var beigties ar abortu vai piedzimt bērns ar iedzimtiem defektiem - sirdskaiti, aklumu, kurlumu, garīgu atpalicību u.c. patoloģiju.
Vakcinācija. Vakcīna pret masaliņām (M) kombinētās vakcīnas sastāvā (MPR vakcīna) efektīvi aizsargā bērnu no infekcijas. Šī vakcīna bērniem jāsaņem 12-15 mēnešu un 7 gadu vecumā, bet nevakcinētām vai nerevakcinētām meitenēm – 12 gadu vecumā. Vakcinācija pret masaliņām Latvijā sākta 1993.gadā.
» Epidēmiskais parotīts (cūciņas)
Slimības ierosinātājs ir vīruss, kas izplatās gaisa pilienu un kontakta ceļā.
Slimības pazīmes. Temperatūras paaugstināšanās, galvassāpes, pieauss siekalu dziedzeru pietūkums un sāpīgums, kas turpinās 5 - 8 dienas. Pusaudžiem, sevišķi zēniem, slimība norit smagāk nekā maziem bērniem.
Sekas. Bīstamas var būt slimības komplikācijas - smadzeņu apvalku iekaisums, dzirdes pavājināšanās, sēklinieku iekaisums zēniem, kas nereti rada vīriešiem neauglību.
Vakcinācija. Vakcīna pret epidēmisko parotītu (P) kombinētās vakcīnas sastāvā (MPR vakcīna) efektīvi aizsargā bērnus no epidēmiskā parotīta. Šī vakcinācija bērnam jāsaņem 12-15 mēnešu vecumā. Revakcinācija veicama 7 gadu vecumā. Vakcinācija pret epidēmisko parotītu Latvijā sākta 1983.gadā.
» Vējbakas
Slimības ierosinātājs ir vīruss, kas izdalās caur elpceļiem. Parasti inficējas no slima cilvēka tieša kontakta veidā. Saglabājoties nervu ganglijos, šis vīruss vēlākā dzīves laikā var izraisīt herpes infekciju, tā saukto jostas rozi.
Slimības pazīmes. Temperatūras paaugstināšanās, pūslīšveida izsitumi.
Sekas. Var būt vējbaku elementu sastrutojumi (inficēšanās ar streptokokiem), pneimonija, encefalīts, nieru iekaisums utt.
Vakcinācija. Vakcīna pret vējbakām aizsargā bērnus no šīs infekcijas. Šī vakcīna bērnam jāsaņem 12-15 mēnešu vecumā. Vakcinācija pret vējbakām Latvijā sākta 2008.gadā.
» Pneimokoku infekcija
Slimības ierosinātājs ir pneimokoks vai Streptococcus pneumoniae - baktērija, kas organismā iekļūst caur elpceļiem. Pneimokokus var atklāt gan veselu pieaugušo, gan bērnu aizdegunē.
Slimības pazīmes. Ar pneimokoku infekciju slimo visu vecumu cilvēki, kaut gan biežāk saslimst mazi bērni (jaunāki par 2 gadiem) un gados vecāki cilvēki. Pneimokoki var izraisīt vidusauss un deguna blakusdobumu iekaisumus, pneimonijas, kā arī smagākās slimības: meningītu, sepsi, retos gadījumos – sirds bojājumus (endokardītu, perikardītu), kaula smadzeņu (osteomielītu) un mīksto audu infekciju.
Sekas. Pneimokoku infekcija var izraisīt smagas komplikācijas vai pat letālu iznākumu.
Vakcinācija. Vakcīna pret pneimokoku infekciju efektīvi aizsargā agrīna vecuma bērnus no šīm slimībām. Pirmo 15 mēnešu laikā bērniem jāsaņem četras potes pret pneimokoku infekciju. Vakcinācija pret pneimokoku infekciju Latvijā sākta 2010.gada janvārī.
» Cilvēka papilomas vīrusa infekcija
Slimības ierosinātājs ir cilvēka papilomas vīruss (Human papilloma virus – HPV). Infekcijas avots ir vīrusa nēsātājs. Par HPV vīrusa nēsātājiem var kļūt gan vīrieši, gan sievietes un inficēt savus partnerus. Infekcijas pārnešana var notikt caur ādu, gļotādu un mikrotraumām dzimumorgānu rajonā, gan dzimumakta laikā, gan saskaroties ādai dzimumorgānu rajonā. Visaugstākā HPV infekcijas sastopamība ir gados jaunām sievietēm (līdz 25 gadu vecumam), tomēr atkārtoti ar HPV vīrusu iespējams inficēties jebkura vecuma seksuāli aktīvai sievietei.
Slimības pazīmes. Vairumā gadījumos infekcija noris bez simptomiem, tomēr Inficēšanās ar HPV onkogēnajiem tipiem ir dzemdes kakla vēža obligāts priekšnosacījums.
Sekas. Dzemdes kakla vēzis Latvijā un pasaulē pēc krūts vēža ir otrā biežāk sastopamā ļaundabīgā audzēja lokalizācija sievietēm vecumā līdz 45 gadiem un trešais izplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm pēc krūts un plaušu vēža.
Vakcinācija. Vakcinācija novērš lielāko daļu dzemdes kakla vēža gadījumu pirms to attīstības, pasargājot sievieti no emocionālām un fiziskām ciešanām, kā arī no nāves. 12 gadu veco meiteņu vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju Latvijā sākta 2010. gada septembrī.
» Rotavīrusu infekcija (rotavīrusa gastroenterīts)
Slimības ierosinātājs ir vīruss, kas izdalās ar fekālijām, un izplatās kontakta, kā arī gaisa pilienu ceļā.
Slimības pazīmes. Akūts sākums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, slikta dūša, vemšana, ūdeņaina caureja, galvassāpes, sāpes vēderā. Slimība ilgst 2-6 dienas.
Sekas. Zīdaiņiem un maziem bērniem caureja un vemšana var izraisīt izteiktu organisma atūdeņošanu (dehidratāciju), sakarā ar ko rotavīrusu infekciju bieži ārstē slimnīcā.
Vakcinācija. Perorāla (lietojama iekšķīgi pilienu veidā) vakcīna pret rotavīrusu infekciju efektīvi aizsargā bērnus no šīs infekcijas izraisītas smagas caurejas. Valsts apmaksāta vakcinācija pret rotavīrusu infekciju ar ROTARIX vakcīnu tiek sākta ar 2010.gada 1.janvāri. Vakcinācijas kurss sastāv no divām devām. Šīs vakcīnas pirmo devu bērnam var ievadīt no 6 nedēļu vecuma, otrā deva jāsaņem ne ātrāk kā 4 nedēļas pēc pirmās devas. Vakcinācija jāpabeidz līdz 24 nedēļu vecumam.
Jāatceras - nekad nav par vēlu turpināt iesāktu vakcināciju, pat ja pēc pēdējās devas ievadīšanas pagājis ilgs laiks!
