Kā biznesa portālam «Nozare.lv» skaidroja «Ergo» attīstības direktore Ingrīda Ķirse, termiņu noteikšana saskaņotā paziņojuma iesniegšanai sakārtos līdz šim neregulētu sadaļu. Proti, turpmāk cietušais gadījumos, kad vainīgā persona ignorē uzaicinājumus ierasties un iesniegt saskaņoto paziņojumu un atrādīt transportlīdzekli apdrošinātājam, varēs atlīdzību iegūt ātrākā laika posmā.
Pašlaik spēkā esošajā OCTA likumā nav atrunāts konkrēts termiņš, cik ilgā laikā pēc konkrētā apdrošinātāja vai Latvijas Transportlīdzekļu biroja pieprasījuma jāsniedz informācija par notikušā apstākļiem ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām. «Rezultātā pašlaik aktuālā likumdošana nenodrošina konkrētu informācijas sniegšanas termiņu. Tas savukārt veicina noteiktā termiņa interpretāciju, kas attiecīgi praksē sagādā problēmas gan apdrošinātājiem, gan personām, kurām ir pienākums paziņot par apdrošināšanas gadījumu, gan cietušajiem, kuri pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību,» saka Ķirse.
Lai izvairītos no šādas situācijas, turpmāk informācija par ceļu satiksmes negadījumu būs jāiesniedz desmit dienu laikā no avārijas dienas. Kā prognozē Ķirse: ja abas avārijā iesaistītās puses sniegs informāciju par negadījuma apstākļiem, tiks paātrināta lēmuma pieņemšana par apdrošināšanas atlīdzību cietušajam.
Kā ziņots, Saeima 26.maijā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus OCTA likumā, kas paredz iespēju transporta līdzekļa īpašniekam satiksmes negadījumā radušos zaudējumus pieteikt pie apdrošinātāja, ar ko viņam noslēgts līgums.
Ieviešot tiešo zaudējumu regulēšanas kārtību, tiks nodrošināta ātrāka apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, jo cietušie varēs vērsties tieši pie sava, nevis negadījumu izraisījušās personas apdrošinātāja, lai pieteiktu un novērtētu zaudējumus un saņemtu apdrošināšanas atlīdzību. Tāpat ar šiem grozījumiem plānots atrisināt situāciju, ja vietā, kur dzīvo cietušais, neatrodas otras negadījumā iesaistītās personas apdrošināšanas iestāde.
Aprēķinot un izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, saglabāsies līdzšinējā kārtība, un tiešajā zaudējumu regulēšanas sistēmā galīgais maksātājs būs zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa apdrošinātājs.
Paredzēts, ka tiešā zaudējumu regulēšanas sistēma būs brīvprātīga un apdrošinātājiem, kas tai vēlēsies pievienoties, būs jāslēdz savstarpēji līgumi. Likumprojektā arī noteikta apdrošināšanas gadījumu paziņošanas kārtība apdrošinātājam, ar kuru noslēgts līgums.
Attiecībā uz trešajām personām, piemēram, satiksmes negadījumā cietušiem gājējiem, spēkā būs esošās likuma normas, un tās tiks informētas, kur jāvēršas, lai iesniegtu pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzību. Tādējādi cietušajam jau uzreiz būs zināms, kam pieteikt zaudējumus un kas administrēs atlīdzību lietu.
Likumprojekts paredz arī virkni citu izmaiņu, tostarp noteikt, ka obligāti apdrošināmi ir mopēdi un specializētie tūristu transportlīdzekļi, kā arī izslēgt prasību par elektroniskā paraksta un laika zīmoga nepieciešamību, apliecinot noslēgto obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu. Tāpat plānots likumu papildināt ar nosacījumiem, kādos netiek atlīdzināti zaudējumi.
