Vidēji paaugstināts asinsspiediens piemeklē 44% sieviešu un 51% vīriešu vecumā no 18 līdz 79 gadiem.
Paaugstināts arteriālais spiediens rodas, ja sašaurinās artērijas un to mazākie atzari. Artērijas ir svarīgākie ceļi, pa kuriem asinis nokļūst visos organisma audos, tādēļ, ja šie ceļi sašaurinās, bet asinīm šie sašaurinājumi jāpārvar, sirdij jāstrādā pastiprinātā režīmā.
Klīnikas Premium Medical internists Edmunds Jansons par būtiskākajiem paaugstināta asinsspiediena izraisītājiem nosauc:
• Stresu un spriedzi saistībā ar mazkustīgumu. Mūsdienās
vairums cilvēku strādā intelektuālu darbu, tādēļ rodas garīga spriedze,
kas netiek kompensēta ar fizisku aktivitāti. Arteriālā spiediena
paaugstināšanās ir kā fizioloģiska reakcija uz kādu akūtu situāciju,
piemēram, ja darbā radusies spriedze vai stresa situācija, sakāpinātas
emocijas, bet nav iespējas no tām veselīgā veidā atbrīvoties. Ikdienas
spriedze «noēd» attīstīto valstu pilsoņus, kuri turklāt bieži vien nemaz
nemeklē veselīgu veidu, kā relaksēties pēc ikdienas stresa un
spriedzes.
• Mazkustīgu dzīves veidu un lieko svaru.
Paaugstināts ķermeņa svars liek sirdij strādāt pastiprināti, jo ir daudz
lielāks apjoms, kas jāapgādā ar asinīm un skābekli, tādēļ pieaug arī
asinsspiediens. Fiziskās aktivitātes organismam nāk palīgā vairākos
veidos - ja ir mērena fiziskā slodze, tā palīdz samazināt tauku šūnas.
Tā veicina laimes hormonu (endorfīnu) izdali, tātad palīdz justies
labāk, mazinot spriedzi.
• Pārmērīgu sāls lietošana uzturā.
Daļai sabiedrības jau kopš bērnības ir ieradums lietot daudz vairāk
sāls, nekā fizioloģiski nepieciešams (4-5grami dienā), to papildus
pieberot klāt nemaz nepagaršotam ēdienam. Iedzīvotāji arī pārāk bieži
izvēlas fasētus, nevis svaigus produktus, tādējādi papildus uzņemot
slēpto sāli. Mediķi nepagurdami atgādina, ka sāls lietošanas mazināšanas
stratēģijai ir nepārvērtējama nozīme sabiedrības veselības un
asinsspiediena pazemināšanas nodrošināšanā. Ja cilvēks ikdienā apzināti
atteiktos no pārāk sāļiem produktiem un nepievienotu gatavam ēdienam
papildu devu, viņš būtu gana daudz darījis savas veselības labā. Pārmēra
sāls uzņemšana bojā asinsvadus (tie kļūst neelastīgi, trausli), rada
strukturālas pārmaiņas artērijās. Kā apliecinājums sāls ierobežošanas
uzturā efektivitātei var kalpot Japānas piemērs, kur 20. gadsimta
50.-tajos gados bija liela mirstība no insulta. Japānas valdība īstenoja
sāls samazināšanu visā populācijā, ierobežojot sāls patēriņu vidēji no
18 gramiem dienā līdz 16 gramiem dienā. Līdz ar to mirstība no insulta
Japānā samazinājās par 80% .
• Smēķēšanu. Ja cilvēks izsmēķē
vienu cigareti, asinsvadi tiek uzturētu tonusā apmēram 20 minūtes. Ja
cilvēks smēķē regulāri, asinsvadi tonusā ir nepārtraukti un tie ar laiku
zaudē elastību, pārkaļķojas, to sieniņās rodas nogulsnējumi, līdz ar to
smēķēšana tieši atsaucas uz asinsspiedienu.
• Organisma novecošanos.
Fizioloģski procesi, organismam novecojot, liek, piemēram, samazināties
asinsvadu elastībai. Tas var veicināt paaugstināta asinsspiediena
rašanos.
• Citas slimības. Nieru bojājumi vai endokrīnās slimības, piemēram, cukura diabēts ir savstarpēji saistīts ar paaugstinātu asinsspiedienu.
• Iedzimtību.
Zinātnieki pierādījuši, ka asinsspiediena regulācijas traucējumi
saistīti arī ar iedzimtu ģenētisku defektu, kā arī tie ir ģenētiski
pārmantojami. Tāpēc īpaši jāuzmanās tiem cilvēkiem, kuru vecākiem vai
citiem radiniekiem ģimenē ir paaugstināts asinsspiediens.
Zināšanai:
Optimāls asinsspiediens ir 120/80 mmHg, un tas
attiecas uz visu vecumu cilvēkiem, jo agrāk pieņemto uzskatu, ka vecumā
paaugstināts spiediens ir normāla parādība, mediķi neatzīst.
• pazemināts asinsspiediens: >120/80
• optimāls asinsspiediens: < 120/80 mmHg;
• normāls asinsspiediens: < 120-139/60 -80 mm Hg;
• augsti normāls asinsspiediens: 130-139/85-89 mmHg;
• 1. pakāpes hipertensija (viegla): 140-160/90-100 mmHg;
• 2. pakāpes hipertensija (mērena): 160-180/100-110 mmHg;
• 3. pakāpes hipertensija (stipra): 180/110 mm Hg;
• Hipertensīvā krīze - strauja arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās > 230/130 mmHg
Krasāku asinsspiediena paaugstināšanos cilvēki visbiežāk izjūt ar galvas sāpēm, reiboņiem, nelabumu, trauksmes izjūtu, sirdsklauvēm, sāpēm sirds apvidū u.c.
Kad nepieciešama ārstēšana?
Vai asinsspiedienam nepieciešama ārstēšana, nav atkarīgs tikai no mērījuma, bet arī no kopējiem riska faktoriem, piemēram, insultam vai infarktam. Īpaša uzmanība jāpievērš arī metabolajam sindromam (saistībā ar lieko svaru un vielmaiņu), kā arī 2 tipa cukura diabētam.
Arī, ja asinsspiediens atbilst apzīmējumam «augsti normāls» (130-139/85-89 mmHg), tas jau var radīt neatgriezeniskus bojājumus, un, ja kopējie riski ir paaugstināti, ieteicams arī pie šādiem asinsspiediena rādītājiem pielietot medikamentozo ārstēšanu», neslēpj internists Edmunds Jansons. Stap bojājumiem, ko rada paaugstināts asinsspiediens, ir jāmin sirds un asinsvadu bojājumi, ko bieži vien, ja cilvēks laikus nevēršas pie ārsta, atklāj tikai vienlaicīgi ar infarktu, sirds nepietiekamību, stenokardiju vai sirds muskuļa vājumu. Tam var sekot insults, nieru nepietiekamība, artēriju aizsprostojums, kā arī aklums, jo paaugstināts spiediens rada izmaiņas gan acs tīklenē, gan asinsvadu sieniņā. Tas izpaužas kā tīklenes artēriju sašaurināšanās, tīklenes tūska, asinsvadu skleroze.
Kā vislabāk ārstēt paaugstinātu asinsspiedienu?
Lai
samazinātu minētos saslimšanas un orgānu bojājumu riskus, ir jāuztur
normāls asinsspiediens. Ļoti daudz asinsspiediena normalizēšanai var
izdarīt cilvēks pats - vispirms jau samazināt sāls daudzumu uzturā,
atmest smēķēšanu, uzsākt fiziskās aktivitātes, atrast patīkamākos un
pieņemamākos veidus, kā atbrīvoties un relaksēties no ikdienas stresa,
ja ir liekais svars, uzsākt nopietnu darbu ar sevi, lai no tā
atbrīvotos, nelietot alkoholu, bet pats svarīgākais - regulāri (vismaz
reizi gadā) pārliecināties, vai asinsspiediens nav paaugstināts. Šo
faktoru ievērošana veiksmīgi palīdz ārstēt viegli paaugstinātu
asinsspiedienu, kā arī ir neatsverama arī tādos gadījumos, kad
nepieciešama medikamentoza ārstēšana.
Tā kā bieži vien nedaudz paaugstināts asinsspiediens cilvēkiem nerada nekādas sūdzības, to var atklāt nejauši, profilaktiski mērot asinsspiedienu, tādēļ profilaktiskās pārbaudes var būt neatsveramas cilvēka veselības saglabāšanai.
