Lai arī visplašāk zināmais meteoru novērošanas laiks ir augusta pirmajā pusē, tomēr arī decembrī ir aktīva Geminīdu meteoru plūsma un vislielākās iespējas tos novērot šogad ir pēc pusnakts ap 13.-14.decembri.
«Neteiktu, ka šoreiz to dabas parādību varētu saukt par zvaigžņu lietu, jo meteori būs, bet ne tik lielā daudzumā,» skaidroja Gills.
Meteors debesīs izskatās kā taisna spoža švīka, kas uzplaiksna nepilnu sekundi. Spožu meteoru gadījumā var veidoties pēdas, kas var būt redzamas arī vairākas sekundes. Lai arī Geminīdu meteoru plūsmas nosaukums ir cēlies no Dvīņu zvaigznāja latīniskā nosaukuma (Gemini) - debess apgabala, no kura šķietami traucas meteori, tie var parādīties gandrīz jebkurā debess apgabalā.
Būtisks priekšnosacījums novērojumiem ir skaidras debesis. Novērojumus vislabāk veikt maz apgaismotā vietā ar iespēju pārraudzīt plašu debess apgabalu. Ja ir interese cītīgi sagaidīt kādu «krītošu zvaigzni», pieredzējuši astronomi iesaka silti apģērbties.
Meteori parasti veidojas no materiāla, kas atdalījies no komētām. Meteoru plūsmu aktivitāte ik gadu ir aptuveni vienos un tajos pašos datumos, kad Zemes šķērso šo izirušo komētu orbītas. Tomēr Geminīdu plūsmas izcelsme ir saistīta nevis ar komētu, bet ar mazo planētu jeb asteroīdu Faetons (3200 Phaethon). Šis neparastais fakts joprojām detalizēti nav izpētīts, bet norāda uz iespēju, ka Faetons ir viens no tiem Saules sistēmas ķermeņiem, kas ir kaut kas vidējs starp asteroīdu un komētu.
Meteoru novērojumi ļauj izzināt vielas sadalījumu komētu orbītās, pētīt Saules sistēmas vēsturi, meteoru plūsmu attīstības tendences un prognozēt to ietekmi uz kosmisko aparātu drošību.
Regulāra meteoru plūsmu aktivitāte nenozīmē to, ka uz Zemes kritīs meteorīti - akmens gabali. Plūsmu veidojošais sadrumstalotais materiāls, kas ieiet Zemes atmosfēras augšējos slāņos, tur parasti sadeg pilnībā.
