Pieminot šo gadadienu, šodien plkst.12.40 Latvijas Valsts vēstures arhīvā tiks atklāta izstāde "No augusta līdz augustam. Latvijas un Krievijas Miera līgums", iepriekš informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses un informācijas nodaļā.
Tieši šajā dienā un laikā 1920.gadā Rīgā, Ārlietu ministrijas ēkā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 3, starp Latvijas un Krievijas valdībām tika noslēgts Miera līgums.
Izstādi atklās ārlietu ministrs Aivis Ronis un izstādes idejas autors, goda vēstnieks, bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Profesors Aivars Stranga sniegs ieskatu Latvijas un Krievijas Miera līguma vēsturiskajos aspektos, bet Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva un Valsts vēstures arhīva pārstāvji stāstīs par izstādē eksponētajiem dokumentiem.
Izstādē būs eksponēti dokumenti un fotogrāfijas, kas ilustrē Miera līguma sagatavošanas gaitu un tā parakstīšanu, kā arī Latvijas pievienošanos starpkaru periodā starptautiskajām konvencijām, kas nosoda kara pielietošanu un definē militāru agresiju. Izstādē būs iespējams iepazīties arī ar dokumentiem par Latvijas valstisko stāvokli un līgumiem ar kaimiņvalstīm pirms Otrā pasaules kara, par padomju režīma nodibināšanu Latvijā 1940.gadā, kā arī par Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991.gadā.
Ekspozīcija tapusi ĀM, Latvijas Valsts vēstures arhīva un Latvijas Valsts arhīva sadarbībā. Apmeklētājiem tā būs apskatāma no 12.augusta līdz 17.septembrim.
Aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS) norāda uz šī līguma nozīmīgumu Latvijas attiecībās ar Krieviju, iepriekš informēja Aizsardzības ministrijā (AM).
Miera līgums kalpojis arī par pamatu Rietumu valstu neatzīšanas politikai padomju okupācijas gados. "Ikviens trimdas aktīvists savulaik atsaucās uz 1920.gada Miera līgumu starp Latviju un padomju Krieviju. Krievija ar šo līgumu bija solījusies uz visiem laikiem ievērot mūsu neatkarību. Šī līguma pārkāpumi deva iespēju atgādināt, cik svarīga ir Rietumu valstu neatzīšanas politika okupācijas gados, kad tās "de jure'' neatzina Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā," uzsver Lieģis.
Miera līgums starp Latviju un Krieviju tika parakstīts 1920.gada 11.augustā ar šim gadījumam īpaši izgatavotu zelta spalvu. Latvijas vārdā to parakstīja Jānis Vesmanis, Pēteris Berģis, Ansis Buševics, Eduards Kalniņš un Kārlis Pauļuks, savukārt Krievijas puses vārdā līgumu parakstīja Ādolfs Joffe un Jakovs Gaņeckis.
Pirms 90 gadiem parakstītā līguma 1.pants nosaka, ka no tā spēkā stāšanās brīža tiek izbeigts kara stāvoklis starp līguma slēdzējām - Latviju un Krieviju -, savukārt 2.pantā ir norādīts, ka Krievija "bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, pastāvību un suverenitāti un labprātīgi uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai uz Latvijas tautu un zemi". Līguma 3.pantā bija noteikta Latvijas-Krievijas robežlīnija, kura pantam pievienotajā kartē tika attēlota arī vizuāli.
Šis līgums bija pozitīvs piemērs tam, ka Latvija un Krievija bija gatavas sadarboties uz abu valstu kopīgo interešu pamata, uzsver AM.
