Pētījuma rezultāti liecina, ka sievietes aktīvāk nekā vīrieši izmanto dažādus "izdevīgos piedāvājumus" un meklē tirdzniecības vietas, kur var iepirkties lētāk. Piemēram, 57% sieviešu norāda, ka iepērkas zemo cenu veikalos, tirgū un citviet, kur preces var iegādāties par izdevīgām cenām, kamēr vīriešu vidū tam piekrīt 47% respondentu. Akcijas piedāvājumu izmantošanu kā būtisku taupīšanas līdzekli min 47% sieviešu, savukārt vīrieši šādus piedāvājumus izmanto ievērojami retāk (33%). Līdzīgas atšķirības vērojamas arī, norādot, cik bieži tiek apzināti meklētas lētākās preces konkrētu tirdzniecības vietu piedāvājumā vai pirktas tikai visnepieciešamākās preces, neiegādājoties neko lieku.
Atšķirības vērojamas arī jautājumā par lietotu preču iegādi - tikai 10% vīriešu atzīst, ka ir gatavi iegādāties lietotas preces, kamēr aptaujāto sieviešu vidū šis rādītājs ir ievērojami augstāks - 19%. Savukārt diametrāli pretēja tendence redzama, vērtējot apgalvojumu, ka, neskatoties uz ekonomiskās situācijas izmaiņām, respondenti nedara neko īpašu, lai ietaupītu, - šādu atbildi atzīmējuši 18% aptaujāto vīriešu un tikai 8% sieviešu.
Novērtējot, kuru preču iegādei iedzīvotāji mēdz iztērēt vairāk naudas nekā plānojuši, vairums aptaujāto - 48% sieviešu un 39% vīriešu šai kategorijā minējuši pārtikas preces. Nedaudz vairāk kā piektā daļa sieviešu pārtērē plānoto, iegādājoties apģērbu, apavus un aksesuārus, kā arī kārumus. Tikmēr līdzīgās preču grupās vairāk naudas nekā plānots mēdz iztērēt vidēji 14-16% aptaujāto vīriešu. Sievietes arī biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka pārtērē vairāk nekā plānots, iegādājoties dāvanas un dažādas lietas bērniem, piemēram, rotaļlietas.
Savukārt vīrieši nedaudz biežāk minējuši, ka vairāk līdzekļu nekā plānots tērē ar savu hobiju saistītām precēm, sieviešu vidū šādi impulsa pirkumi novērojami retāk. Tiesa gan, 20% aptaujāto vīriešu un 22% sieviešu apgalvo, ka lielākoties nemēdz pārsniegt plānotos izdevumus.
"DnB NORD Latvijas barometrs" tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
