„Krievu veikali” ir gandrīz vienīgās tirdzniecības vietas Vācijā, kurās iegādājamas Latvijas pārtikas preces, jo iekļūt lielajās vācu tirdzniecības ķēdēs Latvijas ražotāji nespēj nepietiekamās jaudas un stingro nosacījumu dēļ. Tādēļ kopējos pārtikas eksporta rādītājos pārtikas galaprodukti uz Vāciju ieņem vien simbolisku vietu – lielākā daļa eksporta produkcijas ir starpprodukti Vācijas ražotāju vajadzībām. Tomēr Latvijas uzņēmumiem ir svarīgs arī šāds – kaut simbolisks – eksports. Kad uzkrāta dažu gadu pieredze, ražojot produkciju „krievu veikaliem”, ir vieglāk mēģināt ar to uzrunāt arī citus mazumtirdzniecības tīklus. Tiesa gan, tas nebūs paveicams ar Latvijas preču zīmi, jo vidusmēra vācietis veikala pārtikas grozu nepiepilda, eksperimentējot ar svešiem produktiem, lai cik garšīgi un kvalitatīvi tie būtu – viņš lūkojas pēc tā, ko jau pazīst, raksta „Latvijas Avīze”.
Jana Petersena ielā Marcāna rajonā Austrumberlīnē dzīvojamo ēku pudura viducī ir ierīkota Austrumu preču mazumtirdzniecības ķēdes „Mix Markt” tirgotava. Viens no tur sastaptajiem pircējiem – Aleksandrs „Latvijas Avīzei” saka: „Iegādājos tās lietas, kuras citur nopirkt nevar. Re, zivtiņas nopirku, tik labas kā šīs vācu veikalos nedabūsi. Nekur citur neatradīsi arī kvasu, jo vāciešiem jau tāda kvasa nemaz nav.”
Visticamāk, kvasa pudele, kuru savā maisiņā stiepj berlīnietis Aleksandrs, uz Vāciju mērojusi ceļu no Ilģuciema, norāda izdevums. Pēc etiķetes gan tas neesot nosakāms. Uzraksts uz pudeles ir krieviski, bet izcelsmes valsts nav norādīta – kā vairākumam veikala plauktos atrodamo produktu, noskaidrojams vien tik daudz, ka prece ražota pēc „Monolith Gruppe” pasūtījuma. Šis uzņēmums ir viens no Vācijas diviem lielākajiem Austrumu preču importētājiem un vairumtirgotājiem, un zināms, ka tam savu preci piegādā arī Latvijas kvasa ražotājs „Ilgezeem”. Tāpat Latvijā cepta rupjmaize ar nosaukumu divās valodās: „Lettisches Mischbrot” jeb „Latvijskij ržanoi hļeb” - šī maize cepta Kurzemes puses uzņēmumā „Matss”.
Netrūkstot arī preču, par kurām pilnīgi skaidrs – tās nāk no Latvijas. Piemēram, Vidzemes maiznīcā cepti auzu pārslu cepumi, vafeļu tortes „Rīga” un „Beločka”, sausiņi „O! Jā” no Jersikas pagasta vai SIA „Gamma-A” zivju konservi.
„Laimas” šokolādes tāfelīti var nopirkt par 89 centiem (Ls 0,63). Cenu atšķirība no Latvijas veikaliem jūtama Rīgas melnajam balzamam – par puslitra pudeli jānoskaita 16 eiro (Ls 11,25).
Viens no retajiem Latvijas piena produktiem, kas atrodams „Mix Markt” veikalos, esot Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma „Elpa” ražotais saldētais biezpiens „Zerņistij tvorog” (300 gramu kārbiņa maksā 1,29 eiro jeb Ls 0,90). „Vācijas vairumtirgotāja „Monolith” pārstāvis bija pamanījis mūsu biezpienu Latvijas lielveikalā. Nogaršojis, viņam iepaticies, un tad vērsās ar piedāvājumu pie mums. Uz Vāciju esam nosūtījuši jau divas preču partijas,” stāstījis uzņēmuma „Elpa” direktors Gundars Sisenis.
„Monolith” grupas darbiniekam Georgam Švinnam, kura pārziņā ir kontaktu dibināšana ar sadarbības partneriem, pēdējos gados ar meklēšanu esot jānodarbojas arvien retāk – ražotāji paši viņu atrod. Viņš saka: „Vairākums mūsu pircēju ir tā saucamie Vācijas krievi, kuru kopumā Vācijā ir ap trim miljoniem. Pārējās grupas ir krietni mazskaitlīgākas: ebreji, poļi, latvieši, lietuvieši, rumāņi, bulgāri.”