Tallina šogad, protams, primāri asociējas ar Eiropas kultūras galvaspilsētu (kopā ar Turku Somijā). Šim faktam par godu visa gada laikā notiks daudzi un dažādi pasākumi, tādēļ Tallinā noteikti ir vērts paviesoties ne reizi vien. Ar pasākumu programmu vari iepazīties EKG mājas lapā (sk. resursus).
Jūras muzejs Tallinā
EKG programmā loģiski iekļauti arī visi galvenie Tallinas tūrisma objekti. Izņēmums nav arī akcijā "Dižā Baltijas apceļošana" ietvertais Igaunijas jūras muzejs, kam atvēlēta gana nozīmīga loma, jo uzsvars kultūras projektos, likts tieši uz jūras tēmu. 15. jūlijā Tallinas Jūras dienu (15. - 17. jūlijs) laikā Kuti ielā 17 tiks atvērta jauna muzeja filiāle – Lennusadama osta, kur mūsdienīgas atrakcijas (lidmašīnas un zemūdenes simulatori u.c.) būs apvienotas ar pagājušā gadsimta sākumā būvētā hidroplānu angāra auru, kā arī iespēju apskatīt īstus kuģus un zemūdeni. Pēdējie gan aplūkojami jau tagad. Oficiālajā atklāšanā EKG programmas ietvaros paredzēta komponistes Helēnas Tulves darba "Salt" jeb "Sāls" atskaņošana, kas būs papildināta ar mākslinieka Tarvo Hanno Varresa videoprojekcijām.
Citā jūras muzeja filiālē – Mīnu muzejā (Ūsa ielā 37) - no jūnija līdz oktobrim savukārt būs apskatāma tēlnieka Mati Karmina no padomju laiku jūras mīnām veidoto darbu izstāde.
Vieta, kur jūras muzejā jānobildējas akcijas fotomedību dalībniekam. Foto: Publicitātes foto
Taču iespaidīgākais muzeja eksponāts ir no Hījumā salas atvests īsta burinieka masts ar visu buru, kas slejas cauri trim stāviem, sākot ar otro. Bez četriem ekspozīcijas stāviem vēl ir iespēja apskatīt arī Resnās Margarētas jumtu, no kura paveras lielisks skats uz ostu un arī pilsētu. Laiks fotoaparātiem tātad...
Jūras muzejs darbojas no trešdienas līdz svētdienai no plkst. 10 līdz 18, tai pašā laikā iespējams aplūkot arī muzeja kuģus ostā.
Pieaugušajam biļete maksā 3,2 eiro, skolēnam vai studentam – 1,6 eiro, ģimenei – 5,1 eiro.
Attālums no Rīgas – 279 km.
Atgādinām, ka šeit un turpmāk akcijas "Dižā Baltijas apceļošana" dalībniekiem, uzrādot bukletu, ieeja par pazeminātu ieejas maksu. Bukletus var izdrukāt no akcijas mājas lapas (sk. resursus) vai no jaunnedēļas saņemt tūrisma informācijas centros, kā arī pašos tūrisma objektos.
Nost ar cīsiņiem, laiks zobeniem!
Rakvere noteikti daudziem visupirms asociējas ar cīsiņiem. Nav nepareizi, no turienes tiešām nākusi Rakveres cīsiņu pagatavošanas recepte un tur tos ražo joprojām. Taču ir pamatotas aizdomas, ka pēc Rakveres viduslaiku pils apciemojuma un turienes atrakciju izbaudīšanas cīsiņi vairs nebūs pirmā asociācija ar šīs Igaunijas ziemeļaustrumu pilsētas vārdu.
Rakvere atrodas 93 km attālumā no Tallinas un piedāvā savu lauciniecisko, bet tai pašā laikā senas kultūras caurstrāvoto auru. Galvenais pilsētas apskates objekts, protams, ir pils ar 16. gadsimta atrakciju parku tās plašajā pagalmā. Šādos tūrisma objektos ļoti svarīgi ir gidi, un tie šeit nepieviļ – aktierspēle un atraktivitāte sit augstu vilni, un pats tiec momentāni ievilkts viduslaiku spēlē, pie ieejas uzvelkot ar lielu bruņinieku krustu uz krūtīm izgreznotu apģērba gabalu.
Vieta, kur Rakveres pilī jānobildējas akcijas fotomedību dalībniekam. Foto: Publicitātes foto
Uzreiz gan jāsaka, ka Rakveres pilī jārēķinās ar diezgan savdabīgu humora izjūtu. Piemēram, daiļā dzimuma pārstāvēm nav jābrīnās par jautājumu: "Vai tev apenes ir kājās?" Tas kontekstā ar stāstu par moku istabu, lai labāk būtu iespējams izprast tā laika spīdzināto izjūtas. Savukārt vīriešu kārtas pārstāvji var tikt aicināti nodot urīna analīzes un pēcāk arī pagaršot rezultātu. Nav jau tik traki, kā izklausās, – analīžu nodošana ir triks aiz speciāla aizgalda, kādam no malas vērotājam, iespējams, liekot noticēt, ka viss notiek pa īstam. Analīžu traukā patiesībā tiek ieliets salds padzēriens, ko tad arī tiec lūgts pagaršot, gluži tā, kā to darīja kādreizējie dakteri. Analīzes, protams, bija jānodod, lai dabūtu atļauju apmeklēt bordeli, kura gan šeit nav...
Pils apmeklējums ir piesātināts ar dažādām viduslaiku izdarībām, atkarīgs no tā, cik pats vēlies no tā visa patērēt. Varēsi, piemēram, izmēģināt spēkus arī zobencīņā (ieroči ir no gumijas, savainoties nav iespējams) un šaušanā ar loku (te viss ir īsts, tādēļ atļauts šaut tikai pa nedzīvo mērķi). Turklāt iespējams pārliecināties arī par savu šaušanas māku jāteniski uz zirga un kustībā. Tas gan ar nosacījumu, ja kāds tikmēr būs ar mieru stumt ar riteņiem aprīkoto spēļu zirgu.
Vēl ir iespēja pārliecināties par lielgabala šāviena troksni. Tiek piedāvāts arī mazais lielgabals, bet ieteikums turēt muti vaļā jau pirms šāviena, nevis izbrīnā par troksni un gaisa vilni pēc tam.
Iespējams arī kalt monētas, liet sveces, pagatavot šaujampulveri, piedalīties koka un māla apstrādes meistardarbnīcās un galu galā pamieloties ar īstu viduslaiku maltīti Šenkenberga krogā.
Jā, noteikti vērts apmeklēt arī itin baiso nāves istabu un šausmu labirintu, plus arī pati muzeja ekspozīcija veidota gana interesanti. Īpaši jāizceļ uzskatāms izskrējiens cauri dažādu laiku pasaules kartēm. Piemēram, zināji, ka Lietuva kādreiz bija lielāka par Poliju?
Nākamgad rakverieši sola papildināt tā jau piesātināto programmu arī ar viduslaiku deju mācībām.
Pilij apmeklētāju netrūkst, un tā darbojas ar itin ievērojamu peļņu, kas vien par kaut ko liecina.
Darba laiks katru dienu no plkst. 11 līdz 19.
Pieaugušajam biļete maksā 5 eiro, studentam – 3,5 eiro, ģimenei - 10 eiro. Angļu vai krievu valodā runājoša gida pakalpojumi – 20 eiro stundā.
Attālums no Rīgas – 298 km.
Laipni lūgts pazemē!
Dodoties vēl tālāk uz austrumu pusi, vari nonākt Kohtlanomē – mazā kādreizējo kalnraču ciemā, kas atrodas netālu no, visticamāk, vairāk dzirdētās pilsētas Kohtlajarves. Attālums no iepriekš aprakstītās Rakveres – 46 km.
Kas tad tik interesants kalnraču pilsētā? Desmit gadus par muzeja ekspozīciju saucamās šahtas, protams! Diezgan industriāla un saimnieciski pagrimuša paskata ciems ir gana unikāla tūrisma vieta, tieši pateicoties iespējai ikvienam doties pazemes ceļojumā pa kalnraču tuneļiem. Turklāt ikviens tiek ietērpts strādnieku ķitelī, aprīkots ar ķiveri un akumulatoru, kas garantē apgaismojumu īstai kalnraču lampiņai, kas, protams, atrodas uz galvas. Īsta romantika, ne?
Ērtībai tiek izsniegtas arī bahilas, jo pazemē tomēr ir mitrs un, ņemot vērā, ka kādreiz tur iegūts degakmens, - arī nedaudz dubļains.
Vieta, kur degakmens raktuvju muzejā jānobildējas akcijas fotomedību dalībniekam. Foto: Publicitātes foto
Palikt vienam tumšā, mitrā un visnotaļ industriālā tunelī, visticamāk, nav neviena kvēlākais sapnis.
Interesanti, ka joprojām darbojas visa kādreiz izmantotā darba tehnika un gids, kurš, protams, ir izbijis šahtu darbinieks, arī nekautrējas nodemonstrēt to darbībā. Varēsi, piemēram, arī pats pārliecināties, cik viegli vai grūti ir urbt sienā caurumu ar 17 kg smago drillmašīnu, lai ievietotu akmenī spridzekli. Pēdējie muzeja vajadzībām gan netiek nedz rādīti, nedz izmantoti.
Muzeja galvenajā ēkā virszemē, protams, apskatāma arī prozaiskāka ekspozīcija par degakmens ieguves vēsturi. Starp citu, līdzīgs virszemes muzejs ir arī Kohtlajarvē.
Jā, iespējams arī izbrauciens ar apvidus auto pa degakmens karjeru virszemē.
Labi apmeklēto muzeju apskatījuši jau arī apmēram 3000 Latvijas tūristu. Laipni lūgts pievienoties gana plašajam lokam!
Darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 9 līdz 17, sestdienā no plkst. 11 līdz 15. Ekskursijas sākas apaļās stundās.
Adrese – Jāma ielā 1.
Darbdienās pieaugušajam biļete maksā 5 eiro, skolēnam vai studentam – 2,3 eiro, bet sestdienās pieaugušajam – 5,8 eiro, skolēnam vai studentam – 2,6 eiro.
Attālums no Rīgas – 322 km.
