Laikrakstā "The Irish Times" publicēts apjomīgs raksts par latvietēm, kas gatavas pārdoties - precēties ar par naudu.
Gandrīz pirms gada 18 gadus vecā latviešu skolniece Anna ieradās Dublinas lidostā uz divu nedēļu brīvdienām. Viņas ceļojums uz Īriju nebija tipiska brīvlaika pavadīšana. To finansēja 24 gadus vecs Pakistānas pilsonis, dēvēts par Muhamedu, un organizēja meitenes paziņa, kas dzīvoja viņas dzimtajā pilsētā. Draudzene solīja samaksāt, ja Anna dosies uz Īriju, satiksies ar vīrieti no Pakistānas un apsvērs iespēju ar viņu apprecēties.
"Mana draudzene teica, ka ir bijusi Īrijā un viņai tur ir labi draugi.
Viņa teica, ka puisis no Pakistānas nopirks man visu, ko es gribēšu.
Viņa solīja, ka es pat varēšu neprecēties ar viņu, ja negribēšu, bet varēšu tikai pavadīt dažas nedēļas Īrijā,” saka Anna, kura, stāstot par ceļojumu, kas gandrīz beidzās ar katastrofu, vienā laidā smēķē.Nodoma precēties neesot bijis
Anna stāsta, ka nodoma precēties ar Muhamedu nekad nav bijis, bet meitene vienalga devās uz Dublinu, jo gribēja labi pavadīt laiku un iepirkties. Viņa nedomāja par risku, ceļojot uz ārvalstīm un uzturoties kopā ar svešiniekiem. "Man nebija daudz naudas, jo nav darba, un arī manai mātei nebija daudz naudas. Mana ģimene iztika ar aptuveni 250 latiem mēnesī,” viņa stāsta. "Es aizlidoju uz Īriju pagājušā gada oktobrī, mani sagaidīja divi pakistānieši, kas aizveda uz tikšanos ar potenciālo vīru. Mājā dzīvoja arī līgavaiņa brālis ar savu ģimeni. Mans potenciālais vīrs bija diezgan jauks, bet nerunīgs,” saka Anna.
"Mani aizveda nokārtot PPS (personas sabiedrisko pakalpojumu) numuru, jo potenciālais vīrs teica, ka ir man atradis darbu kafejnīcā. Viņš arī jautāja, vai man ir līdzi dzimšanas apliecība, jo tā vajadzīga, lai reģistrētos laulībām. Viņš gribēja mani aizvest uz laulību reģistrācijas biroju. Es sameloja un teicu, ka man nav līdzi dzimšanas apliecības. Tad es pateicu, ka negribu precēties,” viņa stāsta. "Viņš saniknojās un teica, ka vienīgais veids, kā es varētu doties mājās, – ja laulību organizators atdotu naudu, kas par mani ir samaksāta. Es domāju, tas bija apmēram 2000 €.
Viņš ieslēdza mani mājā uz divām dienām, un es netiku ārā.
Es domāju, ka viņi varētu man kaut ko nodarīt, pat izvarot. Es izlikos, ka viss ir labi, bet sāku domāt par bēgšanu,” stāsta Anna.Viņai bija pieejams vīrieša dators, no kura Anna latviešu žurnālistam Dublinā nosūtīja e-pastu ar mājas adresi, kur viņa bija ieslodzīta. Pēc trīs stundām ieradās policija. Latvijas vēstniecība sazinājās ar viņas māti, un drīz Anna aizlidoja mājās.
Vairākām citām jaunām Latvijas sievietēm nav tik ļoti paveicies, un fiktīvo laulību organizētāji viņas turējuši ieslodzītas, izvarojuši un ļaunprātīgi izmantojuši. Īrijas policija izmeklē vairākas šādas lietas.
Latvietes ieslēgtas mājā bez pārtikas
Pagājušajā gadā grupa vīriešu no Indijas kādā mājā ārpus Dublinas ieslodzīja 19 gadus vecu sievieti un vēl divas sievietes 40 gadu vecumā no Latvijas. Par to informēja kādas Īrijas nevalstiskās organizācijas (NVO) darbinieks, kurš šīm trijām sievietēm palīdzēja.
"Sievietes tika ieslēgtas telpā bez apkures un pārtiku saņēma tikai vienu reizi dienā…
Viņas bija iebiedētas un izsalkušas,” stāsta darbinieks, kas vēlas palikt anonīms, lai vainīgie sievietes nevarētu izsekot. "Latvijā vietējais vīrietis un sieviete bija apsolījuši viņām naudu un darbu, ja viņas Īrijā apprecēs vīriešus, kas nav ES pilsoņi. Kad sievietes izbēga, viņas apturēja auto un tā nokļuva Dublinā. Pirms ierašanās organizācijas birojā guļot autoostā, viņas tika arī apzagtas. Arī pēc tam ļaunprātības nebeidzās. Sievietes īsziņās saņēma draudus no organizatoriem,liekot abām vecākajām sievietēm baidīties par viņu bērnu drošību Latvijā,”
stāsta NVO darbinieks.2006.gadā cena par fiktīvu laulību slēgšanu bija ļoti augsta - aptuveni 10 000 eiro, pagājušajā gadā vidējā cena nokritās līdz aptuveni 2000 eiro.
Vēl viena "The Irish Times" raksta varone - Liene stāsta, ka tā nebija tikai nauda, kas lika viņai apsvērt viltus laulību iespēju. "Laulību organizētājs Latvijā man teica, ka saņemšu 3000 €,
un es esmu cilvēks, kuram patīk piedzīvojumi,”
stāsta Liene, kas aizlidoja uz Dublinu, lai satiktos ar studentu no Pakistānas Zubaru. "Es paliku pusotru mēnesi viņa mājā, un man bija sava istaba. Viņi maksāja par visu, un man bija iespēja nākt un iet, kad es gribēju. Man patika īru diskotēkas,” saka 35 gadus vecā trīs bērnu māte.No laulībām pēdējā brīdī atsakās
"Viņi aizveda mani uz laulības reģistrāciju biroju tālu ārpus Dublinas. Es iesniedzu savu dzimšanas apliecību, pasi un PPS numuru. Nebija interviju, tikai pajautāja dažas vienkāršas lietas, piemēram, vai esmu bijusi precējusies pirms tam. Tas bija ļoti viegli.” Dažas nedēļas vēlāk Liene nolēma atteikties no laulībām ar Zubaru un atgriezās mājās. Bet viņa saka, ka zina citas sievietes, kas Īrijā ir apprecējušās.
Krāpnieki izmanto ES direktīvu par brīvu pārvietošanos,
kas nodrošina uzturēšanās tiesības personām, kas nav ES pilsoņi, bet kuru laulātie ir ES pilsoņi (kaut gan laulības ar Īrijas pilsoni nenodrošina šīs uzturēšanās tiesības.) Kopš direktīva 2006.gadā kļuva par likumu, cilvēku skaits, kas pieteikušies uzturēšanās atļaujām, pamatojoties uz precībām ar ES pilsoni Īrijā, ir pakāpeniski palielinājies, 2009.gadā sasniedzot 2129, salīdzinoši 2006. gadā bija 1207.Šī tendence turpinās: 2010.gada pirmajos sešos mēnešos, pamatojoties uz laulībām, uzturēšanās atļauju pieprasījumus iesnieguši 1182 cilvēki, kas nav ES pilsoņi.
"Mīlas dēka starp Baltiju un Pakistānu nemazinās"
Janvārī, tiekoties ar saviem ES kolēģiem Spānijā, Īrijas tieslietu ministrs teica: "Arvien pieaug pierādījumu skaits par ļaunprātīgu ES imigrācijas likumu izmantošanu, un Īrijas pieredze rāda, ka mīlas dēkai starp Pakistānu un Baltijas valstīm nav tendence samazināties.”
Tieslietu departamenta skaitļi liecina, ka līdz augusta beigām iesniegti 266 pakistāņu laulāto pieteikumi, kas ir līdz šim lielākais skaits. Vairāk nekā trešdaļa no šiem pieteikumiem – 115 – ir balstīti uz laulībām ar Latvijas sievietēm. Pamatojoties uz laulībām ar galvenokārt Austrumeiropas sievietēm, lielu skaitu pieteikumu uzturēšanās atļaujām Īrijā iesnieguši arī Indijas, Bangladešas un Nigērijas pilsoņi. Parādība ir tik izplatīta, ka viens no valsts augstākā ranga laulību registratoriem augustā brīdināja, ka līdz 15% no civilajām ceremonijām Īrijā varētu būt fiktīvas. Dennis Prior aprakstīja gadījumus, kad laulību ceremonijas līgavai un līgavainim nepieciešami tulki, jo viņi nespēj saprast viens otru.
