Publiski Latvijas kormūzikas leģendu apaļo jubileju plānots atzīmēt pie Mežaparka Lielās estrādes virsdiriģenta pults 20. augustā koru lielkoncertā "Meistars.Dziesma.Leģenda".
Imants Kokars diriģēs Raimonda Paula dziesmu "Manai dzimtenei", bet Gido Kokars kāps uz virsdiriģentu podesta ar Zigmara Liepiņa "Svētī debesīs šo zemi". Koncertā izskanēs arī komponista Mārtiņa Brauna sarakstītais veltījums brāļiem Kokariem – sasauksmes dziesmu "Brāli", kas lielkoncerta programmā iekļauta kopkora izpildījumā.
Koncertu tiešraidē varēs noskatīties Latvijas Televīzijas 1. kanālā.
Latvijas Televīzija 17. augustā, plkst.21.25 ieplānojusi arī īpašu diriģentiem veltītu "100 grami kultūras" pārraidi.
Pēc raidījuma plkst.22.25 LTV skatītājiem piedāvās arī pirms 33 gadiem Rīgas kinostudijā tapušo filmu "Brāļi Kokari", kuras režisors ir Juris Podnieks.
Sestdien, 20. augustā, plkst.14.30 skatītāju vērtējumam tiks nodots pašu diriģentu veidotais muzikālais pašportrets "Dziesmas leģionāri". Tajā viņi iekļāvuši savus spilgtākos muzikālos priekšnesumus visa mūža garumā, kuros neviļus spilgti iezīmējas arī dažādu pagājušā gadsimta vēstures posmu noskaņas notikumos un cilvēkos.
Mūzikas pedagogi, vairāku pazīstamu mūzikas mūzikas kolektīvu dibinātāji Imants un Gido Kokari dzimuši 1921. gadā Gulbenē. Bērnību diriģenti pavadījuši Vecgulbenes pagasta "Avotiņos". Mācījušies Vecgulbenes pagasta Blomes pamatskolā, vēlāk mācības turpinātas Cēsu, Jelgavas un Rēzeknes skolotāju institūtā (1938. - 1943.).
Karš izjauca brāļu tālākos dzīves plānus, līdz viņi atkal satikās Cēsīs, kur Imants Kokars studēja Cēsu Skolotāju institūtā, vadīja jaukto kori, studijas apvienojot ar mācībām Cēsu mūzikas vidusskolā. Viņš bija arī Cēsu rajona pūtēju orķestra virsdiriģents.
Gido Kokars izglītību turpināja Cēsu Mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļā un strādāja par dziedāšanas skolotāju. 1950. gadā Cēsu Skolotāju institūta koris ieguva pirmo vietu "Dziesmu karos", kur pirmoreiz plašak izskanēja talantīgo diriģentu – brāļu Kokaru vārds.
Teodors Kalniņš rosināja Imantu iestāties Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. Pēc Kalniņa aicinājuma jaunais diriģents strādāja par kormeistaru Latvijas Radio korī. Interese par mūziku no jauna saveda brāļus kopā – abi Rīgā mācījās vienā augstskolā, vienā fakultātē, vienā nodaļā un vienā kursā.
Gido kļuva par Jāņa Ozoliņa audzēkni, Imantu Kokaru uzņēma Mendeļa Baša klasē.
Mācības augstskolā brāļi Kokari savienoja ar darbu Rīgas Pedagoģiskajā institūtā un dibināja savus pirmos korus. Kopš sešdesmitajiem gadiem brāļi Kokari ir Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas pasniedzēji, profesori un kopš 1990. gada – Zinātniskās padomes locekļi.
Viens no zināmākajiem Imanta Kokara radošās darbības augļiem ir Rīgas kamerkoris "Ave Sol", kura mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents viņš bija no 1969. gada. Kopš 2000. gada "Ave Sol" vada Imanta Kokara dēls Uldis Kokars.
Maestro Imants Kokars vadījis arī korus "Dziedonis" un "Beverīna", ir skolotāju koru un studentu kustības "Gaudeamus", kā arī Kamerkoru festivāla dibinātājs Latvijā un Starptautiskā kamerkoru festivāla iniciators. Arī Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētki ir Imanta Kokara lolojums, viņš bijis pieprasīts starptautisku kora festivālu žūrijas loceklis.
Gido Kokars bijis Rīgas kamerkora "Ave Sol" direktors un uzvedumu daļas vadītājs (no 1969.g.); diriģents un kora mākslinieks (1969. - 1987.) Gido ir skolotāju kora "Daina" dibinātājs, ilggadējs kora "Daile" vadītājs, gaidīts svētku viesdiriģents Zviedrijā, Vācijā, Itālijā un Čehijā.
Brāļi Kokari bijuši virsdiriģenta godā astoņos Vislatvijas Dziesmu svētkos.Apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni un ir Latvijas Lielās mūzikas balvas ieguvēji.
2008. gadā apgādā "Dienas grāmata" tika izdota Laimas Muktupāvelas biogrāfiska grāmata par brāļiem Kokariem "BrāliBrāli".
