Lielai daļai no jums, lasītāji, pirmā reakcija, izlasot šādu ievadu, noteikti bija ieslīps smīniņš un klusa doma: «Interesanti gan, kādā veidā viņi to domā? Ja nu gadās apēst kādu halucigēnu sēnīti - tas tik tiešām būtu varens treniņš!» vai kas tamlīdzīgs. Un tomēr ar pilnīgu pārliecību ir iespējams apgalvot - sēņošana atstāj teicamu iespaidu un smadzeņu darbību. Un, ja palūkosimies uz šo procesu plašāk, nešauboties ikviens varēsim tam piekrist.
Ir pats «karstākais» sēņu laiks (kā nu ne, ja pat afišu stabus Rīgas ielās rotā krāšņi beciņu attēli), tāpēc pirms došanās mežā iesācēji šajā jomā steidz apgūt sēņu «ABC». Kur nu vēl labāku smadzeņu treniņu par mācīšanos! Un, ja vēl varam jaunapgūtās zināšanas par sēnēm sasaistīt ar jau esošām pieredzē (piemēram, pārsteigumā saprotot, ka mušmires «svārciņi» patiešām atgādina kuplus, faltētus svārkus!), smadzeņu attīstība garantēta.
Nu, ko, kad teorētiski tās lietas apgūtas, laiks posties uz mežu! Citiem vārdiem, laiks kārtīgam pārgājienam svaigā gaisā. Nebrīnieties, ja šīs pastaigas laikā pēkšņi sākiet atcerēties pat sīkākās detaļas no tā, ko iepriekš par sēnēm bijāt iemācījušies, jo fiziska slodze un pastaigas paātrina mācīšanās un atcerēšanās procesus. Britu pētnieki Dž. Bārtone un Ž. Pretī apgalvo, ka pat piecu minūšu gājiens neskartā dabā padarīs jūs možākus un darbspējīgākus (bet kurš tad sēņo piecas minūtes?! Ak, šie britu pētnieki...).
Dodoties sēņot, ņemiet līdzi citus sēņot gribētājus - ne tikai drošāk, bet arī smadzenēm tīkamāk! Varat vienkārši runāt viens ar otru, diskutēt, spēlēt spēli «Kurš otram uzdos āķīgāku jautājumu?», kolektīvi kliegt un kliedzienā izlikt visu, kas uz sirds, un pat dziedāt, tā īpaši attīstot labās smadzeņu puslodes darbību. Ikvienai no šīm darbībām var būt terapeitisks efekts. Tik daudz, ko darīt, vai ne? Tikai neaizmirstiet par sēnēm - jūs taču atnācāt sēņot! Ik pa laikam pameklējiet arī tās. Ja domāsiet: «Kāpēc? Mums tāpat ir interesanti un jau tik daudz darām smadzeņu labā!», atcerieties, ka sēņu meklēšana ir ļoti labs uzmanības koncentrēšanas treniņš, turklāt darbojas selektīvie procesi, mēģinot atšķirt, kuras sēnes likt groziņā un kuras - ne (mušmires gan ir ļoti krāšņas, bet tās labāk atstājiet mežā).
Ja tomēr labprātāk uz mežu dodaties vienatnē, arī tas smadzenēm patīk! Galu galā tā var būt lieliska meditācija un relaksēšanās, kā arī teicama atbrīvošanās no stresa. Turklāt arī vienatnē jūs varat izkliegt sakrājušās emocijas un, ticiet, mežā neviens nepadomās, ka esat jocīgs. Pat, ja apkārt būs citi sēņotāji, viņi nospriedīs, ka sasaucaties ar savējiem.
Jebkurā gadījumā uzstādiet sev mērķi - piemēram, atrast vismaz desmit (ēdamas) sēnes. Apbalvojuma sajūta, atrodot sēni, ir ne tikai patīkama, bet arī veicina dopamīna izdalīšanos smadzenēs, paātrinot kognitīvo un taktilo mācīšanos. «Tātad - jo vairāk sēņu, jo vairāk dopamīna,» jūs varētu nodomāt. Drīzāk gan - jo vairāk sēņu, jo vairāk... sēņu! Citiem vārdiem, jo izjustāka atalgojuma sajūta jums būs pēc pirmajām atrastajām sēnēm, jo intensīvāk smadzenes ģenerēs ceļus, kā vēl gūt šo atalgojuma sajūtu, liekot jums meklēt arvien jaunas vietas, kur sēņu varētu būt vairāk. Tādēļ nebrīnieties, kādēļ ieejat sēņošanas azartā - pat, ja esat iesācējs šai jomā!
Jā, azarts ir spēcīgs mehānisms, tomēr ieteikums, ko iesakām ņemt vērā - kad sāk satumst, labāk dodieties mājup. Galu galā - gan jau būsit atraduši krietni vairāk sēņu salīdzinājumā ar sākotnēji uzstādīto mērķi un pat, ja nē - ieguvumi no sēņošanas procesa vien ir lieliski. Un, ziniet, mājās jūs gaidīs vēl viens patīkams ieguvums smadzeņu darbībai - salds un ciešs miedziņš, kas atstās pozitīvu iespaidu gan uz jūsu fizisko, gan garīgo ķermeni.
Epiloga vietā...
Psiholoģijā pastāv kāds mūžsens un konstantu
patiesību saturošs teiciens - viss ir atkarīgs no attieksmes. Jebkuru
situāciju mēs varam aplūkot no visdažādākajām perspektīvām un atkarībā
no tā, kuru no tām akcentējam, veidojas atšķirīgi vienas un tās pašas
situācijas redzējumi. Lai jums izdodas saskatīt skaisto un noderīgo it
visur!
