Mikoloģe Inita Dāniele brīdina, ka baltā mušmire, zaļā mušmire, vēl arī ķiverenes, tīmeklenes un šķiedrgalvītes ir Latvijas nāvīgi indīgās sēnes, kuras vajadzētu zināt katram sēņotājam. Atskaitot abas minētās mušmiru sugas, nāvīgi indīga ir arī Patujāra šķiedrgalvīte un apmalotā ķiverene, bet ar tām var noindēties tie, kas meklē halucinogēnās sēnes.
Ja ejat sēnēs ar klasisku nolūku — salasīt ēdamās, bet mēģināt sēnes sugu pats noteikt pēc grāmatām, jāuzmanās paņemt nepareizo tīmekleni, brīdina mikoloģe. Piemēram, sarkandzelteno tīmekleni, kas sastopama diezgan bieži. Latvijā ar sarkandzelteno tīmekleni neviens nav saindējies, bet klīst baumas, ka ar šo sēni esot noindēts Ļeņins.
Sajaukšanas ziņā bīstamākā ir zaļā mušmire, kas tiek uzskatīta arī par pasaules indīgāko sēni, jo tās zaļgano cepurīti tiešām nezinātājs var sajaukt ar kādu bērzlapi. Zaļā mušmire biežāk aug Latvijas rietumdaļā, arī parkos pie ozoliem, norāda mikoloģe.
Arī balto mušmiri, lai gan tā ir izteikti balta, lapiņas ieskaitot, dažos gadījumos var sajaukt. Citas mušmires tik indīgas nav, bet divas sugas — sarkstošā mušmire un pelēkā mušmire — Latvijā ir pat ēdamas.
