Stēvija patiešām nāk no tālienes – no Dienvidamerikas, un mēs to vēl pagaidām tik labi nepazīstam, tomēr nu jau arī Latvijā tai ir savs cienītāju pulks.
Un kā nu ne – tā ir krietni saldāka par cukuru un tajā pašā laikā nesatur ogļhidrātus, neizmaina cukura līmeni asinīs un nesatur kalorijas. Līdz ar to stēvijas lietošana ir risinājums ne tikai cilvēkiem ar diabētu, aptaukošanos un aterosklerozi, bet arī tiem, kuri šajās problēmās nevēlas iedzīvoties. Dažādās publikācijās uzskaitītas vēl vesela virkne slimību, kuru ārstēšanā mēdz izmantot stēviju, ko reizēm dēvē pat par «21. gadsimta zālēm». Tomēr pirmām kārtām stēvija ir pārtikas produkts, kuru ikviens var ikdienā lietot ēdienu saldināšanai. Guarani indiāņi stēviju esot pratuši izmantot gan uzturā, gan tautas medicīnā jau pirms 1500 gadiem. Viņi savā valodā saukuši to par saldo zāli. Savukārt vārds «stēvija» augam dots par godu pirmajam tās pētniekam – spāņu botāniķim un ārstam, kurš savu uzvārdu latīņu manierē rakstījis: Stevus. Saldās garšas dēļ stēviju mēdz saukt arī par meduszāli.
Mūsu klimats nav tāds kā Paragvajā, kurs stēvija aug kalnainos apvidos, tāpēc entuziasti audzē to siltumnīcās vai podiņos uz palodzes, vasarā izstāda arī dārzā un iegūst saldinātājus no stēvijas lapām mājas apstākļos, bet dažādi stēvijas produkti – ekstrakti, pulveri, tabletes u.c. tiek ražoti arī rūpnieciski. Nesen uzņēmums The CocaCola Company saņēmis Eiropas Komisijas pilnvaru stēvijas lietošanai savos produktos. Uzņēmuma pārstāvji informē, ka saldinātāja ražošanā izmantotās stēvijas drošība ir pierādīta un pamatota vairāk nekā 25 gadus ilgā zinātniskās izpētes procesā. Saldinātāji, kuru sastāvā ir stēvija, jau sen tiek lietoti gan auga dzimtenē Paragvajā, gan Japānā, kura ir lielākā stēvijas produktu patērētāja, un vēl citās valstīs. 2010. gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) izvērtējusi no stēvijas iegūto stevioglikozīdu drošību un noteikusi ieteicamo dienas devu to drošam patēriņam uzturā.
Audzētāji zina teikt, ka stēvija mīl siltumu un mitrumu, bet labi spēj paciest temperatūras svārstības. Saknes nav dziļas, tāpēc augs labāk jūtas platā un seklā podiņā. Stēvijas lapiņas ir vissaldākās brīdī, kad augs sāk ziedēt, visaugstākais glikozīdu saturs ir vidēja vecuma lapiņās, kamēr jaunās un vecās ir mazāk saldas. Lapiņas izkaltē sausā, labi vēdināmā vietā un pēc tam saberž pulverī – tas ir visvienkāršākais paņēmiens. Veselas kaltētas lapiņas izmanto tējas pagatavošanai. Ja ir vēlēšanās un pietiekami daudz izejvielu, var iegūt arī stēvijas uzlējumu vai sīrupu. Stēvijas produktus izmanto dzērienu saldināšanai, desertiem, putrām, mērcēm, konditorejas izstrādājumiem, arī augļu un dārzeņu konservēšanai. Internetā var atrast diezgan daudz ēdienu dzērienu recepšu ar stēviju, taču, pirms ķerties pie darba, noteikti jāizlasa, kāda veida stēvijas produkti tajās prasīti, citādi var kļūdīties ar proporcijām.
Stēvija aizstāj cukuru tajā nozīmē, ka tā rada saldu garšu, bet, ja cukuram ir loma arī ēdiena konsistences veidošanā, tad jādomā, kā to panākt citiem līdzekļiem. Padomāt ir vērts, jo, aizstājot cukuru ar stēviju, var novērst visus veselībai nevēlamos efektus, ko rada «baltā inde».
*
NODERĪGI
• Stēvijas produkti jāpievieno ēdieniem daudz mazākās devās nekā cukurs. Aprēķināts, ka caurmērā 15–20 lapiņas aizstāj veselu glāzi cukura.
• Vārot kafiju ar kaltētām stēvijas lapām, tās pievieno reizē ar kafijas biezumiem un pēc tam dzērienu izkāš. Ja vēlas, pielej arī pienu.
• Ja gatavo tēju ar stēviju, tējkanniņā vispirms liek kaltētas stēvijas lapas un aplej tās ar vārošu ūdeni, piepildot kanniņu līdz pusei. Tad to apsedz un atstāj tēju ievilkties 7–10 minūtes, pēc tam pievieno beramo tēju, pielej kanniņu ar vārošu ūdeni līdz augšai un ļauj
ievilkties vēl dažas minūtes.
• Ērtāk dzērienu saldināšanai ir izmantot stēvijas uzlējumu un sīrupu vai kādu no rūpnieciski ražotajiem stēvijas produktiem.
• Ja stēviju izmanto, marinējot gurķus, tomātus un citus dārzeņus, marinādei nepievieno cukuru, bet uz trīs litru burku liek 5–7 svaigas stēvijas lapiņas.
*
RECEPTES
Stēvijas uzlējums un sīrups
• Sastāvdaļas. 100 g kaltētu stēvijas laipiņu, viens litrs vāroša ūdens.
• Pagatavošana. Lapiņas aplej ar ūdeni, traukam uzliek vāku, nostādina 24 stundas. Šķidrumu izkāš, lapiņām uzlej vēl 500 ml ūdens un vāra vienu stundu. Salej abus šķidrumus kopā, izfiltrē. Uzglabā ledusskapī, lieto produktu saldināšanai. Ja vēlas iegūt koncentrētāku saldinātāju, var pagatavot sīrupu: trauku ar uzlējumu liek karstā ūdens peldē uz mazas uguns un vāra, līdz tas biezē, – uz šķīvja uzpilināta lāse neizplūst.
Rudzu miltu pankūkas ar greipfrūtiem
• Sastāvdaļas. Viena glāze rudzu miltu, 1–2 olas, viena glāze vājpiena, divas ēdamkarotes izkausēta margarīna, divas ēdamkarotes kaltētu, saberztu stēvijas lapiņu, viens greipfrūts, nedaudz stēvijas uzlējuma, šķipsniņa malta kanēļa, skābais krējums vai grieķu tipa jogurts.
• Pagatavošana. Olas sakuļ, pievieno miltus, pienu, margarīnu un stēviju. Atstāj mīklu mazliet nobriest. Uz pannas olīvu eļļā izcep plānās pankūkas (jāuzmanās, lai maliņas nebūtu apkaltušas). Greipfrūtam izloba mīkstumu, pievieno stēvijas novārījumu un kanēli, samaisa un sadala iegūto pildījumu atbilstoši pankūku skaitam, liek uz pankūkām, satin rullīšu vai aploksnīšu veidā, saliek uz pannas, uzliek vāciņu un sasilda. Pasniedz ar krējumu vai jogurtu.
Augļu kokteilis ar stēviju
• Sastāvdaļas. 2 glāzes ananasu sulas, viens banāns, viens kivi, viena tējkarote kaltētu, saberztu stēvijas lapiņu.
• Pagatavošana. Augļus nomizo, sagriež, sasmalcina blenderī, pievieno stēviju un sulu, saputo.
Ābolkūka ar stēviju
• Sastāvdaļas. Mīklai: trīs glāzes miltu, 200 g mīksta margarīna, trīs olas, 2 ēdamkarotes stēvijas uzlējuma, paciņa cepamā pulvera,
pildījumam: 3–5 skābi āboli, stēvijas uzlējums pārliešanai. Viena ola pārziešanai.
• Pagatavošana. Margarīnu puto, pa vienai pieliek olas, pievieno stēvijas uzlējumu un miltus, kas sajaukti ar cepamo pulveri, samīca viendabīgu mīklu. Pusi mīklas izveltnē uz plāts, pārliek ar ābolu šķēlītēm, apslacina ar stēvijas uzlējumu, virsū liek otru mīklas kārtu. Saspiež kopā malas, virspusi sašvīkā ar dakšiņu, pārziež ar sakultu olu. Cep 180 grādu temperatūrā.
Stēvijas cepumi
• Sastāvdaļas. Glāze miltu, 2 ēdamkarotes stēvijas uzlējuma, pusglāze ūdens, 100 g sviesta, naža gals sāls; ola pārziešanai.
• Pagatavošana. No šīm sastāvdaļām samīca mīklu, izveido garus standziņu veida cepumus, liek uz plāts, kas apslacināta ar ūdeni, pārziež ar sakultu olu. Cep vidējā siltumā.
Ingvera limonāde ar stēviju
• Sastāvdaļas. Trīs glāzes ūdens, nepilna glāze nomizota, sagriezta svaiga ingvera, viena vaniļas pāksts, viens citrons,
viena ēdamkarote kaltētu stēvijas lapiņu; gāzēts ūdens.
• Pagatavošana. Ingveru vāra desmit minūtes, pievieno vaniļu, sagrieztu citronu un stēviju. Atdzesē. Izkāš, glabā vēsumā, pasniedzot pēc garšas atšķaida ar gāzēto ūdeni.
