Šos svētkus svin visā pasaulē, tāpēc ir daudz
interesantu lietu, ko mēs nezinām. Kāpēc gan neuzzināt? Interesanti
fakti un tradīcijas
- ASV zinātnieki ir aprēķinājuši, lai Santa Klauss jeb Ziemassvētku vecītis varētu uzspēt izdalīt dāvanas visiem bērniem, tam būtu jāpārvietojas ar ātrumu 650 kilometri stundā.
- Dāvaniņu un saldumu atstāšana zeķēs nāk no 12. gadsimta, kad franču mūķenes pie nabadzīgo mājām sameta zeķēs saldumus un žāvētus augļus.
- Arī Holandē bija paradums atstāt apavos pārtiku Svēta Nikolaja ēzeļiem. Par to viņš atstāja pretī dāvaniņu.
- Eiropā katru gadu izaudzē gandrīz 60 000000 eglīšu.
- Anglijā, pirms tradicionālās tagadējā tītara likšanas galdā, bija cūkas galva ar sinepēm.
- Daudzviet Ziemassvētku eglītes... apēd (ne visur), jo skujas saturot daudz C vitamīna.
- 1659. - 1681. gadam Bostonā bija aizliegtas jebkādas aktivitātes un svinības saistībā ar Ziemassvētkiem. Par pārkāpumu draudēja 5 šiliņu naudas sods.
- Sākotnēji Ziemassvētku pudiņš bija zupa ar rozīnēm un vīnu.
- Eiropā ir valstis, kur ar likumu noteikts, ka uz Ziemassvētkiem darbiniekiem jāsaņem prēmija vienas mēnešalgas apmērā.
- Apvienotajā Karalistē svētku galda galvenais elements ir Ziemassvētku kūka. Saskaņā ar senu recepti, tajā obligāti ir jābūt ieceptām šādā lietām: gredzens (simbolizē laulības), monēta (īpašums), mazs pakavs (veiksme).
- Ēdieni, kas ir pagatavoti no putniem (zoss, tītars) ir tradicionāls Ziemassvētku ēdiens Vācijā un Anglijā.
- Anglijā tradicionālajam pudiņam ir jābūt noteikti uz galda, to dekorē ar egļu zariņiem.
- Kad Džeims Beluši nebija vēl slavens aktieris, viņš savā pilsētā strādāja svētku laikā par Santa Klausu. Kādā reizē viņš vadāja dāvanas bez autovadītāja apliecības. Protams, ka viņu apturēja jau pirmajā krustojumā (bez autovadītāja apliecības vadīt auto skaitās kriminālnoziegums), ieslēdzot roku dzelžos un nolasot viņa tiesības. Bērni, kuri to redzēja bija sašutuši un daudzi saka raudāt, sakot: "Santa Klausu arestēja! Dāvanas nebūs!".
- Interesants pētījums: 7 no 10 mīlošu britu suņiem šajos svētkos saņem kādu dāvanu.
- Daudzās valstīs ir tradīcija saskūpstīties zem āmuļa koka zariem. Senie skandināvi āmuļa koku saistīja ar draudzību un mīlestību.
- Likteņa urna ir tradīcija, lai vairotu jautrību pēc dāvanu saņemšanas. Šī tradīcija tiek ievērota Itālijas mājās. Urna tiek izmantota Ziemassvētku vakarā. Pirmā laimi izmēģina māte, tikai tad pārējie ģimenes locekļi.
- Ja Ziemassvētku laikā jūs ceļotu apkārt pa visu Franciju, tad ievērotu, cik atšķirīgas ir mielasta tradīcijas dažādās Francijas vietās. Dienvidu Francijā, piemēram, ir Ziemassvētku klaips, kas ir pārgriezts uz pusēm. To ēd tikai tad, kad viena daļa ir piešķirta kādam trūkumcietējam. Bretaņā tie ir griķu rauši ar krējumu, kas ir populārs svētku pamatēdiens (līdzīgi kā mums zirņi ar speķi). Elzasā - cepta zoss. Burgundijā priekšroka ir kastaņiem un tītaram. Parīzes apkaimē mīļākais svētku ēdiens ir austeres, kam seko Ziemassvētku kūka, kas veidota kā Ziemassvētku grāmata.
- 1647. gadā Anglijā Ziemassvētki tika pasludināti par pretlikumīgiem. Svētkus aizliedza puritāņu līderis Olivers Kromvels, jo puritāņi uzskatīja, ka tai ir jābūt Svētai dienai, nevis jālīksmo un jārīko izēšanās orģijas. Aizliegumu atcēla tikai 1660. gadā, kad puritāņi zaudēja savu ietekmi.
- Oklahoma 1907. gadā kļuva par pēdējo no valstīm ASV, kas pasludināja Ziemassvētku svētku dienas par valsts brīvdienām.
- Pirmā pastmarka par godu Ziemassvētkiem tika izdota 1937. gadā Austrijā.
- Amerikā lielākais iepirkšanās drudzis ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem, kad tirgotāji iegūst aptuveni 70 % no visas gada peļņas.
- Armēnijā tradicionālo maltīti viedo cepta zivs, salāti un spināti. Maltīti parasti ietur pēc Ziemassvētku dievkalpojuma.
- Francijā Ziemassvētkus dēvē par Noell, tas ir iegūts no frāzes "les bonnes nouvelles", kas nozīmē "labas ziņas". Un tas attiecas uz Evaņģēliju.
- Gvatemalā Ziemassvētkus svin 25. decembrī, bet pieaugušajiem nav pieņemts apmainīties ar dāvanām līdz Jauna gada sagaidīšanai. Bet bērni gan saņem dāvanas Ziemassvētku rītā.
- Anglijā 20. gadsimtā ir bijuši tikai 7 balti Ziemassvētki.
- Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā ir lielāka iespēja Ziemassvētkiem būt baltiem, nekā Anglijā.
- Pirmais Ziemassvētku zīmogs tika izdots Kanādā, 1898. gadā.
- Pirmo Ziemassvētku kartiņu izgatavoja 1842. gadā, Anglijā. To pārdeva 1 000 eksemplāros Londonā.
- Norvēģijā pēc svētku vakariņām un lielās dāvanu izsaiņošanas visām slotām mājās ir jābūt paslēptām. Jau izsenis norvēģi uzskata, ka raganas un ļauni gari Ziemassvētku vakarā zog slotas, lai dotos izjādēs.
- Zviedrijā pēc tradīcijām no salmiem gatavo kazu - Julbock. Salmu rotājumi ir raksturīgi Skandināvijas Ziemassvētkiem.
- Nīderlandē svētkos nāk Svētais Nikolass, bērniem no rīta kurpes piepildot ar saldumiem.
- Ukrainā tradicionālo Ziemassvētku maizi sauc par Kulaču jeb "Kolach", kas simbolizē Trīsvienību.
- Lielbritānijā pēc Ziemassvētku tradīcijas, kamēr maisa pudiņu, ir jāvēlas kaut kas, bet pudiņu jāmaisa pulksteņrādītāja virzienā.
- Pirms āmulis kļuvis par skūpsta simbolu, tas tika uzskatīts par burvju pilnvaru seno ķeltu un teitoņu tautām. Tas spēja dziedēt brūces un ārstēt neauglību. Ķelti karināja āmuļus mājās, lai aizbaidītu ļaunos garus un piesauktu veiksmi.
- Visvairāk dimantus cilvēki iegādājas tieši Ziemassvētku laikā.
- Sākotnēji Ziemassvētku rotājumus pagatavoja no papīra ziediem, āboliem, cepumiem un konfektēm.
- Ziemassvētku dāvanu devēji katrā valstī simboliski ir savi: Vācijā - Christkind - eņģeļu kurjers, skaista, godīga meitene ar mirdzošu sveču vainagu galvā. Anglijā - Ziemassvētku vecītis, Holandē - Svētais Nikolass, Italijā - La Befana (labā feja), Spānijā un Dienvidamerikā - Trīs karaļi, Skandināvijā - dažādi Ziemassvētku rūķi.
- Ziemassvētku sezona sākas 24. decembrī un beidzas 5. janvārī. Tāpēc šis periods pasaulē ir zināms kā divpadsmit dienu Ziemassvētku periods.
- Pirmais britu monarhs, kas veltīja Ziemassvētku runu tautai, bija karalis Džordžs V.
