Maijā atvērts arī Vācijas un Austrijas darba tirgus, tāpēc darba meklētāju ārpus Latvijas robežām būs vēl vairāk. Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) brīdina uzmanīties no krāpnieciskām firmām, kuras labprāt iedzīvojas uz nezinātāju rēķina.
Visvairāk sūdzību par darba meklētāju apkrāpšanu tiek saņemts no Īrijas, Lielbritānijas, Spānijas, Itālijas, Vācijas, Zviedrijas un Norvēģijas. ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis konstatē: "Sūdzību ir daudz. Piemēram, Austrijā nokļuva darba meklētāju grupa, lai vāktu apelsīnus. Katrs samaksāja 50 eiro. Pasakiet, kur Austrijā aug apelsīnu plantācijas?" Nīderlandē no Latvijas viesstrādniekiem iekasēja 200 eiro no katra, bet darba līguma nevienam nebija. Zviedrijā mūsu viesstrādnieki tika nolīgi lasīt ogas, bet darba apstākļi bija slikti, katru dienu nācās strādāt 13 stundu, algu nesamaksāja, un cilvēki pat nevarēja atbraukt atpakaļ uz Latviju.
Turklāt ārzemēs dzīves dārdzība ir lielāka nekā šeit, tālab viesstrādniekiem vajadzētu pietaupīt naudas rezervi gan ēšanai, gan atpakaļceļam, ja nu kas noiet greizi. Piemēram, darba devējs nesamaksā visu algu vai iekavē to. Ar informāciju par dzīves dārdzību iespējams iepazīties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā www.nva.gov.lv. Darba meklētājiem ieteicams pirms izceļošanas ļoti rūpīgi iepazīties ar nākamo darba devēju, atalgojumu, dzīvošanas apstākļiem un nepieciešamajiem izdevumiem. Vēlams informēt ģimenes locekļus un draugus par nākamo dzīvesvietu, kā arī reģistrēties ĀM Konsulārajā reģistrā https://kr.am.gov.lv. Pases kopija, dzīvības, veselības un mantas apdrošināšana jānokārto jau Latvijā.
Latvijas vēstniecības un ĀM Konsulārais departaments iespēju robežās palīdz nelaimē nokļuvušajiem nokļūt mājās, bet jāsaprot, ka iespēju robežas nenozīmē brīvus līdzekļus valsts budžetā, lai izmaksātu atpakaļceļu. Arī sociālās aprūpes centri, kuros uz laiku var ievietot bez naudas palikušos Latvijas iedzīvotājus, mēdz būt pārpildīti.
Visbiežāk Latvijas darba meklētāji pieļauj vienu un to pašu kļūdu: viņiem nav darba līguma vai arī tas ir mutisks. Obligāti ir jābūt noslēgtam darba līgumam, un tam jābūt parakstītam pirms darba pienākumu uzsākšanas, pirms izceļošanas no Latvijas. Solījumu līgumu noslēgt pēc ierašanās var arī neizpildīt.
Otra kļūda – nepareizi noformēti dokumenti. Tāpēc rūpīgi jāizlasa visi līguma nosacījumi! Sliktāk ir tad, ja cilvēks neprot svešvalodu. Valodas nezināšana krāpniekiem ārzemēs ļauj nodarbināt mūsu cilvēkus nelegāli, jo viņi nespēj aizstāvēt savas tiesības. Arī NVA vadītāja Baiba Paševica uzsver, ka līguma nosacījumi ir jāizlasa un jāizvērtē pirms tā noslēgšanas.
Trešā kļūda ir uzticēšanās viltus piedāvājumiem. Darbā iekārtošanas pakalpojumus var sniegt tikai tās firmas, kurām izsniegtas licences. Firmu saraksts atrodams NVA mājaslapā. Ja kāds darbu meklē internetā, tad jāizmanto Eiropas darba mobilitātes portāls http://eures.europa.eu, kur pieejama informācija par legālām vakancēm Eiropas valstīs.
