Uz izstādes atklāšanu muzejā bija ieradušies vairāki cilvēki ar iepriekš salasītām sēnēm, lūdzot palīdzību to atpazīšanā. Dažas no atnestajām sēnēm, ja konkrētās sugas izstādē nebija, tika izliktas arī ēdamo un neēdamo sēņu stendos.
Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja un mikoloģe Inita Dāniela, kas šajā vietā strādā jau 25 gadus un lepojas, ka muzejs bijusi vienīgā darbavieta, smejas, ka izstādes goda vietā novietotas zaļā un baltā mušmire – nāvējoši indīgas sēnes. Turklāt Latvijā pārsvarā zem ozoliem bieži sastopamā zaļā mušmire atzīta par indīgāko sēni pasaulē.
Bīstamajām sēnēm saindēšanās pazīmes parādās vēlu
"Šīs sēnes ir īpaši bīstamas tāpēc, ka saindēšanās pazīmes parādās vēlu. Reizēm tikai otrajā vai trešajā dienā, kad cilvēkam šo sēņu vairs kuņģī nav un indīgās vielas ir pārgājušas asinsrites sistēmā, iznēsātas pa organismu un iedarbojas uz cilvēka aknām un nierēm," sarunā ar TVNET skaidro Dāniela.
Mikologi norāda, ka indīgās sēnes sastopas arī starp šķietami necilajām šķiedrgalvītēm. Foto: TVNET
Viņa nosauc nupat Latvijā notikušo saindēšanos ar mušmirēm, kad kāda piecus gadus veca meitenīte smagā stāvoklī nogādāta Vācijas pilsētā Hamburgā, lai veiktu aknu transplantāciju. Citām sēnēm, tīmeklenēm, blakusefekti varot parādīties arī pēc dažām nedēļām, tāpēc Dabas muzeja pētniece iesaka tās neizmantot uzturā.
Nāvējoši indīgas sēnes var būt arī starp visai nelielajām šķiedrgalvītēm, un kā ļoti indīga tiek raksturota sarkanbrūnā tīmeklene. "Ja izdodas izdzīvot, tad atlikušo mūžu var pavadīt pie mākslīgās nieres," teic Dāniela.
Reti, bet halucinogēnās sēnes sastopamas arī Latvijā
Iespējams, pēc izskata visuzkrītošākās sēnes, sarkanās mušmires, salīdzinoši ar baltajām un zaļajām sugas māsām nemaz nav tik bīstamas, jo iedarbojas uz nervu sistēmu un rada alkoholiķiem raksturīgus murgus un delīriju. Lai arī šāds efekts var radīt asociācijas ar halucinogēnām sēnēm, Inita Dāniela saka – tas tomēr nav tas pats. Galu galā sajūtas nav nemaz tik patīkamas:
"Man viens paziņa izmēģināja apēst, un tad viņam likās, ka viņš ir militārpersona, un staigāja pa ielām, visus militāri sveicinot."
Lai arī halucinogēnās sēnes Latvijā ir sastopamas, tas notiek ļoti reti un atšķirt tās var tikai ar mikroskopu. "Man tādu, smailo kailgalvi, ir gadījies atrast tikai vienu reizi," teic Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja. Viņa norāda, ka narkotisko vielu daudzums šajās sēnēs ir visai niecīgs un pus nopietni, pus pa jokam aicina kādu, kurš tās ēd, atnākt uz Dabas muzeju un padalīties savos iespaidos.
Izstādes "Sēņu dienas" apmeklētāji aplūko neēdamo un indīgo sēņu stendu. Foto: TVNET
Sēņotājus aicina lasīt tikai sev pazīstamo sugu sēnes
Mikoloģe stāsta, ka nākotnē ir iespējama halucinogēno sēņu izmantošana arī medicīnā. Šobrīd ris pētījumi, vai tās var izmantot medikamentos, lai cīnītos ar depresiju.
Tomēr asu izjūtu cienītājiem viņa iesaka izvēlēties citu nodarbošanos, jo tā sauktās maģiskās sēnes var izraisīt uzvedību, kura var novest pie letālām sekām. 2007. gadā kāds franču jaunietis Amsterdamā to iespaidā nolēcis no tilta.
Dodoties sēņot, šīs nodarbes piekritēji ir aicināti lasīt tikai sev pazīstamās sēnes, jo visbiežāk kļūdoties tie, kuri domā, ka par sēnēm zina visu. Tradicionālā sēņu izstāde "Sēņu dienas" Dabas muzejā būs apskatāma līdz svētdienai, 19. septembrim
