Klāt ir Pūpolsvētdiena un tieši pēc nedēļas būs arī Lieldienas. Kāpēc tiek atzīmēta Pūpolsvētdiena, kāpēc to sauc tieši tā un, kāpēc notiek tā pēršana ar pūpolzariem, skandējot augstākminēto frāzi?
Pūpolsvētdiena ir gana sena un miglā tīta kā jebkuri svētki, kur mijās kristiešu un latviešu sendievu tradīcijas. Tāpēc daži fakti:
Kristīgajā Baznīcā tiek svinēta Palmu jeb
Pūpolsvētdiena - latīniski "Palmarum". Svētku pamatā ir vēsturisks
notikums, kas atainots Evaņģēlijos, proti, Jēzus iejāšana Jeruzalemē.
Kaut arī Jēzus iejāja Jeruzalemē uz ēzelīša, viņš tika sagaidīts kā
ķēniņš. Cilvēki māja ar palmu zariem, klāja viņa ceļā drēbes, palmu
zarus un sauca: "Ozianna Dāvida dēlam!" Taču cilvēki gaidīja, ka viņš
būs cita veida ķēniņš, nevis tāds, kas tika piesists krustā.
Tā kā Latvijas klimatiskajos apstākļos neaug palmas, bet gan šajā laikā krāšņi zied pūpoli, šī diena ir nosaukta par Pūpolsvētdienu. Palmu jeb Pūpolsvētdiena ievada Kristus ciešanu laika pēdējo nedēļu - Kluso nedēļu, kurā norisinās visi lielie notikumi, proti, Svētā Vakarēdiena iestādīšana Zaļajā ceturtdienā, Kristus krusta nāve Lielajā piektdienā un Kristus augšāmcelšanās Lieldienās.
Klusā nedēļa ir Lielā
gavēņa jeb Kristus ciešanu laika pēdējā nedēļa. Šajā laikā ikviens
cilvēks ir aicināts atcerēties 40 dienas, kurās Jēzus tuksnesī lūdza
Dievu un gavēja pirms savas publiskās darbības sākšanas, kā arī
gatavoties Lieldienām - Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētkiem.
Šis
ir īpaši labvēlīgs laiks, lai noliktu visus savus smagumus, grēkus,
saņemtu piedošanu, svētību un stiprinājumu ticībā. Tas upuris, ko
Kristus nesa, mirstot krusta nāvē, ir nests katra cilvēka dēļ.
No sentēviem mums ir citas tradīcijas:
Viena no senākajām tradīcijām, kas tiek veikta Pūpolsvētdienā jeb
Pūpolnīcā ir pēršana ar pūpolu zariem. Dažādās Latvijas vietās pēršana
tiek saukta arī par kulšanu, pūpološanu, pūpūlāšanu un vērbošanu. Nav
gan īsti skaidrs, kā un kāpēc radusies šī tradīcija, taču tās pirmsākumi
tiek saistīti pat ar ļoti seniem, pat pagāniskiem rituāliem. Līdzīga
tradīcija pastāv arī igauņiem, lietuviešiem un krieviem.
Teicienus, ko var izmantot pie pēršanas:
*Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!
*Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!
*Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!
*Vesels, vesels, vesels! Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!
*Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!
*Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!
Ticējumi
vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu
nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk
Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai
tie būtu veseli un izturīgi.
Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest, bet tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas, vai jānoliek citā redzamā vietā, jo ja vasarā uznākot negaiss, tad šos pūpolzarus met plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.
Lai pūpolzariem būtu ticējumos piedēvētās maģiskās īpašības, tad tie esot jāiet lauzt Pūpolsvētdienas agrā rītā tieši saullēktā. Tāpat Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs.
Cits ticējums vēsta, ka Pūpolsvētdienā kārtīgi jāaplūko pūpolzari, ja tiem maz pūpolu, tad rudenī būšot maz kartupeļu, bet ja pūpolu daudz, tad labi augšot zirņi un pupas. Interesanti, ka Pūpolsvētdienā kādreiz vārīta "pūpolu putra" - tradicionāls ēdiens, kas gatavots no zirņiem vai pupām un cūkas galvas.
Tāpat Pūpolsvētdienā krāsnis esot jāiztīra no pelniem, bet pelnus vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augot ļoti raženi.
Interesanti, ka kāds no ticējumiem aizliedz Pūpolsvētdienā bērniem ķemmēt matus, citādi tiem sametīsies utis, bet vēl cits ticējums iesaka Pūpolsvētdienā visu dienu palikt mājās, jo tad visu gadu klāšoties labi.
