Joprojām gan uz lauka, gan dēstu kasetēs (mazākos daudzumos arī nelielos podiņos) var sēt dilles un dažādus garšaugus, lai iegūtu tos pēc iespējas svaigākus, nepāraugušus. Sēj baziliku, majorānu, rozmarīnu, timiānu un citus ilgāk augošus garšaugus, lai pēc tam tos audzētu virtuvē vai istabā uz palodzes ziemai. Šie garšaugi aug lēni un, dienai saīsinoties, jūtas aizvien sliktāk. Tāpēc vismaz sākumā ir svarīgi nodrošināt optimālus augšanas apstākļus, tādējādi padarot šos augus izturīgākus.
Dēstiem sēj pēdējos ziedkāpostus, brokoļus, kolrābjus, salātus, bet Ķīnas kāpostiem un daikoniem, ko mēdz saukt arī par Japānas redīsiem, tikai mēneša vidū vai beigās (atkarībā no temperatūras) pienāk īstais sējas laiks. Ja iesēj ātrāk, garā diena un karstums provocē šo augu izziedēšanu.
Dārzeņu kopšanā jūlijs ir svarīgs mēnesis. Ja nepieciešams, turpina laistīt, bet, tuvojoties ražas vākšanas laikam, vajadzība pēc mitruma samazinās.
Ilgāk augošām kultūrām nepieciešams papildmēslojums. Labāk to dot atšķaidītu, ja iespējams, tad izsmidzināt uz augiem. Parasti izmanto kālija nitrātu vai kalcija nitrātu, kas papildus sekmē augu izturību nelabvēlīgākos augšanas apstākļos un dārzeņu glabāšanās spēju. Var izmantot arī vircu. Glabājamos dārzeņus nevajadzētu mēslot vēlāk par jūlija beigām, lai tie labāk nobriest. Turpretī rabarberiem, skābenēm un citām ziemojošām dārzeņu kultūrām tieši sākas intensīvākā mēslošana, lai augi uzkrātu saknēs barības vielas, labi pārziemotu un nākamajā pavasarī bagātīgi ražotu.
Šajā laikā sakņu dārzā redzami dažādu mušu kāpuru, laputu un lapu blusiņu postījumi, sāk parādīties kāpostu balteņa kāpuri, augsnē atrod maijvaboļu kāpurus, zemesvēžus. Tomēr, ja augi labi kopti, arī par slimībām un kaitēkļiem nav pārāk jāuztraucas. Nelielos daudzumos tos var izķert vai nolasīt ar rokām. Ja dārzā negribas izmantot ķīmiskos preparātus, var mēģināt kukaiņus atbaidīt ar vībotņu, pieneņu un citu augu izvilkumiem. Apkarojot ķīmiski, obligāti jāievēro preparāta lietošanas instrukcija, nedrīkst pārsniegt atļautās devas karences laiku (pēc šā nogaidīšanas laika dārzeņus drīkst lietot uzturā). Visbiežāk izplatītie apkarošanas līdzekļi decis vai fastaks līdzēs tikai pašā sākumā, nevis pret augsnē vai augos mītošiem kukaiņiem. Šādos gadījumos labāk konsultēties ar speciālistiem.
Siltumnīcas nepieciešams regulāru vēdināt. Turpina veidot gurķus un tomātus, jo sabiezināts stādījums ir pirmais augu slimošanas iemesls. Kad tomātiem pirmajā ķekarā jau krāsojas augļi, sāk izlauzt apakšējās lapas. Tas sekmē labāku vēdināšanos, augļu izgaismošanos un ātrāku ienākšanos. Parasti augam pietiek ar 15 lapām, skaitot no augšas. Gan jāatceras, ka vienā nedēļā nevajadzētu izlauzt vairāk par vienu vai divām lapām.
Izlases veidā (vismaz reizi vai divas nedēļā) vāc ziedkāpostu, brokoļu ražu, citādi tie pāraugs un izziedēs. Ražo agrie un arī vidējie galviņkāposti, salāti.
Ja sīpoli aug sabiezināti, vācot lokus, katru otro var izraut. Ja kniebj lokus no tiem augiem, ko vēlas izaudzēt ziemai, no viena auga nekniebj vairāk par 3 - 5 lokiem.
Lai iegūtu gurķus konservēšanai (5 - 8 cm garus, ne resnākus par 4 cm), tos vāc ik pārdienu. Lielākus ēd svaigus. Ja gadās kāds pāraudzis gurķis, arī tas jānorauj no auga, citādi neveidosies jauni aizmetnīši.
Tūlītējai ēšanai vai konservēšanai var ievākt gan tikko aizmetušos, gan nenobriedušus kabačus un patisonus līdz 5 - 7 cm diametrā. Ja vēlas ziemai izaudzēt cukini kabačus, uz auga atstāj pirmos aizmetušos, citādi tie nepaspēs nobriest.
Ja nevēlas izaudzēt pārāk lielus ķirbjus, to panāk ar auga veidošanu: ķirbim aiz 3. - 5. lapas nokniebj galotni, ļaujot ātrāk veidoties sānu dzinumiem, kurus pēc tam atkal var galotņot. Jauni augļaizmetnīši var veidoties uz katra dzinuma - jo vairāk to būs uz viena auga, jo mazāki izaugs.
