1. Zemenes laista un mulčē
Tik sausu, karstu un saulainu pavasari dārznieki neatceras. Dažviet kāds negaisa mākonis pārskrējis, taču karstumā viss atkal izgarojis. Mitruma pietiek vien augiem, kam ir dziļāka sakņu sistēma. Viss attīstās tik strauji, ka dārza kopējam grūti tikt līdzi. Ko šonedēļ savos dārzos darīs dārzkopji, kam ir liela pieredze?
Bioloģisko zemeņu audzētājs Uģis Puriņš no Talsu puses prognozē sliktu zemeņu ražu: “Tagad ir jāuztraucas pat par stādījumu saglabāšanu, ne tikai ogu lielumu un kvalitāti!”
Visas iepriekšējās nedēļas un arī šonedēļ audzētājs laista zemeņu vagas. It sevišķi traki klājas agrajām, kas tiek audzētas segtajās platībās un ir Uģa Puriņa saimniecības specializācija. Zemenēm ir sekla sakņu sistēma, tāpēc sausums tās pamatīgi ietekmē.
Jaunie zemeņu stādījumi, kam bagātīgāka sakņu sistēma, ūdens trūkumu pārcieš labāk nekā vecie, kam saknes ir daļēji koksnainas.
Ogu lielumu un kvalitāti slikti ietekmē arī pārāk agri karstuma izrautie ziedpumpuri. Lapu ceri vēl nebija attīstījušies, kad jau sākās ziedēšana. Agrās šķirnes ir gandrīz noziedējušas, pilnā plaukumā ir pārējās.
!!! Visvairāk sausumā cieš zemeņu šķirnes, kas ražo bagātīgi un kam ir lielas ogas, piemēram, ‘Polka’ un ‘Zefīrs’.
Laista pamatīgi visu dobi, ne tikai cerus. Eksperimenti pierāda, ka labāk ir aplaistīt visu dobi un vagas ap zemenēm. Sakņu sistēma var atrasties arī slīpāk, nevis taisni zem pašām lapām, un tad mitrums ies secen. Turklāt sausā augsnes daļa nosūc mitrumu. Ja lej tikai uz ceriem, tas jādara katru dienu. Tas veicina arī puvju un slimību attīstības risku. Labāk ir aplaistīt pamatīgi visu dobes virsmu reizi trijās četrās dienās.
Agrotīklu karstumā nost! Lai iegūtu agrāku zemeņu ražu, pavasaros dobēm mēdz uzklāt balto agrotīklu, taču šogad to darīt nevar. Kad audzētājs attapies, ka tā šopavasar ir kļūda, daļa augu jau bija cietuši. Agrotīkls noderēs pret salnām.
Pērkot agrotīklu, ņem vērā, ka tam ir atšķirīgs biezums. No salnām pasargās 23 mikronu biezs materiāls. Tāds, kam ir 17 mikronu, der tikai noēnošanai un neizturēs pat sezonu.
Mitrumu augsnē aiztur mulčēšana. Pēc pamatīgas aplaistīšanas augsnei var uzklāt kādu materiālu, kas pieejams. Mazdārziņu saimnieki var improvizēt – der pat kartons un veci tepiķu gabali.
Savas dobes Uģis Puriņš noklāj ar salmiem. Noder arī kūdra. Tā saglabā mitrumu, uzlabo augsnes struktūru, ogas ir tīras. Pat ja zemenes guļ kūdrā, tā viegli nobirst no ogām.
Mulčēšanai dārznieks eksperimentē ar siena granulām, kas paredzētas lopbarībai. Tās vagās labi uzbriest un veido segumu. Taču viens no trūkumiem varētu būt granulās esošās zālāja sēklas.
Ja nekā cita nav, var klāt sienu un nopļauto mauriņa zāli. Taču ar šiem materiāliem jāuzmanās, ja pēkšņi sākas lietus periods. Slapjumā tie var pelēt un pūt, izplatot puves. Šādu segumu mitrā laikā līdz ražas novākšanas periodam labāk izgrābt no vagām.
Saimniecībā zemenes audzē uz melnā (pītā) ģeotekstila. Tas mazina nezāļu augšanu, aiztur mitrumu, saglabā tīras ogas, taču melnā krāsa ļoti pievelk sauli un karsē augus.
Ziedēšanas un ogu laikā zemenes nevajag mēslot. Darot to pavasarī, ogu daudzumu ietekmēt nevar. Ziedpumpuri ieriešas vasaras beigās, un tad ir vērts dot kādu mēslojumu. Arī pavisam agri pavasarī augus var nedaudz spēcināt pēc ziemas. Saimniecībā ogas audzē ar bioloģiskām metodēm, tāpēc mēslojumam lieto slieku humusu. Taču patlaban nemēslo!
Laba ir pilienlaistīšana, sevišķi segtajās platībās. Tas gan ir dārgs prieks. Pirms izvēlas stādīšanas un mulčēšanas veidu, jāpārdomā, kā tiks laistītas zemenes – vai ar pilienlaistīšanu vai dārza šļūteni, vai lejkannu. Piemēram, ja laista ar šļūteni, mulčēšana ar kūdru nederēs, jo to aizskalos.
Zemenēm ir vienalga, vai tās laista ar aukstu vai remdenu ūdeni.
Jāņem vērā, ka šogad vietējo ogu būs mazāk un cena būs augstāka nekā citos gados.
Stāda vasaras puķes traukos
Puķkope Anita Keiša no Jelgavas pilnā sparā stāda vasaras puķes. “Šogad ir īsts sarkano pelargoniju trakums! Vairākums pircēju saviem dārziem vēlas tieši tās.”
Pelargonijas tiešām ir izturīgas un skaistas. Tām ir ļoti liela ziedu un auguma formu dažādība. Ir gan dobēm piemēroti krūmiņi, gan nokarenas, kas stādāmas traukos. Pozitīvi ir tas, ka pelargonijas piedos nelielu mitruma trūkumu, kas augus nereti piemeklē podos vai balkonu kastēs. Pēc padzirdīšanas pavītušās puķes atkal ziedēs. Nenobirst pat ziedpumpuri.
Skaistās puķes podā var pārziemināt un saglabāt nākamajam gadam.
Petūnijas ir klasika. Tās izskatās nepārspējami koši, taču nedrīkst iekaltēt.
Noziedējušos petūniju ziedus regulāri nolasa.
Izcili graciozas ir fuksijas, bet tās drīkst audzēt tikai ziemeļu pusē paēnā, nojumē. Saulē puķes strauji zaudē skaistumu, nobirst ziedi.
Fuksijas nedrīkst pārlaistīt.
Košuma mīļotājiem iesaka kalibrahojas, bakopas un verbēnas. Kalibrahojām grezns ir tā sauktais trio, kad vienā podā stādīti augi ar ziliem, sarkaniem un dzelteniem ziediem.
Maz problēmu sagādā bakopas. Arī verbēnas ir izturīgas. Šogad topā – baltās un sarkanās vienā podā. Taču šīs puķes jāuzmana no baltblusiņām. Vecos ziedus ik pa laikam izkniebj vai izgriež ar mazām šķērītēm.
Jāņem vērā, ka vasaras sākumā pilnos ziedos iegādātais puķu pods pēc Jāņiem sāk zaudēt savu greznumu, ja vien tam nav sagādāti ideāli augšanas apstākļi. Tad augus var apgriezt un likt atkopties vai pirkt jaunus.
Visām vasaras puķēm svarīgs ir vienmērīgs mitruma režīms – ne pārlaistīt, ne iekaltēt. Saulē novietotā, pārāk mitrā podā saknes it kā izvārās.
Sevišķi skaisti vasaras puķes izskatās podos un kastēs. Lai dobes izskatītos efektīgi, vajag daudz augu un veidot lielas grupas. Traukos esošajās kompozīcijās pietiks ar nedaudziem stādiem. Stādīšanai izvēlas tādu toveri, kāda būs kopšana. Ja augu aprūpei laika daudz, puķes var audzēt pat mazos podiņos. Galvenais – nodrošināt pietiekamu mitrumu un barības vielas. Par piemērotu var uzskatīt podu, kas ir lapu vainaga izmērā (sakņu kamols aptuveni atbilst tam).
!!! Dārgāki, bet labi ir podi un balkonu kastes, kam ir speciāli rezervuāri ūdenim.
Izvēlas speciālu kūdras substrātu. Stādot traukos, puķēm dārzniece izmanto speciālo kūdras substrātu KKS-PP no Kaigu kūdras purva, kurā ir gan augam vajadzīgās barības vielas, gan granulas mitruma saglabāšanai. Šādā augsnē stādītās puķes ir daudz mazāk jālaista, mitruma režīms ir vienmērīgāks un ziedēšana bagātīgāka.
Mēslo regulāri. Pāris nedēļu pēc iestādīšanas puķes laista tikai ar ūdeni. Pēc tam laistot dod papildmēslojumu. Dārzniece par labu atzīst komplekso, ūdenī šķīstošo, podu puķu mēslošanai paredzēto mēslojumu Kristalons.
Stāda tulpju vietā. Vasaras puķes nereti stāda tur, kur pavasarī noziedējušas tulpes un narcises. Ja vēlas sīpolus izrakt, jāgaida brīdis, kamēr lapas apkalst, ravējot pašas viegli atdalās no sīpola un notrūkst. Taču dārzniece pārbaudījusi, ka sīpolus var arī nerakt katru gadu un puķes stādīt agrāk. Tad tulpes apgriež, atstājot vienu lapu, uzber uz dobes substrātu un iestāda puķes. Lapa nemanot sakaltīs.
Pilsētu apstādījumos visus sīpolus pēc noziedēšanas tūliņ izrok, negaidot, kad nobriedīs, jo tie ir viena gada prieks. To vietā steidz stādīt vasaras puķes.
Tomātiem un gurķiem gādā ventilāciju
Tomātu un gurķu audzētāji Gunta un Harijs Kreicbergi Medzes pagastā iesaka parūpēties, lai siltumnīcā būtu laba ventilācija. “Tieši mitrums un karstums ir vainojams, ka augiem sākas visādas kaites. Mūsu siltumnīcām gar sāniem ir lieli logi, kurus turam atvērtus. Vējam caur augiem jāstaigā visu laiku.”
Nesastāda pārāk cieši un regulē siltumnīcu tomātu garos augumus. Lielākajai daļai šķirņu stingri tiek turēts tikai viens centrālais dzinums. Visas pazarītes cītīgi izlauž.
Tomāta augumu veido tā, kā norādīts katras šķirnes aprakstā. Dažus audzē uz viena, citus – uz diviem vai trim dzinumiem. Dažus pat kā krūmus un nelauž neko.
Nesteidzas ar mēslošanu. Mēslot vajadzēs aptuveni tad, kad augi būs noziedējuši un sākuši aizmesties auglīši. Saimniecībā lieto šķidros minerālmēslus, izsmidzinot tos uz lapām. Pēc iestādīšanas augam svarīgi ir spēcīgi iesakņoties. Patlaban stādam vajadzētu pietikt ar to, kas iestrādāts augsnē. Pirms stādīšanas siltumnīcā taču tika ierakti kūtsmēsli (vairākus gadus trūdējuši, iegādāti no zināmas saimniecības), uzkaisīts arī pilnmēslojums. Kūdras substrāts ir labs, bet tas paredzēts lielākoties augiem stādu stadijā. Vēlāk vajag vairāk barības vielu. Ja kūtsmēslu nav, derēs arī labs komposts.
Ja treknuma maz, to var bērt nevis uz visas augsnes, bet tikai stādīšanas bedrē.
Pārāk augstā temperatūrā (virs 30 °C) neapputeksnējas un nobirst tomātu ziedi, tāpēc jānovērš karstuma iedarbība. No iekšpuses var nobalsināt siltumnīcas jumtu vai tam uzlikt agrotīklu.
!!! Metode, kad aukstu ūdeni lej uz celiņiem, ir bīstama, jo mitrumā var attīstīties puves.
Ja tomātam vai gurķim uz stumbra pamana puves plankumiņu, to steigšus ārstē. Šim nolūkam saimnieks sagatavo putriņu no fungicīda Svičs un krīta (lai var redzēt, kur apstrādāts) attiecībā 1 : 3. Bojāto vietu saudzīgi nokasa līdz veseliem audiem un ar otiņu uzziež ārstniecisko līdzekli.
Ja tomāti pārauguši, izstīdzējuši, tos stāda guļus. Tas sevišķi svarīgi gara auguma šķirņu tomātiem, lai pirmais ķekars atrastos pēc iespējas zemāk. Tomātus gulda vagās ar saknēm uz dienvidiem, bet ar galvu uz ziemeļiem. Ārā atstāj tikai pašu cekulu ar dažām lapām. Jau otrajā dienā tomāts galvu slies taisni.
Stādot tomātus slīpi, stumbrs zem zemes apsakņosies, veidojot lielu sakņu kamolu.
