1938. gadā Romā par pirmajām vecā kontinenta čempionēm kļuva Itālijas basketbolistes, kas finālā spēja pieveikt Lietuvu. Pēc tam sekoja karš, un nākamais Eiropas čempionāts norisinājās tikai 1950. gadā.
Kopš tā laika sākās PSRS dāmu basketbola izlases dominance Eiropas čempionātos. Līdz pat 1991. gadam, kad valsts beidza pastāvēt, tā izcīnīja 21 čempiona titulu 22 čempionātu laikā. Vienīgā neveiksme tika piedzīvota 1958. gada turnīra finālā, kad nācās zaudēt Bulgārijai. Interesanti, ka PSRS izlasei tas ir viens no tikai diviem zaudējumiem 151 aizvadītā spēlē Eiropas čempionātos.
Patīkami, ka būtisku lomu šajos panākumos spēlējušas arī Latvijas basketbolistes. Uļjana Semjonova laika posmā no 1968. līdz 1985. gadam kļuva par desmitkārtēju Eiropas čempioni, Skaidrīte Smildziņa-Budovska izcīnīja piecas zelta medaļas, Dzidra Uztupe-Karamiševa par kontinenta čempioni kļuva četras reizes, bet Silvija Ravdone-Krodere - divas reizes.
Kopš 90-jiem gadiem neviena izlase Eiropas čempionātos vairs nav galvastiesu pārāka par citām. Pa diviem tituliem ir ieguvusi tikai Francija un Krievija. Mūsu kaimiņvalsts jau pēdējos sešos čempionātos pēc kārtas spējusi ierindoties medaļnieču vidū. Krievietēm seko spānietes, kas medaļas kaklā kārušas pēdējos piecos čempionātos.
Latvijas valstsvienība līdz Eiropas čempionāta finālturnīram aizcīnījusies nu jau piecas reizes. Līdz šim augstāk par ceturto vietu mūsu dāmas nav tikušas, bet arī zemāk par devīto nav bijušas.
1999. gads - 9. vieta
Eiropas čempionātu pieredzi mūsu dāmas uzsāka ar maču pret Horvātijas izlasi. Jau pirmajā spēlē izcīnīta uzvara ar 76:71. Šajā spēlē savu pirmo minūti Eiropas čempionātā laukumā pabija arī šī brīža izlases kapteine Gunta Baško. Ar šo minūti pietika, lai grozā tiktu raidīts arī pirmais precīzais tālmetiens. Sekoja neizteiksmīgs mačs pret Slovākiju – 43:68, lai gan pirmo puslaiku mūsējās bija uzvarējušas ar 25:18. Atgūt zaudēto neizdevās arī pret Franciju – 56:63. Šo maču labi aizvadīja Anda Jēkabsone – 15 punkti un deviņas bumbas zem groziem.
Pēdējās divās apakšgrupas spēlēs zaudēts arī Vācijai (65:75) un Krievijai (71:100). Nācās cīnīties par 9.-12. vietu, kur mūsējās savu darbu paveica godam. Ar 55:54 pārspēta Itālija, bet ar 64:60 arī Bosnijas un Hercegovinas izlase, pret kuru Latvijas izlasei tikai astoņas kļūdas.
Latvijas izlases rindās čempionātā rezultatīvākā bija Diāna Skrastiņa ar vidēji spēlē gūtajiem 11,6 punktiem, bet Zanda Redāla vidēji mačā izcīnīja 7,1 bumbu zem groziem, čempionātā kopumā šajā rādītājā ierindojoties piektajā vietā.
2005. gads - 6. vieta
Nākamos divus čempionātus Latvijas izlase izlaida, bet 2005. gadā atgriezās ar pilnībā atjaunotu izlases modeli, jo no iepriekšējā čempionāta ierindā bija palikušas tikai Gunta Baško un Ieva Tāre. Čempionātu latvietes atklāja 75:62 uzvara pār Poliju un lielisku Anetes Jēkabsones sniegumu (28 punkti). Sekoja panākums arī pret Vāciju (77:67), bet Francija vēl nebija pa zobam (50:67).
Svarīgā mačā par tikšanu ceturtdaļfinālā izdevās sagraut Grieķiju ar 76:47 (pēc puslaika pat 38:13). Ar 21 punktu un 15 atlēkušajām bumbām atzīmējās Liene Jansone. Jau nākamajā spēlē grauta tika pati Latvija – 45:76 pret spēcīgo Čehiju.
Ceturtdaļfinālā nācās spēkoties ar Spāniju. Klusējot līderēm (Jēkabsonei un Baško kopā tikai astoņi punkti) zaudēts ar 50:69. Cīņā par 5.-8. vietu pret Turciju Jēkabsone «atdzīvojās» un guva 30 punktus, palīdzot izcīnīt uzvaru ar 81:78. Cīņā par 5. vietu izšķīrās ceļazīmes liktenis uz pasaules čempionātu. Īsta cīņa gan nesanāca, un nācās atzīt Francijas pārākumu (62:85).
Jēkabsone ar vidēji spēlē gūtajiem 19,6 punktiem bija čempionāta trešā rezultatīvākā spēlētāja un ieņēma piekto vietu starp labākajām piespēlētājām.
2007. gads - 4. vieta
Šis čempionāts sākās ar divām uzvarām – 73:62 pret Turciju un 77:73 pret Izraēlu. Sekoja cīņa par uzvaru apakšgrupā, kurā pēc turnīra sistēmas maiņas bija tikai četras komandas. Čehietes šajā mačā bija pārākas – 44:70.
Turpmāk E apakšgrupas trīs spēlēs, kurās noskaidrojās ceturtdaļfināla dalībnieces, sekmējās daudz labāk. Lietuva sagrauta ar 76:46, beļģietes pieveiktas ar 69:66, sasniedzot 44% precizitāti no tālmetienu atzīmes, un ar 60:47 tikts galā arī ar Vāciju.
Ceturtdaļfināls pretī deva Franciju. Mūsējās gan nenobijās un, iespējams, labākajā Latvijas valstsvienības spēlē tās vēsturē ar 66:62 pieveica francūzietes. Kā jau mēdz gadīties, pēc izcilām spēlēm nāk smagi zaudējumi. Pusfinālā piedzīvots bezierunu zaudējums Krievijai – 36:67. Pirmo ceturtdaļu mūsējās gan uzvarēja ar 17:16, bet atlikušajās 30 minūtēs gūtie nieka 19 punkti neļāva cerēt uz panākumu. Cīņā par trešo vietu zaudēts arī Baltkrievijai – 63:72, tādējādi medaļas gāja secen.
Jēkabsone ar 17,2 punktiem bija otrā labākā punktu guvēja čempionātā un visai pamatoti tika iekļauta arī visa čempionāta simboliskajā pieciniekā.
2009. gads - 7. vieta
Pirms diviem gadiem čempionāts norisinājās Latvijā, kas noteikti bija papildus stimuls cīnīties par vēl augstākām vietām nekā divus gadus atpakaļ. Apakšrupu turnīrs bija ļoti cerīgs – trīs uzvaras (86:52 pret Poliju, 76:59 pret Ungāriju un 70:68 papildlaikā pret Grieķiju).
Pēc pirmās vietas apakšgrupā sekoja trīs mači E apakšgrupā. Beidzot izdevās pieveikt iepriekš tik neērto Čehijas izlasi – 65:47, taču lieliskai uzvarai sekoja nepatīkams zaudējums Slovākijai – 69:78. Pret Spāniju mūsējās atkal bija saņēmušās un pamatoti varēja cerēt uz uzvaru, jo pirms pēdējās ceturtdaļas bija priekšā ar divu punktu pārsvaru. Spēles beigas gan tika aizvadītas ne tik sekmīgi un piedzīvots zaudējums – 60:67.
Ceturtdaļfinālā piepildītajā «Arēnā Rīga» pretī stājās Krievija. Spēle bija ļoti spraiga un sīva, taču pagarinājumā veiksmīgākas bija krievietes – 64:69. Nākamajā mačā Latvijai nedaudz negaidīts zaudējums pagarinājumā pret Itālijas izlasi (66:68), lai gan pēc puslaika latvietes bija vadībā ar 16 punktu pārsvaru. Cīņā par septīto vietu izdevās pieveikt Slovākiju – 67:59. Šī spēle kļuva par īstu zvaigžņu stundu tobrīd 18 gadus vecajai Sabīnei Niedolai, kura bija rezultatīvākā Latvijas izlasē, gūstot 16 punktus un izcīnot 11 bumbas zem groziem.
Jau otrajā čempionātā pēc kārtas
simboliskajā pieciniekā iekļuva Jēkabsone, kura arī šoreiz bija otrā
rezultatīvākā čempionāta spēlētāja (20,3 punkti) un trešā labākā
rezultatīvajās piespēlēs.
